Maria Murumā-Mengela
Tartu Universitātes asociētā profesore mediju pētniecībā
maria.murumaa@ut.ee
Šis mācību resurss ir par iespējām analizēt satura veidotāju saturu (piemēram, influencerus, mikroslavenu, tendenču radītājus, sociālo mediju zvaigznes vai kā vien vēlamies tos nosaukt) klases telpā vai citos apstākļos, kur var ilgstoši sarunāties ar jauniešiem.
Šis dokuments sastāv no trim daļām:
– Vispirms Skolotāju lapā pārskatu sniedzošā raksta garāka versija.
– Mācību stundu un tēmu plāns par influenceriem.
– 73 jautājumi/atziņas, kuras kopā ar video var analizēt padziļināti.
Vai un kā tendenču noteicēji mūs ietekmē?
Maria Murumā-Mengela, Tartu Universitātes asociētā profesore mediju pētniecībā
“Tendenču noteicējs” ir jēdziens, ko bērni attīstīja vārdu izgudrošanas sacensībās, kas norisinājās pirms pāris gadiem. Šis jēdziens šķita tik labs un pareizs, ka ātri tika ieviests plašākā apritē. Tiesa, paši tendenču noteicēji šo terminu īpaši nelieto. Tādēļ paralēli tiek lietoti tādi jēdzieni kā “satura veidotājs”, “influenceris” vai ar konkrētām tiešsaistes platformām saistīti nosaukumi, piemēram, “jūtūberis”, “instagrameris”, “tiktokeris” vai “blogeris”. Patiesībā lietoto terminu ir vēl vairāk. Piemēram, ietekmētājs, interneta zvaigzne, viedokļa līderis, zīmola vēstnieks, sociālo mediju slavenība, trendseteris, mikro-slavenība utt. Pārsvarā mēs runāsim par cilvēku, kurš, veidojot saturu sociālo mediju platformās, ir sev ieguvis ievērojamu skaitu sekotāju un lielākā vai mazākā cilvēku lokā tiek uzskatīts par sava veida viedokļa līderi. Nedrīkst aizmirst, ka saturs, kas tiek veidots un slava, kas tiek gūta, var atšķirties. Daži cilvēki netīšām kļūst par interneta slavenībām (caur interneta mēmēm vai virālu saturu), citi sistemātiski un profesionāli strādā pretī influencera statusam, kamēr vēl citi galvenokārt rada saturu sev un atklāj, ka ar laiku ir ieguvuši daudzus ieinteresētus sekotājus.
Turklāt mārketingā tiek nošķirts ietekmes potenciālais apmērs. Tādējādi dažkārt tiek lietots nano-, mikro-, makro- un mega-influenceru iedalījums. Piemēram, nano-influenceris ir slaima meistars Youtube platformā ar nelielu, bet ļoti lojālu sekotāju kopienu. Savukārt mega-influenceru kategorijā ietilpst, piemēram, Kardašjanu ģimene un Čārlija D‘Amelio (Charli D’Amelio). Pat iesācējam ir skaidrs, ka šo kategoriju sekotāju skaits ir atkarīgs no konteksta. Tendenču noteicējs Ķīnā un Latvijā darbojas ļoti atšķirīga apjoma laukā. Tomēr mārketinga komunikācijas pētījumos ir pierādīts arī fakts, ka tendenču noteicēju ar mazāku sekotāju grupu ietekme uz savas auditorijas locekļiem ir bieži spēcīgāka nekā mega-zvaigznēm (De Veirman et al, 2017; Park et al, 2021). Lai izraisītu lielākus sociālus pavērsienus un izmaiņas, jaunākie pētījumi iesaka koncentrēties uz tā saucamo “perifēriju” un turienes mazajiem ietekmētājiem (Guilbeault & Centola, 2021). Cilvēkiem patīk tendenču noteicēji ar lielu sekotāju skaitu, tomēr viņu viedoklis netiek vērtēts tik augstu, jo viņi vairs nešķiet autentiski. Par to plašāk nedaudz vēlāk.
Kāda tomēr viņiem var būt ietekme?
