Galvenās atziņas no BECID konferences
becid
09.03.2026
Dzimumā un identitātē balstīta dezinformācija kļūst par arvien redzamāku izaicinājumu demokrātiskajās sabiedrībās, īpaši Baltijas informācijas vidē. Konference “Noturīgas balsis: sievietes un dezinformācija” pulcēja politikas veidotājus, žurnālistus, pētniekus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, lai analizētu, kā darbojas uz dzimumu un identitāti vērsta dezinformācija, kā tā ietekmē demokrātisko līdzdalību un kādi risinājumi ir nepieciešami tās apkarošanai.
Galvenajās uzrunās, paneļdiskusijās un ekspertu prezentācijās dalībnieki analizēja, kā digitālās platformas, ģeopolitiskie naratīvi un sociālie stereotipi savstarpēji mijiedarbojas un veicina dzimumā balstītas dezinformācijas izplatību. Diskusijās tika uzsvērta nepieciešamība stiprināt mediju ekosistēmu, aizsargāt žurnālistus, atbalstīt pilsonisko sabiedrību un veicināt medijpratību, lai aizsargātu demokrātiskos procesus.
Dzimumā balstīta dezinformācija kā drauds demokrātijai
Konference sākās ar galveno uzrunu, ko teica jaunākā Igaunijas parlamenta deputāte Hanah Lahe, uzsverot dzimumā balstītas dezinformācijas pieaugošo ietekmi uz demokrātisko pārvaldību un politisko līdzdalību.
Lahe skaidroja, ka dzimumā balstītas dezinformācijas mērķis reti ir tieši mainīt politiskos uzskatus. Tā vietā tā bieži cenšas apklusināt un marginalizēt cilvēkus – īpaši sievietes politikā un sabiedriskajā dzīvē. Uzbrukumi sievietēm bieži ir vērsti pret viņu identitāti, izskatu vai personīgo dzīvi, savukārt pret vīriešiem vērstā kritika biežāk koncentrējas uz politiskiem lēmumiem vai rīcību. Šī dinamika parāda, kā dzimumā balstīta dezinformācija darbojas kā politiska stratēģija, kuras mērķis ir mazināt sieviešu uzticamību publiskajā telpā.
Tehnoloģiju attīstība šo problēmu ir ievērojami pastiprinājusi. Mākslīgais intelekts un dziļviltojumu (deepfake) tehnoloģijas ļauj kaitīgu saturu radīt un izplatīt vēl nepieredzētā ātrumā un apjomā. Galvenajā uzrunā minētie pētījumi liecina, ka pārliecinoši lielākā daļa internetā pieejamo dziļviltojumu video ir pornogrāfiska rakstura un ka lielākā daļa cietušo ir sievietes.
Lahe uzsvēra, ka dzimumā balstīta dezinformācija tādēļ nav jāuztver tikai kā dzimumu līdztiesības jautājums, bet gan kā plašāks pārvaldības izaicinājums, kas apdraud demokrātisko līdzdalību, sabiedrības uzticēšanos un iekļaujošas politiskās sistēmas.
Identitātes naratīvi un Baltijas informācijas vide
Lindas Curikas moderētajā paneļdiskusijā tika analizēts, kā ar dzimumu un identitāti saistīti naratīvi arvien biežāk tiek izmantoti sabiedrības polarizēšanai Baltijas reģionā. Runātāji apsprieda, kā uzmākšanās tiešsaistē, naidīgi naratīvi un sociālo mediju dinamika ietekmē informācijas vidi.
Dalībnieki norādīja, ka dzimuma jautājumi ir kļuvuši par nozīmīgu cīņas lauku mūsdienu informācijas karā. Dezinformācijas kampaņās bieži tiek izmantotas debates par “tradicionālajām vērtībām”, minoritāšu tiesībām un dzimumu līdztiesību, lai padziļinātu sabiedrības šķelšanos un grautu uzticēšanos demokrātiskajām institūcijām.
