MI video un ASV bāzes aplenkušas Irānu – kā maldina par karu Tuvajos Austrumos?

Pēc ASV un Izraēlas triecieniem Irānai sociālos medijus pārpildījuši video, kas radīti ar mākslīgo intelektu vai uzņemti pirms vairākiem gadiem. Ar tiem dalās arī cilvēki Latvijā. Ko tie vēsta un kā tos apazīt?

Vai video redzams raķešu uzbrukums Dubaijai?

Nav taisnība

Sociālajos medijos virkne profilu izplata video ar gandrīz identisku parakstu krievu valodā:

“Vietējie mediji publicē kadrus ar Irānas raķešu uzlidojumu Dubaijai.”

Avots: Ekrānuzņēmums no Instagram video. Uzraksts vēsta: “Kadri ar Irānas raķešu uzlidojumu Dubaijai. 28.02.2026.”

Video ir īsts, bet tā paraksts ir maldinošs. Pirmkārt, video redzams nevis Irānas raķešu uzbrukums Dubaijai, bet gan uzbrukums Izraēlas pilsētai Telavivai. Otrkārt, tas uzņemts nevis pašlaik, bet pirms diviem gadiem. Par to var pārliecināties ar attēlu meklētāju Google Lens. Vairākos sociālo mediju profilos šis video ar norādi, ka redzama Telaviva, publicēts 2024. gada oktobrī, piemēram, šeit, šeit un šeit. Video jau pērn ārpus konteksta izplatīts sociālajos medijos. Par to rakstīja, piemēram, faktu pārbaudītāji AFP un dpa.

To, kā ar attēlu meklētāju atrast bildes vai video oriģinālu, Re:Check skaidrojis šeit un šeit. 

Populāri video, kas radīti ar mākslīgo intelektu

Vienā video zilās debesīs virs pilsētas redzamas raķetes, kas krītot trāpa pilsētai. Paraksts vēsta:

“Irānas ballistiskās raķetes trāpīja Telavivai, un Izraēlas pretgaisa aizsardzības sistēmai tās neizdevās pārtvert.”

Attēls: Ekrānuzņēmums no Facebook video.

Marta sākumā Irāna, atbildot uz iepriekšējo dienu triecieniem, ar raķetēm apšaudīja Izraēlu. Drīzumā sociālajos medijos dažādās valstīs strauji sāka izplatīt šo video. Taču tas neatspoguļo reālo ainu. Tā pirmavots ir savstarpēji saistīti Instagram un Facebook konti, kas video publicēja 2. martā (šeit un šeit). Sākotnējā video autors parakstā norāda: “Šis video ir radīts ar mākslīgo intelektu un paredzēts tikai izklaides nolūkiem.” Par to liecina arī video redzamie dūmi. Tie veido dīvainas formas mākoņus, kas nepaliek vienuviet, bet pāris sekunžu laikā sāk aizplūst dažādos virzienos.

Par šo video rakstīja arī faktu pārbaudītāji Lead Stories un Factchecker.gr.

Citā video redzams attēls, kā naktī ar oranžu liesmu it kā deg ASV kara bāze. Parakstā teikts, ka “Irāna veikusi triecienu pa ASV militāro bāzi Irākā”.

Attēls: Ekrānuzņēmums no Facebook video.

Arī tas radīts mākslīgi. To rāda, piemēram, mākslīgā intelekta pārbaudes rīks Hive Moderation.

Attēls: Ekrānuzņēmums no Hive Moderation.

Attēls: Ekrānuzņēmums no Hive Moderation.

Par to, ka aina radīta ar mākslīgo intelektu, rakstīja arī faktu pārbaudītāji BBC Verify un Demagog.

Vai Irāna ir ASV militāro bāzu ieskauta?

Puspatiesība

Sociālajā medijā Facebook popularitāti guvis kartes attēls, kurā ASV karogi ieskauj Irānu. 

Attēls: Facebook ieraksts.

Attēlā ASV militārās bāzes it kā atrodas arī Pakistānā, Afganistānā un Turkmenistānā, taču tā nav tiesa. Laikraksts The Independent norāda, ka desmiti tūkstošu ASV karavīru izvietoti Tuvajos Austrumos – Arābijas pussalas valstīs. Tās visas atrodas uz dienvidiem un rietumiem no Irānas. Reģionā ASV bāzes ir vismaz 19 vietās Bahreinā, Irākā, Kuveitā, Katarā, Saūda Arābijā, Apvienotajos Arābu Emirātos un Jordānijā. To nav otrpus Irānai, proti, Turkmenistānā, Afganistānā un Pakistānā, kā attēlots bildē. Tāpat neviena militārā bāze šajā reģionā nav izvietota jūrā. 

Avots: Council on Foreign Relations.

Šis attēls ar tādu pašu parakstu angļu valodā guvis popularitāti arī citās valstīs. To pirms vairākiem gadiem savā platformā X ievietoja arī miljardieris Īlons Masks. Vēlāk viņš ierakstu dzēsis. Masks rakstīja, ka neviens nav pasargāts no tā, ka tiks labots, un ka tas “protams, ir joku mīms”.

Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.