Šajā brīdī kāds skeptiskāks lasītājs nodomās: “Mhm!” Nu gan ietekmētāji un viedokļa līderi! Tās ir tīrās muļķības. Kāda tur lielā ietekme?” Pēdējos divdesmit gados daudzskaitlīgi gan mūsu, gan citu pētījumi (skat, piem., Abidin, 2018; Mesipuu, 2022; Õunpuu 2019; Viru, 2019; Miil 2019; Lukk, 2019; Kaljuvee, 2015) ir pārliecinoši pierādījuši, ka diemžēl vai par laimi – ietekmē gan. Ģimenes emuāram var būt vairāk lasītāju nekā reģionālam laikrakstam, tiktokerim var būt vairāk sekotāju nekā ietekmīgākajai ziņu pārraidei, bet jūtūbera viedoklis var izrādīties vērtīgāks par svarīga politiķa uzskatiem. Tendenču noteicēju ir daudz un tie ir dažādi. Sākot no tiktoka zvaigznes Iluzionista Edžus un, @dednahype komiskajiem video Youtube platformā, līdz dažādas aktuālās informācijas atspoguļošanai televīzijas žurnālistes Kristīnes Garklāvas sociālajos tīklos. Lai gan satura veidotāju tiešo un tūlītējo ietekmi ir sarežģīti izmērīt (skat., piem., Folkvord & de Bruijne, 2020), tomēr var apgalvot, ka tendenču veidotāji ietekmē cilvēku iepirkšanās paradumus (piemēram, konkrētu preču izvēlēšanos, jautājumus saistībā ar dzīvesstilu un patēriņa paradumiem), izvēles attiecībā uz veselību (diētas, ideālās ķermeņa formas, plastiskās operācijas, attieksme pret vakcināciju utt.), politiskās izvēles (gan atbalstu konkrētām partijām un politiķiem, gan plašākus uzskatus par dzīves uztveri).
Kā uzskatāmu piemēru var minēt influenceri Kati Vegmani, kas vietnē “Instagram” tirgoja noni sulu, kas, kā pati apgalvoja, “tā fantastiski strādā ar asinsriti, asinsvadiem, sirdi, iznīcina vēža šūnas; pat, ja ir jau vēzis, viņa iznīcina tā metastāzes”. Tāpat viņa ieteica ikdienā lietot sodu, sajaucot to ar ūdeni un citronu. Šāda terapija organismā likvidēšot skābo vidi, kas “sekmē gan vēža, gan citu iekaisumu rašanos”. Visus šos apgalvojumus atspēkoja onkologs, gastroenteroloģe un citi sertificēti speciālisti. (Tobrīd viņa sadarbojās ar konkrētu ražotāju un par ieteikumiem saņēma arī materiālu atlīdzību).
Tendenču noteicēji plašāk ietekmē sociālo realitāti, kultūru un komunikāciju. Tieši tā, (pusaugu) satura veidotāji spēcīgi ietekmē to, ko mēs uzskatām par normālu un nenormālu, kas ir iekārojams, kas ir pelnījis nicinošu attieksmi, kā savstarpēji komunicējam, kas ir bāzes zināšanas un pamatteksti. Tāpēc, pat ja mēs paši influenceru kultūru augstu nevērtējam vai dažreiz par to smīkņājam (skat., piemēram, @influencersinthewild Instagramā), nevar apgalvot, ka tas ir nenozīmīgs zibsnis uz radara. To ir sapratuši arī pasaules spēki. Piemēram, Krievijas karā pret Ukrainu influenceri ieņem tik nozīmīgu lomu, ka ASV tiktokerus instruēja Baltais nams, tādējādi vēlreiz leģitimējot šīs nozares dalībniekus.
Vecas teorijas, jaunas parādības
Saskaņā ar mediju un komunikācijas pētījumiem šī ir ļoti sena parādība. Jau 20. gadsimta 50. gados tika runāts par divpakāpju komunikācijas plūsmu, kuras kodols īsumā ir šāds: vēstījums ir efektīvāks, ja to nodod sociālajai grupai nozīmīgs cilvēks, ietekmētājs. Piecdesmito gadu pasaulē tās galvenokārt bija fizisku kopienu centrālās personas (ciema vecākie, mācītāji u. c.). Savukārt šodien informācijas starpnieki un viedokļu veidotāji bieži vien ir tendenču noteicēji, kuri darbojas sociālajos medijos.