Runātāji dalījās arī personīgajā pieredzē, kas ilustrē šo dinamiku. Latvijas kultūras ministre Agnese Lāce stāstīja, kā pēc viņas parādīšanās medijos kopā ar bērnu sabiedrības kritika bija vērsta uz viņas kā mātes lomu un personīgo uzticamību, nevis politikas jautājumiem. Delfi žurnāliste Alina Lastovska aprakstīja līdzīgu pieredzi, norādot, ka uzbrukumi sievietēm bieži ir vērsti pret viņu izskatu, ģimenes dzīvi vai personiskajām īpašībām, nevis profesionālo darbību.
Eksperti arī uzsvēra, ka naidīgu komunikāciju tiešsaistē neveicina tikai ārvalstu aktori vai automatizēti botu tīkli. Kā norādīja Elīna Lange-Ionatamišvili no NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra, ievērojamu daļu naidīgā satura rada reāli lietotāji, atspoguļojot plašākas sociālās normas un agresīvas komunikācijas normalizēšanos tiešsaistē.
Vienlaikus sociālo mediju platformas var pastiprināt šo dinamiku, veicinot naidīgu komentāru strauju izplatīšanos un ļaujot skaļām mazākuma grupām dominēt publiskajās diskusijās.
Noturības stiprināšana: politika, mediji un izglītība
Dalībnieki izcēla vairākas stratēģijas noturības pret dezinformāciju stiprināšanai.
Politikas diskusijās tika uzsvērta nepieciešamība atbalstīt neatkarīgu žurnālistiku un analītiskos medijus, stiprināt sabiedriskos medijus un sniegt atbalstu reģionālajiem medijiem, lai cīnītos pret vietēja mēroga maldinošu informāciju. Tika apspriests arī tiesiskais regulējums un sadarbība ar tiesībsargājošajām iestādēm kā līdzekļi, lai risinātu pret žurnālistiem un sabiedrībā zināmām personām vērstus draudus.
Augustina Zamuškevičiūtė no Civic Resilience Initiative iepazīstināja ar iniciatīvām, kuru mērķis ir stiprināt jauniešu medijpratību un kritisko domāšanu. Viņa uzsvēra, ka medijpratība jau no agrīna vecuma būtu jāintegrē dažādos mācību priekšmetos, palīdzot skolēniem izprast digitālo informācijas vidi un atpazīt manipulatīvus vēstījumus.
Pilsoniskās sabiedrības mobilizācija un debates par Stambulas konvenciju
Pilsoniskās sabiedrības lomu demokrātisko vērtību aizsardzībā ilustrēja Latvijas NVO Centrs MARTA interešu aizstāvības vadītāja Beata Jonite. Viņa iepazīstināja ar organizācijas darbu, atbalstot vardarbībā cietušos un iestājoties par stingrāku tiesisko aizsardzību.
Jonite pievērsās polarizētajām sabiedriskajām debatēm par Stambulas konvenciju Latvijā. Neraugoties uz maldinošu informāciju, kas konvenciju attēloja kā draudu tradicionālajām vērtībām, pilsoniskās sabiedrības organizācijas mobilizēja plašu sabiedrības atbalstu tās aizstāvībai.
Reaģējot uz politiskajiem centieniem izstāties no konvencijas, NVO organizēja protestus un sabiedriskās kampaņas. Dažu dienu laikā tika savākti vairāk nekā 70 000 parakstu, aicinot Valsts prezidentu neapstiprināt izstāšanos. Galu galā prezidents atteicās parakstīt likumu, demonstrējot pilsoniskās mobilizācijas nozīmi demokrātisko principu aizsardzībā.
Izmeklējošā žurnālistika un hibrīdā ietekme
Konferencē tika uzsvērta arī izmeklējošās žurnālistikas loma koordinētu dezinformācijas tīklu atklāšanā.
