Meklēt

Valsts policija maldina – hinduisms un islāms nav etniska piederība



Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto, vai trūkst būtiskas papildu informācijas,

Valsts policija stāsta, ka citās valstīs ir “musulmaņu, hinduistu un citas etniskās noziedzīgās grupas.” Taču musulmaņi un hinduisti ir noteiktām reliģijām piederīgi cilvēki, nevis kādu tautību pārstāvji. Re:Check neatrada, ka Eiropā būtu bandas, kuras balstītos uz piederību islāmam vai hinduismam, un piemērus nesniedz arī Valsts policija.

Imigrācijas regulējumam veltītās parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē Valsts policija bija uzaicināta ziņot par trešo valstu pilsoņu iesaisti noziedzīgos darījumos. Valsts policijas Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes inspektore Agita Ozola tajā lasīja iepriekš sagatavotu ziņojumu. Cita starpā viņa teica, ka Latvijā nav etniski organizētu noziedzīgo grupu, taču, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, Baltkrievijas hibrīdoperācijas, arvien augošo trešo valstu pilsoņu skaitu Latvijā un citu Eiropas valstu pieredzi, tādas tuvākajā laikā varot veidoties. Viņa arī norādīja uz citu valstu pieredzi:

“Atbilstoši citu valstu pieredzei imigrantu musulmaņu, hinduistu un citas etniskās noziedzīgās grupas ir sarežģīti apkarojamas valodas, kultūras, paražu atšķirību dēļ, tāpēc šīm grupām jāpievērš īpaša uzmanība ne tikai tiesībsargājošo iestāžu līmenī, bet arī valsts un politikas līmenī.”

Par Ozolas teikto ziņoja virkne mediju – galvenokārt izmantojot aģentūras LETA ziņu. Sociālajos medijos šo brīdinājumu izplatīja arī Saeimas deputāts un minētās komisijas vadītājs Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība).

Taču ne musulmaņi, ne hinduisti nav etniskā grupa, bet gan konkrētām reliģijām – islāmticībai un hinduismam – piederīgi cilvēki. Reliģija var būt etniskās piederības daļa, bet pamatā to veido virkne citu īpašību: tautība, valoda, rase, paražas, kopīga vēsture un citas.

Re:Check neatrada, ka Eiropā būtu bandas, kuras balstītos uz piederību hinduismam vai islāmam. Re:Check lūdza Valsts policijai nosaukt kādus šādu bandu piemērus, taču policija informāciju nesniedza. “Minētie piemēri tika izmantoti, lai raksturotu potenciālos kopienu veidošanās principus,” skaidro policija.

Noziedzīgajās bandās pamatā organizējas cilvēki pēc etniskās piederības, tautības, radniecības un dzīvesvietas. Pat ja bandā lielākā daļa biedru ir no islāmticīgajām valstīm, tas obligāti nenozīmē, ka islāms ir viņus vienojošais faktors vai būtiska bandas identitāte.

Piemēram, viena no Zviedrijas lielākajām bandām Nāves patruļa (Dödspatrullen), kas nodarbojas ar narkotiku tirdzniecību, radās somāliešu kopienā noteiktā Stokholmas rajonā. Valstīs, kurās ir daudz somāliešu, piemēram, Somālijā un Džibutijā vairums iedzīvotāju ir islāmticīgie, taču tas nenozīmē, ka islāms ir daļa no Nāves patruļas identitātes.

Lielākā hinduistu reliģijai piederīgā etniskā grupa ir indieši, kurus Eiropā parasti uztver kā miermīlīgus un likumpaklausīgus iedzīvotājus. Publiski nav ziņu, ka indieši Eiropā veidotu organizētas noziedzīgas grupas. Re:Check medijos atrada tikai vienu gadījumu, kurā Eiropā iesaistīta indiešu banda – Indijā un Kanādā bāzētās Lorensa Bišnoja (Lawrence Bishnoi) bandas biedri pērn uzbruka Portugālē mītošam uzņēmējam, lai izspiestu no viņa naudu.

Arī Latvijas Valsts policijas statistika rāda, ka pērn Indijas pilsoņi aizdomās par noziedzīgiem nodarījumiem turēti vidēji četras reizes retāk nekā Latvijas pilsoņi. Jāpiebilst, ka policija norāda – trešo valstu pilsoņu veiktie noziedzīgie nodarījumi pašlaik Latvijā ir salīdzinoši mazskaitlīgi un lielākoties saistīti ar ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem.

Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.