Ja jau mēs esam nonākuši pie vecajām, bet šodien joprojām aktuālajām sociālajām teorijām, tad ir vērts pieminēt 1956. gada parasociālo attiecību teoriju. Saskaņā ar to mediji var radīt ilūziju par savstarpēji eksistējošām attiecībām, kuras vienai pusei šķiet īstas, bet patiesībā tādas nav. Par labu piemēru kalpo ziepju operu un realitātes šovu zvaigznes. To faniem un sekotājiem var rasties sajūta, ka viņi it kā pazīst ekrānā esošos cilvēkus. Viņiem tiek dzīvots līdzi gluži kā draugiem. “Ko tā Esmeralda šodien atkal savārīs?” vai “Nu, kā gan tā Seidija tā pateica?” Tā pati sajūta liek mums skatīties, vai jūtūberis vai blogeris, kuram mēs sekojam, ir publicējis kaut ko jaunu savā sociālo mediju kanālā. Tā pati sajūta liek mums interesēties par tīkamā tiktokera vai instagramera aktivitātēm un tām sekot ilgākā laikā. Parasociālo attiecību gadījumā auditorijas locekļiem izveidojas iluzora intimitātes izjūta, kas bieži ir saistīta ar uzticēšanos un identificēšanos.
Protams, tā dēvētās “vecās lielās teorijas” ir daudz plašāk izmantotas pētījumos, kas aplūko jauno laiku satura vairotājus (padziļinātas intereses gadījumā skat. arī Ē. Gofmana (Goffman) priekšplāna un aizkulišu koncepcijas, influenceru aktivitāšu analīze, izmantojot P. Burdjē (Bourdieu) sociālā kapitāla teoriju vai E. Rodžersa (Rogers) inovāciju difūzijas modeļa lietojumu šīs tēmas sakarā).
Kā viņi to dara?
Zinātniece Kristala Abidina (Crystal Abidin), kura ilgstoši ir pētījusi interneta slavenības un influencerus, izceļ četras galvenās īpašības vai pamatvērtības, uz kurām ir balstītas tendenču noteicēja aktivitātes. Protams, vērtības var savstarpēji pārklāties un uzsvari nobīdīties. Ekskluzivitāte. Satura veidotājs saviem sekotājiem piedāvā piekļuvi tam, kas citādi nav pieejams “parastajiem cilvēkiem”. Bieži vien tas nozīmē ekonomiskā kapitāla eksponēšanu – dārgi priekšmeti, izsmalcinātas vietas, ekskluzīvi pasākumi. Bieži šīs vērtības tiek izceltas, piemēram, ceļojumu emuāros, kā arī sociālo mediju saturā, ko rada bagātu cilvēku bērni.
Unikalitāte. Auditorija tiek galvenokārt piesaistīta tādēļ, ka satura veidotājs ir patiešām unikāls, augsta līmeņa eksperts. Šeit mēs varam ietvert visus dejotājus, bundziniekus, māksliniekus, amatniekus utt., kas darbojas sociālajos medijos un ir pozitīvā nozīmē virāli izplatījušies. Viņi prot kaut ko tādu, ko mēs “parastie cilvēki” neprotam. Piemēram, šobrīd starp bērniem ļoti populāri ir jūtūberi, kuri spēlē dažādas spēles un bieži vien dara to ārkārtīgi labi. Viņi ir veltījuši tūkstošiem stundu, lai sasniegtu, piemēram, Minecraft vai Sea of Thieves eksperta līmeņa zināšanas un tehnisko kapitālu. Eksotika. Šādas sociālo mediju slavas gadījumā satura veidotājs ir sekošanas un intereses vērts, jo ir novirzījies no parastā un “normālā”. Šeit var apkopot visus influencerus, kuri veido šokējošu saturu, satura veidotājus ar atšķirīgu fizisko izskatu, kā arī cilvēkus, kuri prot kaut ko dīvainu, pārsteidzošu vai neparastu. Mukbang žanra satura veidotāji (ēdiena ēšana lielos apjomos) notur savu sekotāju uzmanību tieši caur šo eksotiskās kultūras kapitālu.
