Ar klikšķu virsrakstiem biedē par naudas pazušanu

Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas

Vairāki klikšķu portāli ar kliedzošu virsrakstu palīdzību biedē, ka no Latvijas lielo banku klientu kontiem pazūd nauda. Virsraksti ir maldinoši un neatspoguļo raksta būtību.

Februāra otrajā pusē divas teju identiskas vietnes publicēja līdzīgus rakstus ar vienādiem nosaukumiem:

“Latvijas lielāko banku klientiem no kontiem pazūd nauda; Banka skaidro notikušo un to, kas sagaida pārējos.”

Decembra beigās līdzīgu rakstu ar to pašu nosaukumu publicēja vēl cits klikšķu portāls.

Virsraksti liek domāt, ka nauda no banku kontiem pazūd pati – bez kādām konta īpašnieka darbībām. Tā nav taisnība. Runa ir par krāpšanas gadījumiem, kuros cilvēki, visticamāk, noticot krāpnieku paustajam, paši apstiprinājuši maksājumus. “Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad 11 mēnešos izkrāpti kopumā 11,254 miljoni eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas publiskotie dati,” tā pērn decembrī rakstīja ziņu aģentūra LETA un tas lasāms arī vienā no minētajiem rakstiem. 

Taču informācija par to, ka runa ir par cilvēku uzticēšanos krāpniekiem un pašu veiktiem pārskaitījumiem, ir paslēpta. Proti, raksti sadalīti divās daļās, un to būtība izlasāma tikai otrajā lapā, līdz kurai nonākams ar vairāku klikšķu palīdzību. Rakstu pirmās lapas satur ar tematu tieši nesaistītu informāciju. Piemēram, aprakstīti vairāki banku sniegtie pakalpojumi. Tas, iespējams, darīts, lai veicinātu rakstu parādīšanos interneta meklētājos (tā sauktā meklētājprogrammu optimizācija jeb angliski search engine optimization). Savukārt rakstu sadalīšana divās vai vairākās daļās ir labi zināma metode, kā likt lasītājam redzēt vairāk reklāmu.

Secinājums: Nav pamata apgalvot, ka no Latvijas lielo banku klientiem no kontiem pazūd nauda. Portāli ceļ paniku ar klikšķu virsrakstiem, kas neatbilst rakstu saturam.

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. 

Ziedo ar PayPal
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.