BECID VEBINĀRS | Algoritmi un informācijas meklēšanas paradumi
10. augustā BECID rīkoja kārtējo vebināru profesionāļiem, kuri strādā GLAM sektorā — galerijās, bibliotēkās, arhīvos un muzejos. Kā jau ierasts, katrs vebinārs piedāvā jaunu tematisko virzienu un fokusu. Šoreiz pievērsāmies sociālo mediju algoritmiem, mainīgajiem informācijas meklēšanas paradumiem un to ietekmei uz mūsu ikdienas informācijas vidi.
Kāda ir algoritmu loma, nosakot, kāda informācija mūs sasniedz un kā mēs to uztveram? Kāpēc savās sociālo mediju plūsmās redzam noteiktu saturu, bet citus viedokļus — ne? Un kā atrast un atpazīt uzticamu informāciju laikā, kad mums ir pieejams vairāk satura nekā jebkad agrāk?
Diskusiju igauņu valodā vadīja BECID medijpratības eksperte Gretel Juhansoo, kuras prezentācijā galvenā uzmanība tika pievērsta rekomendāciju algoritmu darbības principiem, kā arī algoritmiski veidotas informācijas vides iespējām un riskiem.
Diskusijā tika aplūkots, kā mainījušies cilvēku informācijas meklēšanas paradumi, kāpēc emocionāli piesātināts saturs sociālajos medijos bieži iegūst lielāku redzamību, kā veidojas filtru burbuļi un kāpēc personalizētas, algoritmu veidotas satura plūsmas cilvēka smadzenēm var šķist tik pievilcīgas. Tika apskatīti arī praktiski veidi, kā iegūt lielāku kontroli pār savu informācijas vidi un apzinātāk mijiedarboties ar saturu tiešsaistē.
Diskusiju grupu latviešu valodā vadīja Jānis Sildniks, Delfi.lv sociālo mediju vadītājs un raidījuma “Zinātne vai muļķības” vadītājs. Diskusiju grupu lietuviešu valodā vadīja Gintarė Ribokaitė, APG Media sociālo mediju un SEO optimizācijas vadītāja, kura stāstīja par sociālo mediju algoritmiem un mākslīgā intelekta pieaugošo lomu sociālajos medijos.
Visās diskusijās skaidri iezīmējās kāds būtisks aspekts: precīzie sociālo mediju algoritmu darbības mehānismi joprojām tiek rūpīgi glabāti noslēpumā. Ārpus pašiem uzņēmumiem ir pieejama ierobežota informācija par to, kā konkrētas platformas sarindo un iesaka saturu, un pat uzņēmumu iekšienē piekļuve šādām zināšanām var būt ierobežota. Tādēļ pilnībā izprast algoritmu ietekmi ir īpaši sarežģīti.
Tika apspriests arī tas, kā rekomendāciju sistēmas var pakāpeniski ievest lietotājus arvien dziļākos informācijas “truša caurumos” un informācijas burbuļos, atkārtoti pastiprinot noteikta veida saturu un vienlaikus ierobežojot saskari ar atšķirīgiem viedokļiem. Tajā pašā laikā viens princips joprojām ir ļoti aktuāls: saturs joprojām ir noteicošais. Algoritmi arvien vairāk dod priekšroku saturam, kas šķiet atbilstošs, saistošs un, kas ir īpaši svarīgi, autentisks.
Tas ir saistīts arī ar vēl kādu interesantu tendenci — pieaugošu pretestību mākslīgā intelekta radītam saturam. Lai gan mākslīgais intelekts arvien vairāk tiek integrēts sociālo mediju platformās, auditorijas, šķiet, no jauna novērtē saturu, kas ir patiesi cilvēcisks un autentisks.
Būtiskākais — vebināra mērķis bija ne tikai izprast algoritmus, bet arī iemācīties apzināti orientēties to veidotajā informācijas vidē. Dalībnieki saņēma praktiskus ieteikumus, kā izkļūt no algoritmu veidotiem informācijas burbuļiem — sākot ar sociālo mediju kontu iestatījumu pārskatīšanu un informācijas avotu dažādošanu līdz aktīvai atkārtota vai nevēlama satura samazināšanai savās satura plūsmās.
Vebinārs sniedza gan skaidrāku izpratni par to, kā algoritmi ietekmē to, ko mēs redzam, atrodam un patērējam tiešsaistē, gan praktiskus rīkus, kas palīdz mūsdienu informācijas vidē orientēties apzinātāk un kritiskāk.
Uz tikšanos nākamreiz!