Tomēr visplašāk izplatītā ir dzīvesstila kategorija. Dzīvesstils nozīmē, ka ar satura veidotāju var identificēties. Viņš(-a) ir tāds pats cilvēks kā es un stāsta par savu dzīvi atklāti un autentiski. Sekotājam izveidojas piederības sajūta, iespēja identificēties un līdz ar to bieži arī kopienas izjūta ar pārējiem auditorijas locekļiem, galvenokārt apmainoties ar sociālo kapitālu. Tas nozīmē, ka satura veidotājs sevi uzskata par “īstu” cilvēku ar “īstām” problēmām, nevis iestudētām situācijām. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka, veidojot sociālo mediju ierakstus, vienmēr tiek ievērota noteikta uzstāšanās, pārdomātības un performances pakāpe. Par visiem ar to saistītajiem tehniskajiem paņēmieniem un stratēģijām var plašāk izlasīt, piemēram, Zanes Štrombergas (2021) bakalaura darbā “Influenceru mārketinga ietekme uz zīmola uztveri skaistumkopšanas industrijā” vai Sabīnes Purkalnes bakalaura darbā “Aktīvo Instagram lietotāju uzticēšanās Latvijas influenceriem un to radītājam saturam”
Neliekuļo un runā ar mani!
Neatkarīgi no dominējošās pamatiezīmes, mūsdienu satura veidotājiem jābūt autentiskiem un jāveido dialogs. Mēs ielaižam savā galvā satura veidotāju, kuram mēs uzticamies, kurš mums šķiet patiess tajā, ko viņš(-a) dara un saka. Runājot par autentiskumu un tuvību, atbilde uz jautājumu “Kāpēc tas strādā?” ir vienkārša. Man kā parastajam cilvēkam ir vieglāk uzticēties un identificēties ar kaimiņu Mariju, nekā tālu Holivudas zvaigzni. Iespējams, ka Marija cīnās ar tādām pašām problēmām kā es. Viņu satrauc pieaugošās cenas, slikti laikapstākļi atvaļinājumā, sociālajos medijos viņa skaļi domā, ko pagatavot no puspaciņas lēcu un citronu sulas koncentrāta, kas mētājas virtuves skapī. Savukārt vecās Holivudas zvaigzne dzīvo dzīvi, ar kuru man nav nekāda sakara. Tās vārdus ir rūpīgi piemeklējusi PR komanda, no sliktiem laikapstākļiem var lidmašīnā aizbēgt uz otru pasaules galu, ēdienu pagatavo privātais pavārs, bet par vēdera muskulatūras optimālo izskatu rūpējas privātais treneris. Tāpēc arī visas klasiskās tālu stāvošās slavenības ir pamazām pārvirzījušās uz sociālajiem medijiem, kur tās cenšas panākt jaunu aizraujošu un autentisku (mikro)slavu jeb kalibrētu amatierismu (Abidin, 2017).
Vaļsirdība var izpausties dažādos veidos – naivi materiālistiski, žanriski paredzami, filozofiski dziļi, mulsinoši smieklīgi, kaislīgi ideālistiski, jebkā. Tomēr, ja auditorija atkož, ka tendenču noteicējs pārmērīgi cenšas, imitē kādu citu, atkārto priekšā uzrakstītus mārketinga vēstījumus, neievēro savas pamatvērtības vai kaut ko slēpj, tad satura veidotāju var aprīt dusmu un izsmiekla vilnis, kā arī viņš(-a) var zaudēt uzmanības ekonomikas nozīmīgāko kapitālu – mūsu acu un ausu uzmanību, kā arī pirkstgalus, kas klabina klaviatūru.
