Mamogrāfija Šveicē nav aizliegta; tās ieguvumi ievērojami pārsniedz iespējamos riskus

APGALVOJUMS

Mamogrāfija palielina saslimstību ar krūts vēzi un sniedz kļūdainus rezultātus. Šveicē mamogrāfiju neiesaka.

SECINĀJUMS

Nav taisnība. Mamogrāfijas risks veselībai ir minimāls. Tās ieguvumi ievērojami pārsniedz iespēju saslimt. Šveicē mamogrāfiju iesaka.

Facebook publicēti ieraksti, kuros aicina izvairīties no mamogrāfijas, apgalvojot, ka šī metode ir neefektīva un it kā izraisa vēzi. Tāpat apgalvo, ka Šveice esot pirmā valsts pasaulē, kas mamogrāfiju neiesaka.

Ierakstā apgalvo, ka mamogrāfija ir lielākais organizētais noziegums pret sievietēm. Fakti liecina par pretējo – procedūra ir viena no efektīvākajām metodēm krūts audu izmeklēšanai, krūts vēža un citu krūts slimību diagnostikā.

Mamogrāfija ir krūts rentgenoloģisks izmeklējums. Daudzās valstīs noteikta vecuma sievietēm šo vēža skrīningu apmaksā valsts. Latvijā – vecumā no 50 līdz 68 gadiem. Pasaules Veselības organizācija (PVO) norāda, ka 2022. gadā 157 valstīs krūts vēzis bija visizplatītākais vēža veids.Latvijā audzēji ir otrs biežākais nāves cēlonis, un sievietēm tas visbiežāk ir krūts vēzis.

Ierakstā minēti dažādi argumenti pret mamogrāfiju. Vispirms rakstīts par kļūdaini pozitīviem rezultātiem:

“Dažas detaļas, kas jāņem vērā pirms izmeklējuma izvēles: 50–60 % “pozitīvo” rezultātu ir kļūdaini. Tātad, diagnosticējot “krūts vēzi”, 50–60 % gadījumu izrādās, ka tā vispār nav bijis.”

Atkarībā no valsts 2,5–11 % mamogrāfijas testu sniedz kļūdaini pozitīvu rezultātu. ASV konstatēts, ka, veicot mamogrāfiju katru gadu desmit gadu garumā, vairāk nekā 50 % sieviešu vismaz viens rezultāts būs kļūdaini pozitīvs.

2025. gada februārī Reuters faktu pārbaudītājiem krūts vēža skrīninga eksperts Kriss de Vulfs skaidroja, ka 76–86 % sieviešu ar pozitīvu mamogrāfijas rezultātu beigās neatrod vēzi. Taču kļūdaini pozitīvs rezultāts nenozīmē, ka ārsts kļūdījies diagnozē. Pozitīvs rezultāts bieži norāda uz aizdomīgu veidojumu, kuru nepieciešams pārbaudīt ar precīzākām metodēm, piemēram, audu mikroskopisku izmeklēšanu jeb biopsiju. Tātad, izņemot acīmredzamus gadījumus, profilaktiskā mamogrāfija ir tikai pirmais solis krūts vēža diagnostikas procesā.

Ierakstā arī apgalvo, ka mamogrāfija it kā palielina risku saslimt ar krūts vēzi: 

“Izmeklējuma laikā krūts tiek saspiesta ar svaru (..) Tādējādi veselie un ļoti jutīgie piena dziedzeru audi tiek bombardēti ar radioaktīviem stariem, kas mutē to šūnas. Tas stimulē audzēja augšanu un metastāžu izplatīšanos ģenētisku mutāciju gadījumā (..) Pilnīgi veselām sievietēm pēc mamogrāfijas testiem attīstās liels skaits krūts vēža gadījumu.”

Risks saslimt ar krūts vēzi pēc mamogrāfijas ir minimāls. Lielbritānijas Nacionālais veselības dienestā norāda, ka risks saslimt ar krūts vēzi mamogrāfijas dēļ ir 0,001–0,002 %. Saņemtais starojums rada minimālu risku salīdzinājumā ar ieguvumiem. Uz vienu mamogrāfijas starojuma izraisītu vēzi metode aklāj 400 līdz 800 vēža gadījumus un sievietes to rezultātā saņem ārstēšanu. Mirstības ziņā skrīninga ieguvumi pārsniedz starojuma radīto kaitējumu attiecībā aptuveni no 150:1 līdz 300:1.

Mamogrāfiem tāpat kā citām rentgena iekārtām ir noteikti pieļaujamie un drošie starojuma līmeņi. ASV Nacionālais vēža institūts norāda, ka radioaktīvā starojuma iedarbība vienas pārbaudes laikā ir līdzīga tai, ko cilvēks aptuveni septiņu nedēļu laikā saņem dabiskos apstākļos. 

Ierakstā arī teikts: 

“Šveice ir pirmā valsts pasaulē, kas neiesaka mamogrāfijas testus.” 

Tā nav taisnība. Re:Check iepriekš sazinājās ar Šveices federālo veselības dienestu. Tā pārstāvis Daniels Dauvalders apstiprināja, ka mamogrāfija Šveicē nav aizliegta. Lēmumu par to, kā šī metode tiek izmantota vēža skrīningā, pieņem kantonu (otrā līmeņa administratīvais iedalījums) valdības.

2025. gada februārī Šveices federālais veselības dienests Reuters faktu pārbaudītājiem paskaidroja, ka mamogrāfija kā profilaktisks līdzeklis tiek ieteikta sievietēm pēc 50 gadu vecuma. Krūts vēža skrīninga programmas darbojas 15 no 26 Šveices kantoniem. Vēl trīs kantoni plāno šādas programmas ieviest nākotnē. 

Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.