“Grupveidā izvaroja imigranti” jeb kā maldina klikšķu portāli un ministrs Krauze 

APGALVOJUMS

Spānieti Noeliju Kastiljo, kurai veica eitanāziju, bija grupveidā izvarojuši imigranti. Eitanāziju steidzināja, lai iegūtu viņas orgānus.

SECINĀJUMS

Nav taisnība. Nav ziņu, ka varmākas bija imigranti. Ziņai par steidzināšanu nav ticama avota.

Klikšķu portāli NRA un LA.lv publicējuši nepatiesu ziņu, ka sievieti, kurai marta beigās Spānijā izpildīja eitanāziju jeb medicīniski asistētu pašnāvību, grupveidā izvarojuši imigranti. To pārpublicēja arī zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).

Konservatīvi noskaņotie maldinātāji Spānijā un citās valstīs izplatījuši virkni maldinošu apgalvojumu par Noeliju Kastiljo – spāņu sievieti, kurai marta beigās izpildīja eitanāziju jeb medicīniski asistētu pašnāvību. Dezinformācija par viņu nonākusi arī līdz Latvijai. 

Portāls NRA divreiz publicēja, ka Kastiljo izvaroja “nepilngadīgi migranti”:

“25 gadus vecā Noelija guva neatgriezenisku paralīzi pēc pašnāvības mēģinājuma 2022. gadā, kad viņa kļuva par nelegālo imigrantu grupveida izvarošanas upuri nepilngadīgo centrā, kur viņa atradās valsts aizbildnībā.”

Līdzīgu rakstu publicēja arī LA. Rakstā gan ir saite uz “ārzemju medijem” – pazīstamo Spānijas laikrakstu El Pais, kurā ziņa par imigrantiem atspēkota kā nepamatota. Tikmēr LA virsrakstā to likusi apgalvojuma formā – “izpildīta eitanāzija Noelijai, kuru grupveidā izvaroja imigranti no Ziemeļāfrikas”.

Avots: Ekrānuzņēmums no LA.lv.

Ar NRA rakstu Facebook dalījās zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS). Pavairojot nepatieso ziņu, viņš rakstīja: “Kur migranti, tur vardarbība!” Izskatās, ka šie abi vārdi ir cieši saistīti”. Ļoti briesmīgs stāsts!”

Avots: Ekrānuzņēmums no Facebook.

Taču apgalvojumam, ka sievieti izvaroja migranti, nav nekāda pamata.

Kastiljo, kurai šogad martā veica eitanāziju, intervijā Spānijas telekanālam Antena 3 Kastiljo atklāja, ka vairākas reizes cietusi no seksuālas vardabības. Pirmajā reizē varmāka bijis viņas bijušais draugs. Otrajā reizē divi vīrieši viņu centās izvarot naktsklubā. Trešais gadījums noticis 2022. gadā, kad viņu vienlaikus seksuāli izmantoja trīs jaunieši. 

Ne Kastiljo, ne viņas ģimene nav apgalvojusi, ka kādā no gadījumiem varmākas būtu bijuši imigranti vai bēgļi, norāda Spānijas medijs El Pais.

Tāpat nav zināms, vai dzimumnoziegumi notika, kamēr Kastiljo dzīvoja kādā no bērnu namiem, kuros viņa atradās no 13 līdz 18 gadu vecumam. To bez pierādījumiem apgalvojusi tikai Kristīgo juristu asociācija. Tā, parstāvot Kastiljo tēvu, tiesas ceļā centās novērst eitanāziju. Spānijas faktu pārbaudītāji no Maldita sazinājās ar atbildīgajo Katalonijas varasiestādi, kura norādīja – tai nav ziņots par dzimumnoziegumiem, kas veikti pret Kastiljo. Turklāt pēdējais gadījums notika, kad Kastiljo bija 21 gadu veca un jau pametusi bērnu namus. Arī pati Kastiljo nav teikusi, ka varmākas bija imigranti.