No otras puses, mums nav obligāti jāpatīk tie, kuriem mēs dedzīgi sekojam. Diezgan izplatīta prakse ir naida skatīšanās (hate-watching) (Murumaa-Mengel & Siibak, 2020), kad tendenču noteicējam tiek sekots, lai pats sekotājs justos labāks vai vērtīgāks. Zinātniski tiek nošķirts salīdzinājums “uz augšu” (labāki, veiksmīgāki, skaistāki cilvēki) un “uz leju” (tie, kurus uzskatām par sliktākiem, neglītākiem, dumjākiem utt.). Kāpēc cilvēki dedzīgi sekoja raidījumiem “Randiņš ar Kubasovu”, “The B Team TikTok māja”, “Caur ērkšķiem uz…” un citi. Mums ne vienmēr jāpatīk šī žanra varoņi (lasītājs šeit var izdomāt šī brīža aktuālākās sociālo mediju slavenības), bet, dzīvojot viņiem līdzi, mēs varam atrast sevi, jo starp mums ir izveidojošās parasociālas attiecības.
Parasociālās attiecības kļūst spēcīgākas, ja tendenču noteicējs mūs uzrunā. Dialogs var izpausties kā sarunas tonis, intertekstuālas atsauces, sadarbību saturs, jautājumu uzdošana video beigās, ātrās aptaujas, AMA (ask me anything – pajautā man jebko) žanrs, komentāru nolasīšana priekšā un uzmanības pievēršana saviem sekotājiem. “Mēs tiekam pamanīti!” un “Viņš patiešām grib zināt!” ir nozīmīga sajūta, kas mūs piesaista sociālo mediju satura veidotājiem.
Tātad nākamreiz, kad seko līdzi kāda satura veidotāja un tendenču noteicēja aktivitātēm, klusītēm uz pirkstiem vari saskaitīt, kādus paņēmienus un ietekmes atpazīsti: apzināta sekotāju skaita palielināšana/ierobežošana? Vēstījuma mērķēšana uz plašu vai perifēru sekotāju loku? Sociālā salīdzinājuma iespēja uz augšu vai uz leju? Centieni ietekmēt patēriņa, veselības vai politisko uzvedību? Apmaksāts vai personisks? Ar kāda veida kapitālu saistīts? Vai potenciālā ietekme ir personiska vai sabiedriska? Vai piedāvā iespēju identificēties vai izspēlē ekskluzivitāti? Vai rāda kaut ko ārkārtēju vai eksotisku? Vai cenšas veidot dialogu? Kas ir patiess, kas ir performatīvs autentiskums? Kur vispār ir robeža?
Abidin, C. (2018). Internet celebrity: Understanding fame online. Emerald Group Publishing.
Abidin, C. (2017). #familygoals: Family influencers, calibrated amateurism, and justifying young digital labor. Social Media+ Society, 3(2).
Folkvord, F., & de Bruijne, M. (2020). The effect of the promotion of vegetables by a social influencer on adolescents’ subsequent vegetable intake: A pilot study. International Journal of Environmental Research and Public Health, 17(7), 2243.
Guilbeault, D., & Centola, D. (2021). Topological measures for identifying and predicting the spread of complex contagions. Nature Communications, 12(1), 1-9.
Horton, D. & Richard Wohl, R. (1956). Mass communication and para-social interaction: Observations on intimacy at a distance. Psychiatry, 19(3), 215–229.
Kaljuvee, K. (2015). Eesti sotsiaalmeedia mikrokuulsuste kasutatavad tähelepanu pälvimise strateegiad. Bakalaureusetöö, juhendaja M. Murumaa-Mengel. Tartu Ülikool, ühiskonnateaduste instituut. https://dspace.ut.ee/bitstream/handle/10062/46730/kaljuvee_kristel_ba_2015.pdf?sequence=1&isAllowed=y
Katz, E. & Lazarsfeld, P. F. (1955). Personal influence: The part played by people in the flow of mass communications. New York: The Free Press.
