Vai Rēzeknes vadībā grib iecelt maksātnespējas administratorus?
Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina
Partijas Latvija pirmajā vietā līderis Ainārs Šlesers sociālajos medijos krievu valodā stāsta, ka vadošās partijas pēc Rēzeknes domes atlaišanas vietā grib ielikt maksātnespējas administratorus, kuri, viņaprāt, Rēzekni izzagšot. Šlesera teiktais ir bez seguma, jo pašvaldības pagaidu administrācija un maksātnespējas administratori ne tuvu nav viens un tas pats.
Valdības koalīcija ir vienojusies rosināt Rēzeknes domes atlaišanu, par ko vēl jābalso Saeimai. Pašvaldībai tiek pārmesta pilsētas novešana līdz bankrotam un apzināta izvairīšanās no budžeta pieņemšanas. Pašlaik Rēzeknē ievēlēts jauns mērs, kurš pārstāv iepriekšējā un tagad atstādinātā domes vadītāja Aleksandra Bartaševica partiju Kopā Latvijai.
Šlesers sociālajos medijos publicētā video krievu valodā stāsta, ka valdošās partijas vēlas “novākt” Rēzeknē pie varas esošo Bartaševica partiju. Partijas baidoties, ka vēlēšanās atkal uzvarēs Bartaševica partija, tāpēc nolemts ielikt administratoru:
“Viņi grib ielikt administratoru. Tie, kuri nodarbojas ar maksātpespējas procesiem – šādi administratori – blēži nodarbosies ar pilsētas vadīšanu. Domāju, ka viņi Rēzeknē visu izzags, problēmu būs pāri jumtam, jo viņu bizness ir nopelnīt ar maksātnespējas procesiem.”
TikTok šis video skatīts nekā 50 tūkstošus reižu. Re:Check e-pastā jautāja A. Šleseram, kāpēc viņš saistībā ar Rēzekni runā par maksātnespējas administratoriem un pilsētas izzagšanu, taču atbildi nesaņēma.
Saskaņā ar Pašvaldību likumu pēc domes atlaišanas tiek iecelta pagaidu administrācija. To darīt plānots arī Rēzeknē. Lai gan likums pagaidu administratoriem nenosaka konkrētas kvalifikācijas prasības, līdz šim par tādiem iecelti ar darbu valsts pārvaldē un pašvaldībā tieši saistīti cilvēki. Piemēram, 2020. gada februārī, atlaižot Rīgas domi, Saeima par pagaidu administratoriem iecēla trīs ministriju ierēdņus. Tāpat trīs ministriju ierēdņi tika iecelti Dundagas novada pašvaldības pagaidu administrācijā 2021. gadā.
Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Re:Check norāda, ka Saeima, pieņemot likumu par domes atlaišanu, ieceļ pagaidu administrāciju, nevis maksātnespējas administratoru, un pagaidu administrācijā tiek iecelti “jomas speciālisti, kas orientējas pašvaldību darbā”.
Šlesers video arī spriež, ka gada laikā pret Bartaševiču varētu tikt atrasti kompromati un pēc tam vēlēšanās varētu tikt ievēlēti citi. “Bet varbūt viņi vispār atstās sistēmu, ka Rēzekni vadīs administrators,” viņš turpina. Likums nosaka, ka tad, ja līdz kārtējām domes vēlēšanām ir palikuši mazāk nekā deviņi mēneši, jaunas domes vēlēšanas nenotiek un pagaidu administrācija darbojas līdz kārtējām vēlēšanām. VARAM ministre Inga Bērziņa gan pieļāvusi, ka šo termiņu Saeima varētu pagarināt, taču nav bijis runas, ka Rēzeknē vai citur domes vēlēšanu nebūs vispār.
A. Šlesers un viņa partija sociālajos medijos aktīvi komunicē gan latviešu, gan krievu valodā. Ierakstos, kas publicēti latviski, Šlesers par maksātnespējas administratoriem un Rēzeknes izzagšanu nerunā, vien stāsta, ka vadošās partijas tur grib pārņemt varu.
Secinājums: Nav nekāda pamata apgalvot, ka vadošās partijas vēlas Rēzeknes vadībā iecelt maksātnespējas administratorus, kas izzagtu pilsētu. Pašvaldību domju atlaišanas gadījumā tiek iecelta pagaidu administrācija, nevis maksātnespējas administratori, un par šiem cilvēkiem parasti tiek nozīmēti valsts vai pašvaldību iestādēs strādājošie.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Ziedo ar PayPal
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.