ĀCM dēļ likvidētās cūkas nevar pārdot; kompensācijas ir arī citur 

APGALVOJUMS

Āfrikas cūku mēra dēļ nokautās cūkas pārdod; nekur pasaulē par iznīcinātām cūkām kompensācijas nemaksā.

SECINĀJUMS

Nav taisnība. Slimības skartajā saimniecībā cūkas tiek likvidētas, nevis pārdotas. Arī citur pasaulē uzņēmējiem maksā kompensācijas.

Janvāra otrajā pusē uzņēmumā Vaiņodes bekons ar 22 tūkstošiem cūku konstatēja Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojumu. Sociālo mediju platformās populārs kļuvis video, kura autors stāsta – jau daudzus gadus šo slimību izmanto kompensāciju izkrāpšanai no valsts. 

Video autors pauž, ka tas notiek jau kopš brīža, kad zemkopības ministrs bija Jānis Dūklavs (2009.–2011. un 2014.–2019.). Viņš saka:

“Jau no tiem laikiem šīs te cūku slimības tika izmantotas, lai no valsts izkrāptu lielas summas. Ko viņi dara? Viņi izkauj tās cūkas, pārdod tās cūkas un konstatē baigo likvidēšanu. Tur, piemēram, 20 tūkstoš cūkas un valsts vēl kompensē. Valsts kompensē miljonus. Un tādā veidā izkrāpj naudu no valsts.”

Viņš apgalvo, ka šīs “shēmas” turpinoties.  

ĀCM ir īpaši lipīga un cūkām nāvējoša vīrusa slimība. Vīruss izplatās ar siekalām, asinīm, izkārnījumiem. Tas var slēpties arī barībā un priekšmetos, kas bijuši saskarē ar slimām cūkām vai to gaļu. Pret ĀCM nav ne zāļu, ne vakcīnu. Šī slimība Latvijā pirmo reizi konstatēta 2014. gadā, iepriekš skaidroja Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Vai likvidētās cūkas pārdod?

Nē. Pēc izkaušanas cūku līķus sadedzina, lai vīruss neizplatās ārpus saimniecības. Pērn septembrī Ogres novadā konstatēja līdz šim lielāko ĀCM uzliesmojumu Latvijas vēsturē – uzņēmuma Baltic Pork novietnē ar vairāk nekā 23 tūkstošiem mājas cūku. Tolaik cūku līķi likvidēti, daļa līķu aprakti uzņēmuma teritorijā. Par to liecina PVD sniegtā informācija medijiem un aculiecinieku video. Tātad nav tiesa, ka pēc izkaušanas cūkas pārdod un pēc tam papildus saņem kompensācijas. Arī video autors nemin nekādus pierādījumus.

Kādas ir kompensācijas ĀCM dēļ?

Citā video tas pats cilvēks stāsta:

“Un papētiet paši, nekur pasaulē arī nav tādu lielu gadījumu kā Latvijā – 20 tūkstoši, 22 tūkstoši [cūku – red.], par kuriem izmaksā 2,5 miljonu, 2 miljonus. Un kaut kādas likmes tur – 170 eiro par cūku. Kā var tādas milzīgas likmes uzlikt? Tas ir riktīgi izdevīgi. Tas ir bizness.”

Kompensāciju par sivēnmāti vai kuili 170 eiro apmērā maksāja agrāk. Kopš 2021. gada kārtība ir mainījusies. Lauku atbalsta dienestā (LAD) Re:Check skaidro, ka kompensāciju paredz ES regulējums un tā ir daļa no slimības apkarošanas mehānisma. Proti, šādi motivē uzņēmējus laikus ziņot par slimības gadījumiem. Turklāt daļu no izmaksātās kompensācijas atmaksā ES, norāda LAD.

Avots: MK noteikumi Nr.199, 1. pielikums.

Salīdzinājumam, šķirnes kuilis maksā ap 4000 eiro, bet vaislas jauncūka ne mazāk par 350 eiro, telefonsarunā Re:Check skaidro Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece. Līdz ar to kompensācija jaunu dzīvnieku iegādi nesedz. “Tajā momentā zaudējumi ir krietni lielāki, nekā [lopus] varētu pārdot par gaļas cenu,” viņa stāsta.

Uzņēmumam Baltic Pork Zemkopības ministrija pērn paredzēja 2,3 miljonu eiro kompensāciju par 23 172 nogalinātām un iznīcinātām cūkām. Tie ir vidēji 100 eiro par cūku. Vēl viens liels uzliesmojums bija, piemēram, 2018. gadā uzņēmumā Druvas Unguri. Toreiz ziņots par kopumā vairāk nekā pusotru miljonu eiro kompensāciju uzņēmumam, kurā kopumā likvidēja vairāk nekā 15 tūkstošus cūku. Arī šajā gadījumā tie ir vidēji 100 eiro par cūku. Toreiz uzņēmuma vadība norādīja, ka zaudējumi mērāmi miljonos un kompensācija tos nenosegs.

Vēl nav zināms, kādu kompensāciju saņems video rādītais uzņēmums Vaiņodes bekons.

