Auksta ziema nepierāda, ka globālās sasilšanas nav

APGALVOJUMS

Zemas temperatūras un sniegputeņi liecina, ka globālās sasilšanas nav.

SECINĀJUMS

Trūkst konteksta. Klimata pārmaiņas notiek; to apliecina teju visi pasaules klimata pētnieki.

Aukstuma rekords Latvijā, īpaši spēcīgs sniegputenis Teksasā un kupenas līdz zodam Kamčatkā – vai tas liecina, ka globālās sasilšanas nav? Tā vedina domāt vairāki Facebook lietotāji no Latvijas. Taču sasilšana notiek – auksta ziema to nemaina.

Klimats ir laikapstākļu vidējais rādītājs ilgstošā periodā. Par klimatu parasti runā 30 gadu mērogā. Atsevišķas vēsākas nedēļas, mēneši vai pat gads nepierāda, ka globālās sakaršanas nav.

Globālās sasilšanas un klimata pārmaiņu noliegšana ir izplatīta Latvijā un citur pasaulē. Tomēr šāds uzskats ir pretrunā ar teju visiem pasaules klimata zinātnieku pētījumiem. Tie apstiprina – pēdējos 150 gados vidējā globālā Zemes virsmas temperatūra strauji kāpj un tā cēlonis galvenokārt ir cilvēku radītās siltumnīcefekta gāzes. Globālā vidējā temperatūra kopš industrializācijas palielinās daudz straujāk, nekā tas notiktu dabas faktoru ietekmē. Pasaulē pēdējie 11 gadi ir karstākie, kopš cilvēki sāka reģistrēt ikgadējās temperatūras. Sākot no 1980. gadiem, katra desmitgade bijusi siltāka par iepriekšējo un līdzīga tendence ir arī Latvijā. 

Maldi par globālo sasilšanu izskan teju katru reizi, kad kaut kur pasaulē ir negaidīti zema temperatūra vai sniega vētras. Piemēram, pērn maijā maldinātāji noliedza sasilšanu, jo kāds sociālo mediju lietotājs bija nofilmējis apsnigušu ķiršu dārzu.

Šogad maldināšanai par globālo sasilšanu izmanto arī mākslīgā intelekta radītus attēlus un video. Vienā populārā Facebook ierakstā par sasilšanu zobojas ar mākslīgā intelekta attēlu, kurā apsniguši cilvēki protestē pret globālo sasilšanu, bet citā ar video rada iespaidu, ka sniega kupenas Kamčatkā ir daudz lielākas nekā patiesībā.

Attēls: Facebook ieraksti ar mākslīgā intelekta radītu saturu. Avots: Ekrānuzņēmumi no Facebook.

Plašāk par klimata dezinformāciju Latvijā Re:Check rakstījis šeit.

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami maldinošus ierakstus META platformās Facebook un Instagram. Par mūsu sadarbību ar META lasi šeit.

Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.