“Latviešu valodas stundas” — izrāde par eksāmenu, piederību un cilvēka vietu sabiedrībā
2026.gada vasarā pie skatītājiem Latvijā un Lietuvā nonāca izrāde “Latviešu valodas stundas” – asu, ironisku un vienlaikus cilvēcīgu stāstu par valodu, piederību un sajūtu, ka tiesības būt daļai no sabiedrības atkal un atkal ir jāpierāda.
Izrādes centrā ir Koļa – Latvijā dzimis un dzīvojošs cilvēks, kurš gatavojas valsts valodas eksāmenam. Taču formālais pārbaudījums drīz pārvēršas daudz sarežģītākā iekšējā eksāmenā. Koļam nākas sastapties ar vēlmi piederēt, bailēm neatbilst prasībām un jautājumu par savu vietu valstī, kuru viņš sauc par mājām.
“Latviešu valodas stundas” nav izrāde par valodu vien. Tas ir stāsts par eksāmenu un piederību.
No Daugavpils līdz Visaginai
Izrādes ceļš sākās Daugavpilī, kultūras institūta New East telpās, kur 8. jūlijā notika ģenerālmēģinājums ar skatītājiem, bet 9. jūlijā pirmizrāde. Jau nākamajā dienā, 10. jūlijā, “Latviešu valodas stundas” tika izrādītas Cēsīs sarunu festivālā LAMPA. Savukārt 13. augustā iestudējums šķērsoja Latvijas robežu un viesojās Visaginas kultūras centrā “Draugystė” Lietuvā.
Kopumā izrādi klātienē noskatījās aptuveni 325 skatītāji: 80 Daugavpilī, 200 Cēsīs un 45 Visaginā.
Īpaši nozīmīga bija dalība festivālā LAMPA. Izrādes tēmas organiski iekļāvās festivāla diskusiju telpā, aktualizējot jautājumus, kas Latvijas sabiedrībā nereti pastāv līdzās, taču ne vienmēr sastopas atklātā sarunā: identitāti un valodu, integrāciju un vientulību, mazākumtautību pieredzi, demokrātijas noturību, propagandas ietekmi un cilvēka spēju mainīties.

Kad valoda kļūst par robežu
Iestudējums apzināti izvairās no vienkāršota stāsta par etnisku konfliktu vai sabiedrības sašķeltību. Tā vietā uzmanības centrā nonāk cilvēka psiholoģiskā pieredze un dekolonizācijas radītie jautājumi – pašcieņa, piederība un dzīve situācijā, kurā cilvēks jūtas pakļauts nepārtrauktam vērtējumam.
Valoda izrādē nav tikai kultūras simbols vai identitātes lepnuma avots. Tā kļūst arī par institucionālu filtru – robežu starp “drīkst” un “nedrīkst”, starp piederības sajūtu un nepieciešamību to formāli apliecināt.
Būtiska loma izrādē ir Koļas iekšējai balsij – ironiskai, agresīvai, smieklīgai un brīžiem biedējošai. Tā provocē un palīdz, pazemo un atgādina par seniem aizvainojumiem. Šī balss kļūst par metaforu tam, kā vienā cilvēkā sadzīvo personiskā pieredze, apkārtējās vides ietekme, propaganda, stereotipi un sabiedrībā līdz galam neizrunāti konflikti.
Tieši šī pretruna ļauj izrādei runāt par sarežģītiem jautājumiem nevis abstraktu politisku kategoriju, bet konkrēta cilvēka pieredzes valodā.
Saruna turpinās arī pēc izrādes
“Latviešu valodas stundas” veidotājiem bija svarīgi, lai izrāde nekļūtu tikai par vienvirziena vēstījumu. Pēc pirmizrādes Daugavpilī neformālā gaisotnē notika saruna starp skatītājiem un izrādes komandu, dodot iespēju turpināt uz skatuves aizsākto dialogu.
Pēc izrādēm apmeklētāji tika aicināti aizpildīt arī atsauksmju anketu. Saņemtajā atgriezeniskajā saitē izrādes vidējais vērtējums sasniedza 9,8 no 10, apliecinot ļoti augstu skatītāju novērtējumu.
Iestudējums guvis arī plašāku atpazīstamību. Tas ir iekļauts kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” piedāvājumā, savukārt teātra izrāžu katalogā Izrades.lv tam norādīts skatītāju vērtējums 10,0.
Izrāde, kas turpina dzīvot publiskajā telpā
Ap “Latviešu valodas stundām” izveidojusies arī ievērojama publicitāte. Kopumā apkopotas 38 publikācijas Latvijas un Lietuvas informatīvajā telpā un New East komunikācijas kanālos – 25 sociālo mediju ieraksti, 11 raksti un divi videomateriāli.
Izrādes dokumentācija ļauj tās dzīvei turpināties arī ārpus klātienes notikumiem – ir pieejams izrādes video un audio ieraksts, kā arī foto un video dokumentācija.
Daudzvalodība ir ne tikai izrādes tēma, bet arī daļa no tās formas. “Latviešu valodas stundas” tiek spēlētas krievu un latviešu valodā, tostarp latviešu valodā ar akcentu, un izrādes norisē izmantoti subtitri latviešu, krievu un angļu valodā.
Izrādes ilgums ir 90 minūtes. Skatītājiem līdz 16 gadu vecumam izrādi skatīties nav ieteicams, jo tajā tiek izmantota rupja leksika.
Radošā komanda
Izrādes idejas autors un galvenās lomas atveidotājs ir Vadims Bogdanovs, režisors — Edvīns Klimanovs, lugas autors — Andrejs Timofejevs.
“Latviešu valodas stundas” uzdod jautājumu, uz kuru nav vienas ērtas atbildes: kas cilvēkam ir nepieciešams, lai viņš patiesi justos piederīgs? Valodas zināšanas iespējams pārbaudīt eksāmenā. Daudz grūtāk izmērāma ir sajūta, ka esi pieņemts un ka tev nav nemitīgi jāpierāda savas tiesības būt daļai no vietas, kurā dzīvo.
Tieši tādēļ izrādes stāsts nebeidzas līdz ar eksāmenu vai skatuves gaismu izdzišanu. Tas turpinās skatītāju sarunās un jautājumos par valodu, identitāti, vēsturisko pieredzi un sabiedrību, kurā vēlamies dzīvot.
Izrādes ieraksts: Watch “Latvian Language Lessons”



