Meklēt

“Uzmanību, lohotrons!” – vai 1969. gada nolaišanās uz Mēness bija izdomāta?



APGALVOJUMS

1969. gada nolaišanās uz Mēness bija izdomāta, un arī Artemis 2 misija nav īsta.

SECINĀJUMS

Nav taisnība. Nav pamata uzskatīt, ka nolaišanās uz Mēness nav notikusi un Artemis 2 misija nav īsta. 

ASV vadītā Artemis 2 misija uz Mēnesi veicinājusi dažādu ar kosmosa izpēti saistītu sazvērestības teoriju izplatīšanos. Vieni stāsta, ka 1969. gada Apollo misijas nolaišanās esot meli, citi – ka iestudēta bijusi arī Artemis 2 misija. Šiem apgalvojumiem nav pamata.

Piemēram, dezinformators un Rīgas domes deputāts Rūdolfs Brēmanis (Apvienība Jaunlatvieši) pārpublicējis un latviešu valodā dublējis video, kurā apgalvots, ka 1969. gada nolaišanās uz Mēness bija izdomāta.  

Video pausts: 

“Tāds goda aplis ap akmeni, uz kura viņi it kā staigājuši sešas reizes ..”

Video arī apgalvots, ka Artemis 2 misiju pasniedz kā lielāko sasniegumu kosmonautikā kopš 1972. gada un tai tērē miljardus dolāru, bet nolaišanās uz Mēness tāpat nenotika. 

Jāpiebilst, ka Padomju Savienība neapšaubīja ASV Apollo misijas nolaišanos uz Mēness, bet pasniedza to kā cilvēces sasniegumu. Pēc Aukstā kara beigām arhīvi atklāja, ka PSRS bija aktīva, bet slepena Mēness programma, kas piedzīvoja nopietnas neveiksmes. 

Arī citi nozarē iesaistītie Apollo misijas sasniegumus neapstrīdēja. Piemēram, starptautiskie novērotāji Apvienotajā Karalistē klausījās Apollo misijas sakarus un sekoja tās norisei. Operatori ziņoja, ka varēja dzirdēt apkalpes locekļus un sekot lidojuma trajektorijai, bet novērojumi tika fiksēti un publicēti vairākos izdevumos. 

Brēmanis noklusē, ka uz Mēness kopš 1969. gada ir nolaidušās vēl vairāku valstu misijas. Padomju Savienības, Ķīnas, Indijas un Japānas astronauti uz Mēness nenolaidās, bet izmantoja robotus.  

Tātad nav pamata apgalvot, ka nolaišanās uz Mēness nenotika vairāk nekā 50 gadus. Tā notika gan 1969. gadā, gan vēlāk, attīstoties tehnoloģijām arī citās valstīs. 

Cilvēki nav atgriezušies uz Mēness galvenokārt politiskās gribas trūkuma un milzīgo izmaksu dēļ. Apollo programma bija Aukstā kara “prestiža projekts”. Aukstā kara laikā Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) budžets sasniedza aptuveni 4 % no ASV federālā budžeta. Mūsdienās finansējums ir apmēram 0,3 % no ASV federālā budžeta. 

Tāpat lidojumi uz Mēnesi ir ne tikai ļoti dārgi, bet tiem ir jābūt par prioritāti ilgstošā laika periodā. 

Ar MI video apstrīd Artemis 2 

Sazvērestības teorijas izplatās, arī pateicoties mākslīgajam intelektam. Piemēram, socialajos medijos publicēti video, tai skaitā ar it kā Artemis 2 astronautiem, kuri atrodas filmēšanas studijā uz zaļā fona. Zaļo fonu videofilmēšanā izmanto, lai vēlāk to aizvietotu ar kādu citu video vai attēlu. Video vedina domāt, ka astronauti neatrodas kosmosā, bet lidojumu tajā tikai inscenē.

Video izmantotas reālas astronautu sejas, bet tas radīts ar mākslīgā intelekta palīdzību. Attēls izskatās nedabīgs un sasteigts, kas ir raksturīgi mākslīgā intelekta radītajos videomateriālos. 

Nav pamata apgalvot, ka misija ir viltota. NASA raidīja pilnu lidojuma tiešraidi, kura nepārprotami pierāda, ka kosmonauti atrodas kosmosā, nevis filmēšanas studijā. Tāpat ir pieejami video un fotomateriāli, kuros redzams Artemis 2 palaišana. Cilvēki blakus palaišanas vietai juta vibrācijas un troksni. 

Artemis 2 misijas uzsākšana bija plānota vēl martā, bet tehnisku iemeslu dēļ to atlika, kas nebūtu nepieciešams, ja reāls astronautu lidojums nebūtu paredzēts. 

Misijas palaišanas brīdi vairāki cilvēki nofilmēja arī no lidmašīnas, kas lidoja netālu no Artemis 2 palaišanas vietas. Video skaidri redzams, ka kosmosa kuģis darbojas un atrodas gaisā. 

Pie Artemis 2 misijas izstrādes un palaišanas strādājuši ne tikai astronauti, bet zinātnieki, tehniskie darbinieki, kā arī mediji un citi sabiedrības pārstāvji. Lielā iesaistīto cilvēku skaita un projekta sarežģītības dēļ iestudēt kosmosa kuģa lidojumu būtu neiespējami.

Mūsdienās atgriešanās uz Mēness tiek pamatota ar vairākiem faktoriem – zinātniskiem atklājumiem, ģeopolitisko konkurenci, komerciālām iespējām un nepieciešamību sagatavoties dziļai kosmosa izpētei. 

Atšķirībā no Apollo misijām, kuru mērķis bija ātri nolaisties un atgriezties, tagad plānots  izveidot ilgstošu un nepārtrauktu cilvēku klātbūtni uz Mēness un tā orbītā. ASV uz Mēness plāno izbūvēt infrastruktūru, lai astronauti uz Mēness varētu pavadīt ilgāku laiku, kā arī veikt padziļinātu izpēti. 

Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.