Lietuvas sabiedriskās raidorganizācijas LRT pētniecības nodaļas vadītāja Indrė Makaraitytė iepazīstināja ar izmeklēšanas rezultātiem, kas saista protesta kustības Lietuvā ar prokremliskiem ietekmes tīkliem. Žurnālisti dokumentēja atkārtoti iesaistītus organizatorus, kuri izplatīja ar Krievijas propagandu saskanīgus naratīvus, attēlojot valdības kā neleģitīmas un apgalvojot, ka iedzīvotājiem ir atņemta politiskā vara.
Līdzīgi naratīvi ir parādījušies vairākās reģiona valstīs, norādot uz plašākām ietekmes kampaņām. Šādu tīklu izmeklēšana bieži pakļauj žurnālistus uzmākšanās un koordinētu diskreditācijas kampaņu riskam, uzsverot nepieciešamību pēc spēcīgākiem aizsardzības mehānismiem un ciešākas sadarbības ar tiesībsargājošajām iestādēm.
Izpratne par dzimumā balstītas dezinformācijas digitālo dinamiku
Akadēmiskajās prezentācijās tika padziļināti analizēts, kā digitālā vide veido ar dzimumu saistītus naratīvus un veicina dezinformācijas izplatību.
Pētnieks Jānis Šabanovs no Rīgas Stradiņa universitātes analizēja, kā digitālās platformas darbojas kā “dzimuma tehnoloģijas”, kas veido sabiedrības gaidas un sociālās normas. Atkārtoti stereotipi var pārtapt preskriptīvās normās, kas regulē uzvedību un nostiprina sociālās hierarhijas, padarot tos par spēcīgiem instrumentiem dzimumā balstītas dezinformācijas kampaņās.
Savukārt Maria Murumaa-Mengel no Tartu Universitātes analizēja, kā tiešsaistē tiek pastiprināti stereotipi un emocionāli piesātināta komunikācija. Viņa pievērsās arī sociālās steganogrāfijas jēdzienam – slēptiem vēstījumiem, kas iestrādāti mēmos, emocijzīmēs un kodētā valodā un kas konkrētām auditorijām nodod diskriminējošas vai ekstrēmistiskas idejas.
Ar dzimumu saistīti naratīvi bieži tiek izmantoti arī ģeopolitiskajā propagandā. Prokremliskas kampaņas nereti popularizē naratīvus par “tradicionālajām vērtībām”, vienlaikus attēlojot Rietumu sabiedrības kā morāli pagrimušas, lai izraisītu emocionālas reakcijas un padziļinātu sabiedrības šķelšanos.
Kopīgs izaicinājums demokrātiskajām sabiedrībām
Viens no galvenajiem konferences secinājumiem bija skaidrs: dzimumā balstīta dezinformācija nav tikai sieviešu jautājums, bet gan sistēmisks izaicinājums demokrātiskajai pārvaldībai.
Izmantojot stereotipus, emocionālus naratīvus un digitālo infrastruktūru, šādu kampaņu mērķis ir apklusināt cilvēkus, vājināt neatkarīgos medijus un graut uzticēšanos demokrātiskajām institūcijām.
Lai risinātu šo izaicinājumu, nepieciešama koordinēta rīcība vairākos sektoros. Neatkarīgās žurnālistikas stiprināšana, tiesiskās aizsardzības uzlabošana, medijpratības paplašināšana, pilsoniskās sabiedrības iniciatīvu atbalstīšana un ciešākas sadarbības veicināšana starp valdībām, pētniekiem un tehnoloģiju platformām ir būtiski noturīgas informācijas vides elementi.
Galu galā demokrātiskās līdzdalības aizsardzībai ir jānodrošina, lai visas balsis – neatkarīgi no dzimuma vai identitātes – varētu droši un pilnvērtīgi piedalīties publiskajās debatēs.