Vai Siliņas valdība Latvijā samazinājusi nevienlīdzību?
APGALVOJUMS
Šīs valdības laikā sākusi mazināties nevienlīdzība. Iedzīvotāju turīguma ziņā premjere Evika Siliņa ir “pa vidu”.
SECINĀJUMS
Nav taisnība. Nevienlīdzība Latvijā atkal pieaug. Premjeres alga viņu ierindo starp iedzīvotājiem ar augstākajiem ienākumiem.
Ministru prezidente Evika Siliņa (Jaunā Vienotība) žurnāla Sestdiena 19. decembra numurā plašā intervijā stāsta par šogad sasniegto. Intervijai dots nosaukums “Atguvusi spēku”; premjeri izjautā Egīls Zirnis.
Attēls: Žurnāls Sestdiena, 19.12.2025.
Žurnālists atsaucas uz ekonomikas datiem un norāda, ka plaisa starp turīgo un trūcīgo Latviju palielinās.
Siliņa atbild:
“Šīs valdības laikā ir izdevies beidzot mainīt nevienlīdzības indeksu, kas līdz tam visu laiku palielinājās.”
Premjerei nav taisnība. Nevienlīdzību visbiežāk mēra ar Džini indeksu jeb koeficientu. Ja tas ir nulle, valstī ienākumi ir pilnīgi vienlīdzīgi, bet augstākā vērtība – 100 punkti – nozīmētu, ka visi ienākumi tiek tikai vienam cilvēkam.
Atbalsti Re:Baltica darbu!
Kļūsti par mūsu draugu →
Siliņa vada valdību kopš 2023. gada 15. septembra, un šajā laikā nevienlīdzības koeficients ir palielinājies, nevis samazinājies. To rāda Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati šeit. Turklāt pagājušogad nevienlīdzības pieaugums bija straujākais pēdējo desmit gadu laikā. CSP Re:Check skaidro, ka 2024. gadā turīgajiem Latvijas iedzīvotājiem ienākumi auguši straujāk nekā nabadzīgākajiem.
Siliņai arī nav taisnība, ka koeficients “līdz tam visu laiku palielinājās”. Gluži pretēji – 2021. un 2022. gadā tas samazinājās.
Nevienlīdzības palielināšanos rāda arī iedzīvotāju ienākumu salīdzinājums pa kvintilēm jeb piektdaļām. 2023. gadā pašām turīgākajām mājsaimniecībām (5. kvintile) ienākumi bija 5,49 reizes lielāki nekā trūcīgākajām mājsaimniecībām (1. kvintile). Savukārt pērn atšķirība izaugusi līdz 6,1 reizei. Ienākumu nevienlīdzīga palielinājusies arī tad, ja rēķina vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli.
Siliņas komunikācijas padomniece Anna Ūdre uz Re:Check lūgumu komentēt premjeres teikto rakstiski atbildēja, ka “ministru prezidentes izteikumi par nevienlīdzības mazināšanu attiecas uz valdības kopējo politiku, nevis uz vienu konkrētu rādītāju”. Džini koeficients varot īslaicīgi pieaugt, “kamēr zemāko ienākumu grupām situācija objektīvi uzlabojas, pateicoties neapliekamā minimuma celšanai, minimālās algas paaugstināšanai, diferencētā minimuma paplašināšanai, kā arī ģimeņu atbalsta un reģionālās pieejamības pasākumiem”. “Šo lēmumu kopums ļauj runāt par nevienlīdzības mazināšanas progresu kopumā,” raksta Ūdre. Pilnu atbildi lasiet šeit.
Siliņai ir taisnība, ka pērn sabiedrības trūcīgākā daļa retāk bija pakļauta ekonomiskai spriedzei, materiālai un sociālai nenodrošinātībai – šie cilvēki atzinuši, ka var atļauties vairāk. Taču tas nenozīmē, ka mazinājās nevienlīdzība. Kā minēts iepriekš, starpība starp nabadzīgāko un turīgāko ienākumiem aug, tātad nevienlīdzība kļūst lielāka. Kontekstam jānorāda, ka Latvijā ienākumu nevienlīdzība ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā un Siliņas valdības deklarācijā to bija solīts mazināt.
Jāpiebilst, ka Siliņai intervijā arī nav taisnība, ka viņas valdība “uzlika progresīvo ienākumu nodokli”. Progresīvo ienākumu nodokli Latvijā ieviesa jau pirms astoņiem gadiem. Siliņas valdība tikai mainīja likmes un pakāpju skaitu.
Vai premjere turīguma ziņā ir “pa vidu”?
Žurnālists premjerei intervijā jautā: “Kam jūs piederat – sabiedrības turīgajai vai ne tik turīgajai daļai?”
Siliņa atbildēja:
“Esmu pa vidu, Latvijas premjera alga noteikti nav tā lielākā.”
Latvijas premjera alga šogad ir 8659 eiro mēnesī pirms nodokļiem, un tā nav lielākā ES un pat Baltijas valstu premjeru vidū. Taču saruna un žurnālista jautājums bija par Latvijas sabiedrību, un šajā ziņā Siliņai nav taisnība. Proti, viņa nav “pa vidu”.
Vidējā alga Latvijā šā gada trešajā ceturksnī bija 1835 eiro mēnesī, kas ir 4,7 reizes mazāka nekā premjeres alga.
Valsts amatpersonas deklarācija liecina, ka pagājušajā gadā Siliņas ienākumi bija 128 tūkstoši eiro (no tiem nepilni 126 943 eiro atalgojums Valsts kancelejā) jeb vidēji 10,6 tūkstoši eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Publiski zināms, ka premjeres vīrs Aigars Siliņš ir zvērināts advokāts, viņiem ir trīs bērni. Pat ja Siliņa būtu vienīgā pelnītāja ģimenē, premjeres ienākumi arī pēc nodokļu nomaksas viņas mājsaimniecību ierindo turīgākajā piektdaļā jeb piektajā ienākumu kvintilē, ja rēķina ienākumus vidēji uz vienu mājsaimniecību.
Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi vidēji uz vienu mājsaimniecību (eiro mēnesī)
Avots: CSP
Premjeres padomniece Anna Ūdre uz lūgumu skaidrot Siliņas izteikumu par būšanu “pa vidu” sākotnēji neatbildēja, bet pēc atkārtota lūguma norādīja, ka “ministru prezidente intervijā ir paudusi savu viedokli”.
Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.
Neatkarīgai žurnālistikai vajag neatkarīgu finansējumu
Pētījumi bieži top vairākus mēnešus. Ja Tev ir svarīgi, lai tie būtu un tos bez maksas varētu lasīt – atbalsti mūsu darbu!
Atbalsti Re:Baltica →