Milankoviča cikli nav mūsdienu straujo klimata pārmaiņu iemesls

APGALVOJUMS

Klimata krīze nav īsta. Klimata pārmaiņu galvenais cēlonis ir kosmiski cikli.

SECINĀJUMS

Nav taisnība. Klimata pārmaiņu galvenais cēlonis ir cilvēku radītās siltumnīcefekta gāzes.

Saskaņā ar teju visu pasaules klimata zinātnieku pausto straujās Zemes sasilšanas cēlonis pēdējos 150 gados galvenokārt ir cilvēku radītās siltumnīcefekta gāzes. Taču mūsdienās arvien izplatās maldi par to, ka īstie cēloņi ir dabas procesi. Kādā populārā Facebook ierakstā tas apstrīdēts, norādot uz kosmiskajiem cikliem kā galveno iemeslu:

“Mūsu planētas Zemes klimatu nosaka nevis CO2 koncentrācija gaisā, pateicoties kurai, vispār iespējama dzīvība uz Zemes, bet gan kosmiskie procesi, t.s., “Milankoviča cikli”, par kuriem stāsta Pīters Kleks. (..) Tā ka priecāsimies, draugi, ka dzīvojam laikmetā, kad mūsu Planēta rāpjas laukā no kārtējā ledus laikmeta un neļausimies nelietīgiem viltus zaļajiem un citām “bada dzeguzēm” baidīt mūs ar kādu tur “klimata krīzi”, vainojot tajā dzīvības gāzi – CO2!”

Serbu zinātnieka Milutina Milankoviča vārdā nosauktie cikli raksturo Zemes novietojuma izmaiņas attiecībā pret Sauli un savas orbītas asi. Tie ir desmitiem tūkstošu gadu ilgi un ietekmē to, cik daudz Saules enerģijas absorbē noteiktas Zemes daļas. Plašāk par katru Milankoviča ciklu var lasīt šeit.

Avots: Universe Today. Ciklu animācijas apskatāmas šeit.

Klimata zinātnes doktors Zīks Hausfāters skaidro, ka Milankoviča cikli ir galvenais iemesls, kādēļ ilgtermiņā notiek klimata pārmaiņas, sākas un beidzas ledus laikmeti. Taču šie cikli nav mūsdienu straujo klimata pārmaiņu cēlonis. Kā norāda ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija jeb NASA, “pēdējo 150 gadu laikā Milankoviča cikli nav būtiski mainījuši Zemes absorbētās saules enerģijas daudzumu”.

Nereti sociālajos medijos izskan, ka mūsdienu klimata pārmaiņu galvenais cēlonis ir Saules aktivitāte un vulkānu izvirdumi. Taču arī tā nav taisnība. Globālā vidējā temperatūra kopš industrializācijas palielinās daudz straujāk, nekā tas notiktu dabas faktoru ietekmē. Plašāk par to Re:Check rakstījis šeit.

Ierakstā arī minēts, ka “Cilvēki var dzīvot un dzīvo jebkurā klimatā uz Zemes.” Taču klimata pašreizējām klimata pārmaiņām ir nopietnas sekas, kas jau padara cilvēku dzīvi grūtāku un bīstamāku. Klimata pārmaiņu iespaidā biežāk dažādus reģionus skar ekstrēms sausums, karstuma viļņi, plūdi un meža ugunsgrēki. Jau mūsdienās klimata pārmaiņu dēļ cilvēki biežāk mirst no karstuma, savainojumiem, bada, infekcijas un citam slimībām.

Kā siltumnīcefekta gāzes izraisa klimata pārmaiņas?

Kad Saules starojums sasniedz Zemi, tā daļu absorbē un pēc tam atstaro atpakaļ kā infrasarkano starojumu. Tas ir neredzams starojums, ko jūtam kā siltumu. Kad infrasarkanais starojums no Zemes virsmas nonāk atmosfērā, tas saskaras ar atmosfēras molekulām. Siltumnīcefekta gāzes, piemēram, CO2 un metāns (CH4) starojumu “noķer” un tikai daļa no tā nonāk visumā, bet daļa – atpakaļ uz Zemes. Jo atmosfērā vairāk siltumnīcefekta gāzu, jo mazāk infrasarkanās radiācijas nonāk atpakaļ visumā, jo vairāk Zeme sasilst.

Foto: Siltumnīcefekts. Avots: Wikimedia Commons (publicēts Kolumbijas Universitātes tīmekļa vietnē)

Kas ir ierakstā minētais Pīters Kleks?

Facebook ieraksta saturs pamatā ņemts no austrāliešu publicista Pītera Kleka ziņas platformā X. Kleks jau gadiem publiski melo par klimata pārmaiņām un noliedz cilvēku ietekmi. Viņš nav ne klimata zinātnieks, ne citu jomu pētnieks. Savā LinkedIn profilā Kleks norāda, ka viņam ir bakalaura grāds profesionālajā rakstīšanā, žurnālistiskā un socioloģijā.

Kleks ir arī lielā restarta sazvērestības teorijas piekritējs. Tās sekotāji uzskata, ka valstu līderi un slepenas elites cenšas samazināt pasaules iedzīvotāju skaitu, izveidot vienotu pasaules valdību un iznīcināt kapitālismu.

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami maldinošus ierakstus META platformās Facebook un Instagram. Par mūsu sadarbību ar META lasi šeit.

Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.

Neatkarīgai žurnālistikai vajag neatkarīgu finansējumu

Pētījumi bieži top vairākus mēnešus. Ja Tev ir svarīgi, lai tie būtu un tos bez maksas varētu lasīt – atbalsti mūsu darbu!

Atbalsti Re:Baltica →