Algas Latvijā palielinās; Latvija nav ASV firma

APGALVOJUMS

Latvijā algas nepalielinās. Latvija ir ASV komercuzņēmums.

SECINĀJUMS

Nav taisnība. Vidējā alga Latvijā palielinās katru gadu, bet reālā alga – vairumā ceturkšņu. Latvija nav firma.

Kāda Facebook lietotāja vairākos ierakstos bez pamata klāsta, ka Latvijā nepieaug vienkāršo iedzīvotāju algas. Tāpat ierakstos atkārtota sazvērestības teorija, ka Latvija nav valsts, bet ASV reģistrēts uzņēmums. Tā nav taisnība.

Vienā no ierakstiem pievienots fragments no 2022. gada TV3 intervijas ar tā laika premjeru Krišjāni Kariņu. Viņš stāsta, ka algu kāpums ir lielāks par inflāciju. Ieraksta autore komentē klipu:

“Tātad – algas pieaug kam? Jūs domājat, ka viņš runā par cilvēkiem? Nē, viņš runā par viņiem. Latvijas Republikas korporācijas darbiniekiem. Un tā valsts, kurai iet labi, kā es to redzu… viņš runā par to korporāciju, [kas ir] reģistrēta Amerikā. Saucas Latvijas Republika.”

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina – pēdējos gados gan privātajā, gan sabiedriskajā sektorā pakāpeniski palielinājusies vidējā alga un darba samaksas mediāna.

Pēdējos gados vairumā ceturkšņu palielinājusies arī reālā alga – preču un pakalpojumu daudzums, ko var nopirkt par neto algu.

Tāpat jāmin, ka gandrīz katru gadu tiek palielināta arī minimālā alga. Šogad tā sasniedza 780 eiro mēnesī pirms nodokļiem.

Latvija nav ASV komercuzņēmums

Šī ir populāra sazvērestības teorija, kas balstās uz to, ka Latvijas Republika un valsts institūcijas ir reģistrētas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (UR) un ārzemju, piemēram, ASV uzņēmumu datu bāzēs. Lai saprastu, kādēļ tās tur atrodamas, Re:Check iepriekš sazinājās ar IT uzņēmumu Lursoft, kas izmanto Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra informāciju.

Lursoft skaidroja, ka ne visi, kas reģistrēti Latvijas Republikas UR, ir komersanti. Uzņēmumu reģistrs uzskaita arī publiskās personas un iestādes: “Tas, ka iestādes nosaukums ir “uzņēmumu reģistrs”, nenozīmē, ka tas veic tikai komersantu reģistrāciju.” Proti, UR ir reģistrētas arī valsts pārvaldes iestādes (piemēram, ministrijas), kā arī reliģiskas organizācijas un citas juridiskas personas. Taču tas nenozīmē, ka tās ir komercuzņēmumi. UR redzams, ka, piemēram, Ārlietu ministrija un citas valsts iestādes atrodas reģistrā “Publisko personu un iestāžu saraksts”, nevis komercreģistrā. Turpretim komercuzņēmumus, piemēram, sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) jāreģistrē komercreģistrā. Arī iestādēm piešķir nodokļu maksātāja numuru, jo tās administrē nodokļu jautājumus.

Šo sazvērestības teoriju mēdz izmantot, lai pamatotu, piemēram, nodokļu nemaksāšanu vai apšaubītu valdības leģitimitāti. Tās izplatītāji dažkārt stāsta, ka cilvēkiem bez piekrišanas nav jāseko valsts likumiem jeb “privātuzņēmuma kārtības noteikumiem”.

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami maldinošus ierakstus META platformās Facebook un Instagram. Par mūsu sadarbību ar META lasi šeit.

Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.