Vai pret imigrantēm Dzemdību namā izturas labāk nekā pret latvietēm? 

APGALVOJUMS

Rīgas Dzemdību namā pret trešo valstu pilsonēm izturas labāk nekā pret latvietēm; trešo valstu pacientes diktē savus noteikumus.

SECINĀJUMS

Trūkst konteksta. Dzemdību nams to noliedz un norāda, ka attieksme pret pacientēm nemainās atkarībā no valsts piederības.

Facebook un TikTok populārs kļuvis kustības Latvija latviešiem publicētais video par to, ka Rīgas Dzemdību namā (RDzN) trešo valstu sievietes it kā diktē savus noteikumus, pieprasot papildu pakalpojumus. Tāpat video minēts, ka pret trešo valstu pacientēm izturas labāk nekā pret latviešu topošajām māmiņām – latvietēm. 

Video Facebook skatīts 37 tūkstošus reižu, bet TikTok – 57 tūkstošus reižu. RDzN valdes priekšsēdētāja video minētos apgalvojumus noliedz.

Viens no video autoriem Austris Stankevics video pauž:

“Tagad, kad pa lielam trešo valstu pilsoņiem izturās labāk nekā pret latviešu sievietēm, kuras dzemdē, jo pēkšņi ir prasības, tur nedrīkst piedalīties ārsts vīrietis, nedrīkst ēdienā būt cūkgaļa. Un tas, kas šobrīd notiek Rīgas Dzemdību namā, ir nepieņemami. Mums vajadzētu vairāk rūpēties par savām sievietēm, kuras laiž pasaulē bērnus, nevis izdabāt trešo valstu pilsoņiem.”

Re:Check sazinājās ar RDzN valdes priekšsēdētāju Santu Markovu. Viņa skaidroja, ka katrai pacientei ir iespēja pašai pielāgot savu ēdienkarti atbilstoši uztura ierobežojumiem, alerģijām, reliģiskiem motīviem vai citiem iemesliem, un RDzN to iespēju robežās respektē. Tam nav nekādas saistības ar pacientes tautību vai citiem faktoriem. 

Markova stāsta, ka dažādām reliģiskām kopienām mēdz būt noteiktas tradīcijas un aizliegumi dzemdību pieņemšanā. Piemēram, ir pacientes, kuras nevēlas, lai dzemdībās piedalās vīrieši. Taču to mēdzot prasīt arī latviešu sievietes, un arī tad RDzN to respektē. Līdz ar to nav pamata teikt, ka pret iebraucējām izturas labāk nekā pret vietējām.

Trešo valstu māmiņas RDzN neveido arī papildu finansiālo slogu. Markova skaidro, ka trešo valstu pacientēm ar atbilstošu juridisko statusu izmaksas sedz Nacionālais Veselības dienests, bet daļu izmaksu viņas sedz pašas. Latvijā pēc bēgļa vai alternatīvā statusa iegūšanas cilvēki saņem tiesības uz valsts apmaksātiem medicīnas pakalpojumiem tādā pašā apjomā kā Latvijas pilsoņi.

Vai trešo valstu sievietes Rīgas Dzemdību namā diktē savus noteikumus? 

Stankevics video min: 

“Otrkārt, nekad, nekad es nevēlos redzēt Latvijā, kur kaut kādas musulmaņu reliģijas tagad sāks diktēt noteikumus, kā mums dzīvot. Nē, jūs pielāgojaties latviešiem, jūs esat iebraukuši Latvijā, un jūs pielāgojieties mūsu notekumiem, mūsu tradīcijām.”

Nav nekādu pierādījumu, ka trešo valstu pilsoņi Dzemdību namā vai citur diktētu, pēc kādiem noteikumiem jādzīvo latviešiem. Tādus nemin arī video autori. Uz jautājumu, vai RDzN jūt spiedienu kādā veidā pielāgoties trešo valstu pilsoņiem, Markova atbild: “Absolūti un pilnīgi galīgi nē.” Markova stāsta – trešo valstu pacienti parasti ir ļoti piezemēti un savus noteikumus nediktē. Dzemdības ir īpašs brīdis, kurā pacienti dažkārt jūtas neaizsargāti, it īpaši atrodoties svešā valstī, tāpēc RDzN strādā, lai katra sieviete šajā brīdī jūtas droši. RDzN darbinieki nejūtoties papildu noslogoti trešo valstu sieviešu prasību dēļ. 

Uz Re:Check ziņām Facebook profils Latvija latviešiem raksta tapšanas laikā neatbildēja, lai gan bija tās redzējis. 

Kā radušies šie apgalvojumi? 

Maldi izplatījušies pēc tam, kad X populārs kļuva 360 Ziņas veidots video. Tajā žurnāliste Hilda Cīrule stāsta, ka Dzemdību nama darbiniekiem nākas pielāgoties trešo valstu pilsoņu prasībām – ēdienkartes īpatnībām un vīriešu klātbūtnei dzemdībās – un ka darbinieki šīs atšķirības apgūstot speciālās apmācībās. Video X saņēmis naidīgus komentārus. 

Vēlāk Markova Delfi skaidroja, ka darbinieki apmeklējuši apmācības “Efektīva starpkultūru komunikācija veselības aprūpē”, kurās apguva kultūru dažādību ietekmi uz dzemdību aprūpi. 

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami maldinošus ierakstus META platformās Facebook un Instagram. Par mūsu sadarbību ar META lasi šeit.

Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.