Ikdienas izteicieni var būt atbildīgākas plašsaziņas līdzekļu lietošanas atslēga
Plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes apmācība, faktu pārbaude, dezinformācijas apkarošana ir nepieciešami un efektīvi instrumenti cīņā pret dezinformāciju. Tomēr plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes un kritiskās domāšanas instrumenti var būt arvien dažādāki. DIGIRES kopā ar partneru ziņu portālu DELFI veidotās izglītojošās multfilmas pierāda, ka ikdienišķi saukļi, piemēram, “esi uzmanīgs, domā kritiski”, var būt atbildīgākas plašsaziņas līdzekļu lietošanas atslēga.
“Ar videoklipu izmantošanu cenšamies palīdzēt skatītājiem saprast, ka dezinformācija, mīti, baumas, propaganda un visas ar to saistītās sekas nav politiķu muļķības, nav zinātniski termini, bet gan reāla parādība, kas mūs nemitīgi ieskauj,” stāsta Ieva Ivanauskaite (Ieva Ivanauskaitė), ziņu portāla DELFI biznesa attīstības vadītāja Lietuvā.
Kopumā tika radītas trīs multfilmas, kas atspoguļo dažādu dezinformācijas saturu vai sabiedrībā valdošu mītus. Videoklipu mērķis ir attīstīt kritisko domāšanu, rosināt cilvēkus aizdomāties par savu rīcību un tās sekām uz vidi, būt apzinīgiem un pieņemt lēmumus, balstoties uz zinātniskiem faktiem, nevis emocijām. Videoklipu mērķis ir arī atmodināt sabiedrībā nepieciešamību pēc kvalitatīvas informācijas un ziņām un parādīt, kā dezinformācija ietekmē vidi mums apkārt, politisko sistēmu un sabiedrisko dzīvi. Videoklipi aicina jūs ne tikai būt kritiskiem, patērējot saturu, bet arī mudināt to darīt citiem, piemēram, draugiem, ģimenes locekļiem un radiem.
Videoklipos tiek prezentētas labi zināmas tēmas, viegli atpazīstamas situācijas un piemēri, kas parāda bīstamību, ja lēmumi tiek pieņemti, pamatojoties uz emocijām. Multfilmām ir skaidra, dinamiska stāstījuma līnija ar sākumu, kulmināciju un beigām.
Animācijas formāts nav izvēlēts nejauši. Autori saka, ka viņi meklēja risinājumu, kas būtu vienkāršs, saistošs, jautrs, bet arī spētu skaidri ilustrēt problēmu. “Tā radās ideja par animācijas veidošanu, jo tā iespaido visas demogrāfiskās un sociālās grupas. Tāpat tā neuzliek pienākumu, tā atslābina, un cilvēki, kas ir noguruši no informācijas plūsmas, meklē vieglu saturu, un, to saņemot, informāciju pieņem daudz vieglāk”, saka I. Ivanauskaite.
Lai izvairītos no stereotipiem vai sociālās polarizācijas, par galvenajiem varoņiem cilvēku vietā ir izvēlēti meža dzīvnieku tēli. “Katrs dzīvnieks ir vizuāls ekvivalents noteiktam cilvēkam, kas ir iesaistīts līdzīgā dialogā. Videoklipu varoņi ir viegli saprotami un iemieso īpašības, kas ir viegli atpazīstamas ikvienam: neticība, bailes, drosme, zinātkāre. Lācis ir izvēlēts, lai attēlotu cilvēku ar neveiklu domāšanu, kuram trūkst kritiskās domāšanas un kurš tic sazvērestības teorijām. Vārna citiem “izkladzina” nepārbaudītus faktus.
Suns ir gudrs dzīvnieks ar vēsu prātu. Šādi dzīvnieku arhetipi nāk no katram skatītājam pazīstamām pasakām vai multfilmām, tāpēc tie ir tuvi un skaidri”, stāsta Sauļus Žvirgždas (Saulius Žvirgždas), ziņu portāla DELFI radošais direktors Lietuvā.
Tēlu runa ir pilna ar lietuviešu valodai raksturīgām vārdu spēlēm un izteicieniem. Katrā videoklipā ir atslēgas frāzes par dezinformāciju, kas pielāgotas attiecīgajam tēlam. Piemēram, frāze “informācija no nepārbaudīta avota sniedz lāča pakalpojumu” pieder lācim, frāze “kāds izķērca daudz nepārbaudītu faktu” ir paredzēta vārnai, un frāze “dezinformāciju ir grūti saost, bet tas ir iespējams” ir sunim.
Pēc I. Ivanauskaites domām gan vieglā satura pasniegšanas forma, gan atpazīstamie uzvedības modeļi palīdz katram skatītājam identificēties ar saturu un izprast to caur savas pieredzes prizmu. “Videoklipu netradicionālais formāts, humora izmantošana, varoņiem atbilstošas frāzes un vienkāršotā valoda pievērš lielāku auditorijas uzmanību, ilgāk paliek atmiņā un tādējādi veicina atbildīgāku plašsaziņas līdzekļu lietošanu,” saka S. Žvirgždas.
Šie īsie un saistošie videoklipi ir paredzēti plašai sabiedrībai un var tikt izmantoti plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes apmācībā, grupu diskusijās utt.
