Ar jaunu likumu vēlas aizsargāt sabiedrības interešu aizstāvjus, nevis varu
APGALVOJUMS
Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likumprojekts paredzēts, lai nevarētu saukt pie atbildības varas pārstāvjus.
SECINĀJUMS
Trūkst konteksta. Ar likumprojektu vēlas pasargāt no ļaunprātīgām un nepamatotām prasībām tiesā tos, kas darbojas sabiedrības interesēs, arī kritizē varu.
Janvāra vidū Saeima nodeva izskatīšanai Juridiskajā komisijā Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likumprojektu. Ar jauno likumu plāno pasargāt no acīmredzami nepamatotām vai ļaunprātīgām prasībām tiesā personas, kas darbojas sabiedrības interesēs. To izstrādājusi Tieslietu ministrija. Likumprojekts paredz pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu.
Facebook cilvēks, kurš iepriekš maldinājis par kovida pandēmiju un vakcīnām, raksta par šo likumprojektu un piebilst:
“vara baidās….baidās, ka pie atbildības var saukt visādus pavļutus…viņķeles .. juhņēvičas … dumpjus….perevožčikovus ….”
Tātad autors vedina domāt, ka jaunais likums top, lai pasargātu pandēmijas laika redzamākos politiķus un citas amatpersonas. Ar ierakstu dalījušies daži simti cilvēku.
Ko paredz likumprojekts?
Topošais Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likums paredzaizsargāt ikvienu kritiskā vai neērtā viedokļa paudēju no tā, ka pret viņu tiesā tiek celta acīmredzami nepamatota vai ļaunprātīga prasība tikai tāpēc, ka šīs personas ir paudušas kādam sabiedrībā ietekmīgam spēlētājam nevēlamu un kritisku viedokli. Tas lasāms likumprojektā, stāstīts medijos un to iepriekš Re:Check skaidroja Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta vecākā juriste Linda Vaļte.
Tās ir prasības, kuru patiesais mērķis ir nevis panākt tiesisku aizsardzību, bet apklusināt, apgrūtināt vai finansiāli ietekmēt cilvēkus. Šādas tiesvedības visbiežāk tiek vērstas pret dažādiem aktīvistiem, kuriem ir grūti cīnīties pret turīgiem vai citādi ietekmīgiem pretiniekiem, kas var atļauties garus tiesu darbus. Visbiežāk tās ceļ par goda un cieņas aizskaršanu, datu tiesību un intelektuālā īpašuma pārkāpumiem. Šādas stratēģiskās prasības bieži beidzas iesniedzējam par sliktu, taču no cilvēka, kas aizstāvas, tās prasa lielus laika, naudas un psiholoģiskos resursus.
Likumprojekts paredz, ka persona, kas darbojas sabiedrības interesēs, varēs lūgt tiesu izvērtēt, vai prasība ir celta ļaunprātīgos nolūkos un/vai ir acīmredzami nepamatota. Tāpat varēs lūgt, lai prasītājs iemaksā nodrošinājumu paredzamo tiesvedības izmaksu apmērā un sedz ar tiesvedību saistītos izdevumus.
Kuras sabiedrības grupas paredz aizsargāt?
Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka mērķis ir pasargāt jebkuru fizisku vai juridisku personu, kas darbojas sabiedrības interesēs. Ne direktīvā, līdz ar to ne arī likumprojektā nav norādīta šo personu definīcija vai uzskaitījums. Taču īpaši izcelti tiek žurnālisti, kas bieži saskaras ar ļaunprātīgām tiesvedībām, cilvēktiesību aizstāvji, arī, piemēram, akadēmisko aprindu pārstāvji, pētnieki vai mākslinieki. “Demokrātiskā sabiedrībā viņiem vajadzētu būt iespējai mācīt, mācīties, pētīt, uzstāties un izteikties, nebaidoties no atriebības,” skaidrots anotācijā. Tāpat vēlas aizsargāt arī, piemēram, juristus, ģimenes locekļus, interneta pakalpojumu sniedzējus, izdevniecības vai tipogrāfijas, kas saskaras ar tiesvedību par atbalsta, palīdzības vai preču vai pakalpojumu sniegšanu personām, pret kurām vērsta ļaunprātīga prasība.
Anotācijā skaidrots, ka Eiropas Padome sabiedrības interešu jautājumus interpretē arī kā “tiesības paust viedokļus un idejas, kas ir pretrunā valsts iestāžu vai ievērojamas sabiedrības daļas aizstāvētajiem viedokļiem un idejām vai kritizē tās, vai kas aizvaino, šokē vai satrauc valsti vai kādu iedzīvotāju daļu”. Tātad likumprojekts vērsts uz sabiedrības, nevis varas, valsts amatpersonu vai ministru aizstāvību.
Vai cilvēkus nevarēs saukt pie atbildības?
Tā nav. TM vecākā juriste Linda Vaļte skaidroja Re:Check, ka līdzsvars ir saglabāts: “Ja persona rīkojas negodprātīgi, izplata nepatiesu informāciju vai tīši kaitē cita reputācijai, tad šādos gadījumos likuma aizsardzība netiek piemērota.” To pašu ministrija skaidroja arī portālam Delfi. Proti, likumprojekts neierobežos personu tiesības aizstāvēt savu godu, cieņu, reputāciju vai citas civiltiesiskās intereses tiesā. Tas arī nenosaka imunitāti tiem, kas darbojas sabiedrības interesēs.
Sociālajos medijos par likumprojektu jau iepriekš izplatīta maldinoša informācija, ka ar to cenzēs iedzīvotājus. Par to Re:Check oktobrī rakstīja šeit.
Tātad nav nekāda pamata biedēt, ka likumprojekts pasargās bijušos vai esošos politiķus un citas amatpersonas. Tas paredzēts, lai aizsargātu sabiedriskā sektora aktīvistus un žurnālistus pret lieliem uzņēmumiem vai citām ietekmīgām personām, kam nepatīk viņu darbs.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami maldinošus ierakstus META platformās Facebook un Instagram. Par mūsu sadarbību ar META lasi šeit.
Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.