Vai 85 % mazākumtautību bērnu latviešu valodu dzird tikai skolā?

APGALVOJUMS

Aptaujās 85 procenti mazākumtautību bērnu pauž, ka vienīgā saskare ar latviešu valodu viņiem ir skolās.

SECINĀJUMS

Nav taisnība. Publiski pieejamos avotos šādu datu nav. Pērn IZM aptaujā tikai 21 % aptaujāto mazākumtautību bērnu teica, ka latviešu valodu lieto tikai skolā.

Par izglītību atbildīgais Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis (Jaunā Vienotība) pašvaldības līdzfinansētajā TV24 raidījumā Ziņu TOP Rīga runā stāstīja par to, kā dome atbalsta skolas pēc pārejas uz mācībām tikai latviešu valodā. 

Viņš teica:

“Dažādās aptaujās mazākumtautību skolās 85 % bērnu saka, ka viņiem vienīgā saskarsme ar latviešu valodu ir skolās. Ģimene, draugi, sports – viss notiek ne latviski. (..) Tas stāsts jau nemainās – joprojām tiem 85 % skola ir vienīgā vieta, kur latviešu valodu dzird.”

Re:Check Ķirsim rakstiski jautāja, kas ir šīs informācijas avots. Viņa padomniece Elīna Bīviņa skaidroja, ka politiķim to esot teikusi Rīgas 34. vidusskolas direktore Nataļja Rogaļeva, kura esot veikusi savas skolas audzēkņu aptauju. Informāciju apstiprinot arī citu bijušo mazākumtautību skolu direktori un Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) aptauja. Ne vienu, ne otru aptauju Bīviņa Re:Check neparādīja.

Taču 34. vidusskolas direktore Rogaļeva telefonsarunā Re:Check teica, ka skola atsevišķu aptauju nav rīkojusi – tikai piedalījusies IKVD aptaujā. Savukārt IKVD Re:Check norādīja uz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pasūtīto aptauju par vienotās skolas īstenošanas rezultātiem, kas arī Ķirša teikto neapstiprina.

Bija iespēja norādīt vairākas atbildes, tāpēc atbilžu summa ir vairāk par 100 %.Avots: IZM pasūtītā aptauja par vienotās skolas īstenošanas rezultātiem.

Tajā pērn aptaujāti vairāk nekā 2500 septīto un devīto klašu skolēni, kuru dzimtā valoda nav tikai latviešu. Pārsvarā bērni mājas runā krievu valodā vai krievu un latviešu. To, ka latviešu valodu lieto tikai skolā, norādīja 21 % jeb piektdaļa skolēnu. Tas pats jautāts vecākiem – 31 % vecāku teikuši, ka viņu bērni latviešu valodu ārpus skolas neizmanto. Atšķirība var būt skaidrojama ar to, ka aptaujāti tika arī jaunāku bērnu vecāki, savukārt skolēni – tikai no 7. un 9. klasēm. Ķirša minētie 85 % aptaujā neparādās. Par šiem skaitļiem februāra sākumā ziņoja arī mediji.

Neatkarīgai žurnālistikai vajag neatkarīgu finansējumu

Pētījumi bieži top vairākus mēnešus. Ja Tev ir svarīgi, lai tie būtu un tos bez maksas varētu lasīt – atbalsti mūsu darbu!

Atbalsti Re:Baltica →

Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.