Neilgi pēc trešā gadījuma Kastiljo mēģināja izdarīt pašnāvību, nolecot no piektā stāva, kā rezultātā viņas ķermeņa lejasdaļa kļuva paralizēta. Ilgstošu hronisku sāpju un psiholoģisku ciešanu dēļ viņa bija izlēmusi veikt mediķu asistētu pašnāvību jeb eitanāziju. Eitanāzija tika veikta atbilstoši Spānijas likumiem. Par eitanāziju atbildīgā Katalonijas komisija vienbalsīgi piešķīra Kastiljo tiesības izbeigt dzīvi, jo viņai bija “neatgriezenisks klīnisks stāvoklis”, kas radīja “smagu atkarību no citiem, hroniskas un novājinošas sāpes un ciešanas”.

Maldus par imigrantiem Facebook publicēja arī galēji labējās sīkpartijas Austošā saule valdes locekle Dace Lindberga un maldinātājs Mārtiņš Krusts.

Avots: Ekrānuzņēmums no Facebook.

Krusta ierakstā, kas kļuvis populārs Facebook un X, izmantoti arī citi galēji labējo vidū populāri maldināšanas vēstījumi. Viņš stāsta, ka Kastiljo izņemta no ģimenes tās sliktās finansiālās situācijas dēļ. Ģimenei bija problēmas ar naudu, bet Spānijas medijs El Pais ziņo, ka aizgādības tiesības vecākiem atņēma nolaidības dēļ. Kastiljo tēvs, pie kura pēc šķiršanās meitene dzīvoja, bieži dzēra un līdz vēlai naktij kopā ar viņu uzturējās bāros.

Tāpat Krusts stāsta, ka noziedznieki nav sodīti Stambulas konvencijas dēļ, jo tā imigrantus sargājot. Arī tā nav taisnība – varmākas netika sodīti, jo Kastiljo par vardarbību nebija ziņojusi, līdz ar to nebija arī izmeklēšanas. 

NRA arī publicēja rakstu “Tā nebija eitanāzija, slimnīca vienkārši ievāca orgānu ražu”; atklājas detaļas par mirušo sievieti”. Kā informācijas avots rakstā norādīts portāls La Derecha Diario. Tas citē Kristīgo juristu asociāciju, kura centās eitanāziju apturēt. La Derecha Diario ir galēji labēji noskaņots Argentīnas portāls, kurā regulāri publicē maldinošu informāciju. 

Kā norāda Maldita faktu pārbaudītāji, Spānijā orgānu ziedošana notiek brīvprātīgi un donors jebkurā mirklī drīkst atcelt savu piekrišanu. Spānijā eitanāzija un orgānu ziedošana ir divas nesaistītas lietas – katru organizē cita institūcija, un orgānus citiem cilvēkiem nesadala pirms eitanāzijas. Maldita arī min, ka Kristīgo juristu organizācija par orgānu transplantēšanu maldinājusi arī citā kontekstā.

Spānijā Kastiljo stāsts raisījis plašu dezinformācijas vilni. Maldināšanu sāka pazīstami dezinformatori, tālāk nepatieso informāciju izplatīja galēji labējie politiķi, influenceri un prokremliski blogeri citās valstīs, kā arī platformas X īpašnieks Īlons Masks un tās čatbots Grok.

Ko atbildēja ministrs un portāli?

Re:Check jautāja Krauzes padomniecei Linda Cīrulei, vai ministrs pirms dalīšanās pārbaudījis informāciju. Krauze pēc būtības neatbildēja, bet aicināja sargāt “Latviju un Eiropu no migrantiem”.

Portālu NRA un LA redakcijas uz Re:Check vēstulēm neatbildēja. Pēc tam, kad Re:Check nosūtīja jautājumus, LA raksta nosaukumā Ziemeļāfrikas imigrantus nomainīja uz vīriešiem, bet frāzi par imigrantiem atstāja rakstā. LA arī pielika piebildi par imigrantiem: “Pēc sievietes nāves gan šis fakts tiek apšaubīts un lielākā daļa mediju šo daļu par uzbrukumu no saviem rakstiem ir izņēmuši, atstāts tikai fakts par pašu noziegumu.”

Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.