Lukk, L.-J. (2019). Perekonnana avalikult internetis: (video)blogijate sisuloomepraktikad ja laste kaasamisega seonduvate eetiliste dilemmade mõtestamine. Bakalaureusetöö, juhendaja M. Murumaa-Mengel. Tartu Ülikool, ühiskonnateaduste instituut. https://dspace.ut.ee/bitstream/handle/10062/64089/lukk_liisa_johanna_ba_2019.pdf?sequence=1&isAllowed=y
Mesipuu, B. (2022) Suunamudijate turundustegevuse tajumine ja ostukäitumisele suunamine – Eesti noorte arvamused ja kogemused. Magistritöö, juhendaja M. Sukk. Tartu Ülikool, ühiskonnateaduste instituut. https://dspace.ut.ee/bitstream/handle/10062/82382/mesipuu_brit_ma_2022.pdf?sequence=1&isAllowed=y
Miil, M. (2019). 9–13-aastaste Eesti noorte vaatamiseelistused YouTube’is ja eetiliselt probleemse sisu tõlgendused. Bakalaureusetöö, juhendaja M. Murumaa-Mengel. Tartu Ülikool, ühiskonnateaduste instituut. https://dspace.ut.ee/bitstream/handle/10062/64090/miil_marget_ba_2019.pdf?sequence=1&isAllowed=y
Murumaa-Mengel, M. & Siibak, A. (2020). From Fans to Followers to Anti-Fans: Young Online Audiences of Microcelebrities. In: M. Filimowicz & V. Tzankova (Ed.). Reimagning Communication: Meaning. (228−245). London: Routledge.
Park, J., Lee, J. M., Xiong, V. Y., Septianto, F., & Seo, Y. (2021). David and Goliath: when and why micro-influencers are more persuasive than mega-influencers. Journal of Advertising, 50(5), 584-602.
Taal, A. (2021). Teooriast praktikasse: auditooriumi tähelepanu äratava ja säilitava YouTube’i sisu loomise strateegiate rakendamine. Bakalaureusetöö, juhendaja M. Murumaa-Mengel. Tartu Ülikool, ühiskonnateaduste instituut. https://dspace.ut.ee/bitstream/handle/10062/72414/taal_anett_ba_2021.pdf?sequence=1&isAllowed=y
De Veirman, M., Cauberghe, V., & Hudders, L. (2017). Marketing through Instagram influencers: the impact of number of followers and product divergence on brand attitude. International Journal of Advertising, 36(5), 798-828.
Viru, K. (2019). Eesti teismeliste tüdrukute kommertskoostööle orienteeritud tähelepanu püüdmise strateegiad sotsiaalmeedias. Bakalaureusetöö, juhendaja M. Murumaa-Mengel. Tartu Ülikool, ühiskonnateaduste instituut. https://dspace.ut.ee/bitstream/handle/10062/64103/viru_k2triin_ba_2019.pdf?sequence=1&isAllowed=y
Õunpuu, P. (2019). Mõjuliidrite kaasamine reklaamikampaaniatesse: eetiliste probleemide kaardistamine siseringi uurijana. Magistritöö, juhendaja M. Murumaa-Mengel. Tartu Ülikool, ühiskonnateaduste instituut.
Loe täismahus: Paljas Porgand põhjustab soovimatute beebide buumi? Laser, 30. september, 2019. https://diktor.geenius.ee/blogi/laser/20467/
Palīgmateriāls skolotājam/darbam ar jaunatni: influenceru radītā satura analīze
Neatkarīgi no tā, vai skolotājs un skolēni ir informēti par pēdējā laika populārākajiem satura veidotājiem, šīs analīzes shēmas var izmantot kopā ar skolēniem. Materiālu (influenceru video) uz mācību stundu var atnest skolēni. Analīzei jānotiek kopā un skolotājam noteikti nav jāpretendē uz galējās patiesības sludinātāja un zināšanu sniedzēja statusu.
Tālāk ir plāns tam, kā tendenču noteicēju (influenceru) tēmu aplūkot kopā ar skolēniem vienā vai vairākās mācību stundās. Pēc saviem ieskatiem vairākus punktus var izlaist, kombinēt utt.
Tomēr jāuzsver, ka attiecībā uz mediju tekstiem mēs nevaram runāt par vienu un pareizu interpretācijas un izpratnes veidu, jo dažādi cilvēki var uztvert vienu tekstu ļoti atšķirīgi. Vienlaikus ne vienmēr teksta radītājs ir informēts par sava teksta vērtējumiem un slēptajām nozīmēm, jo, piemēram, ātrais darba temps var likt izdarīt izvēles, kas vienkārši ir visizplatītākās.