Pērkot nobarojamos dzīvniekus, pirmā naudas plūsma atsākas apmēram pusgadu pēc darba atsākšanas, sarunā Re:Check lēš Lejniece. “Bet tā kā mums Latvijā lielākā daļa saimniecību ir pilna cikla saimniecības, kurās ir gan sivēnmātes, gan nobarošanas process. Un tad ir gala rezultāts nobarotās cūkas gaļai, tad, iepērkot sivēnmātes, šis process ir apmēram gads – lai tu tiktu pie naudas plūsmas.”

Lejniece stāsta, ka kompensācija palīdz nebankrotēt, jo pēc slimības konstatēšanas darbība pilnībā jāaptur. Tas nozīmē, ka uzņēmumam vairs nav nekādu ienākumu, bet, piemēram, jāturpina segt kredītsaistības un jāizmaksā kompensācijas tiem darbiniekiem, kurus uzņēmums spiests atlaist. Tāpat par saviem līdzekļiem jāattīra slimības skartā vieta, jo valsts kompensāciju uzreiz nesaņem.

Šādu situāciju pieredzējušas saimniecības lēš, ka kompensācija sedz apmēram pusi visu zaudējumu, stāsta asociācijas vadītāja. Uzņēmumiem ar investīciju projektiem un saistībām bankās situācija esot smagāka.

Arī LAD Re:Check skaidro, ka šādu situāciju noteikti nevar saukt par izdevīgu.

Līdz ar to nav tiesa, ka slimība fermā un cūku likvidēšana ir “riktīgi izdevīga” un nav pamata dēvēt šādu situāciju par “biznesu”.

Vai cūku skaitu pārbauda?

Video autors arī vaicā: “Vai tiešām pārbauda, vai tiešām tur 22 tūkstoši cūku ir šobrīd.” LAD Valsts atbalsta daļas vadītāja vietniece Baiba Kliedere telefonsarunā Re:Check skaidro, ka dzīvniekiem jābūt reģistrētiem. Viņa stāsta, ka dzīvniekus reģistrē katru mēnesi, tādēļ pieejami dati, cik to ir mēneša sākumā un beigās. “Nevar uzrasties vienā brīdī nezin kāds cipars,” norāda Kliedere. Tāpat fermā pēc slimības uzliesmojuma ierodas PVD pārstāvis, kas dzīvniekus redz un uzskaita.

Vai kompensē tikai Latvijā?

Video autors sākotnēji pauž, ka nekur citur nav tik lielu kompensāciju, bet vēlāk runā, ka tikai Latvijā par iznīcinātām cūkām maksā naudu:

“Tikai Latvijā par to maksā naudu. Tie ir privātie uzņēmēji!”

Nav tiesa, ka tikai Latvijā uzņēmējiem maksā kompensācijas. Re:Check neatrada salīdzināmus datus par kompensācijām pa valstīm. Taču, piemēram, Polijā 11 gadu laikā cūkkopji cietuši apmēram 2,37–2,68 miljardu eiro zaudējumus, no kuriem valsts dažādos veidos kompensējusi aptuveni 0,47 miljardus eiro. Naudu kompensācijām par likvidētām cūkām piešķir arī Igaunija, Lietuva kompensē utilizēto dzīvnieku vidējo tirgus vērtību. Subsīdijas cūku skaita atjaunošanai maksā arī, piemēram, Ķīna. 

Kāpēc likvidē visas cūkas?

Video autors arī pauž:

“Un arī tas likums ir pārāk bargs, jo, cik zināms, neko cilvēkam sliktu nenodara, ja cūka ir slima ar cūku mēri. Otrs – var jau arī izņemt tās slimās. Tām visām var uztaisīt pārbaudes, ekspertīzes, kuras tad ir tās slimās.”

Ja saimniecībā apstiprināts infekcijas gadījums, nokauj visas tajā esošās cūkas – arī tās, kurām acīmredzamas saslimšanas nav. To dara gan tāpēc, lai slimība nenonāktu citās saimniecībās vai dabā, gan tāpēc, ka pieņem – lopi tik un tā ietu bojā. To iepriekš Re:Check skaidroja PVD Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vadītāja vietnieks Mārtiņš Seržants. “Ņemot vērā vīrusa izturību, izplatību un pieredzi ne tikai Latvijā, bet visur Eiropā, apturēt slimību fermas ietvaros nav iespējams.”

Visu cūku nokaušanu paredz PVD Āfrikas cūku mēra apkarošanas instrukcija un pilns rīcības plāns (šeit). Tas atbilst Eiropas Komisijas regulai. 

Taisnība, ka ĀCM nav bīstams cilvēkiem, un eksperti uzskata, ka būtiska riska pārlēkt uz cilvēkiem tam nav. Taču cūku mēris gaļā un gaļas izstrādājumos izdzīvo vairākus mēnešus. Lai to nogalinātu, gaļa būtu jācep vismaz pusstundu 70 grādu temperatūrā. Gaļu no cūkas nav iespējams iegūt tā, lai vīruss nenonāktu vidē. Tas var palikt, piemēram, transportlīdzekļos, uz virtuves dēlīšiem, atkritumos un ar laiku nonākt līdz cūku fermām vai mežacūkām.

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami maldinošus ierakstus META platformās Facebook un Instagram. Par mūsu sadarbību ar META lasi šeit.

Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.