Vai MI attēls ar sagruvušo cūku fermu rāda “Latvijas realitāti”?

Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto, vai trūkst būtiskas papildu informācijas

Sociālajos medijos izplata kārtējo stāstu, cik padomju laikos viss bijis labi, bet tagad Eiropas Savienībā – slikti. Šoreiz kā pierādījums izmantotas bildes ar cūku fermu it kā Latvijas laukos – tā esot Latvijas realitāte. Vienā attēlā redzama saimniecība ar lopiem PSRS laikā, bet otrajā it kā rādītas mūsdienas – tā pati ēka, tikai pamesta, sagruvusi un tukša. Taču sākotnējā fotogrāfija nav uzņemta Latvijā, bet Kazahstānā. Savukārt “mūsdienu” attēls, visticamāk, ir safabricēts.

Šie attēli izplatīti ar parakstiem gan latviešu, gan krievu valodā. Latviski tiem pievienots uzraksts: “Latvijas realitāte”. Uz melnbaltās fotogrāfijas uzrakstīts “1959. gads”, bet uz mūsdienu – “2024. gads”. Ar šo attēlu dalījies arī kādreizējais Daugavpils vicemērs Aleksejs Vasiļjevs (iepriekš – Latvijas Krievu savienība). Šogad pašvaldību vēlēšanās viņš kandidēja no Daugavpils – mana pils, bet netika ievēlēts. Attēlu pavairoja arī Edvīns Puķe, kurš iepriekš izplatījis prokremliskus vēstījumus un nepatiesu informāciju. Šogad pašvaldību vēlēšanās Jelgavas novadā viņš startēja no partijas Latvija pirmajā vietā. 

Krieviski uz pirmā attēla lasāms: “Latvijas PSR. 1985.g.” Uz otrā: “Latvija Eiropā. 2025.g.”

Re:Check atrada, ka šīs bildes publicējuši vismaz četri dažādi profili. Ar katru ierakstu dalījušies vairāki simti cilvēku.  

Kas zināms par foto?

Re:Check atrada sākotnējo attēlu Krievijas datubāzē (šeit). Tās apraksts vēsta, ka foto uzņemts 1959. gadā Kazahijas PSR jeb mūsdienu Kazahstānā, sovhozā Krasnodonskij. 

Otrā redzama it kā tā pati vieta pašlaik. Vairākas pazīmes liecina, ka attēls, visticamāk, ir safabricēts. Pirmkārt, abos attēlos uz durvīm krīt identiska ēna – tātad abiem jābūt uzņemtiem vienādi saulainā dienā tajā pašā gada un diennakts laikā. Otrkārt, pie durvīm stāv tādas pašas divas mucas kā 1959. gadā, arī smilšu kaudze blakus fermai ir tieši tikpat liela un tādā pašā formā. Maz ticams, ka 65 gadu laikā šīs detaļas varēja saglabāties nemainīgas. Treškārt, vietā, kur 1959. gada bildē redzams cilvēks, “mūsdienu attēlā” palikusi viņa ēna.

Attēls: Ekrānuzņēmums no Facebook.

Kādi vēstījumi pavada attēlus?

Aprakstā stāstīts par autores laimīgo bērnību Kazdangas kolhozā. Tā pretstatīta mūsdienām: “Tagad – klusums, drupas un ķīmijām apsēta zeme, kas vairs pamatā nemaz nav mūsu.” Tiek piesaukta arī Eiropas Savienība, no kuras iespējas aizplūstot tāpat kā cilvēki. Ierakstā noklusēts par PSRS okupācijas sekām Latvijai, tajā skaitā privātīpašuma atņemšanu un iedzīvotāju deportācijām 1941. gadā un 1949. gadā, kad no Latvijas izsūtīja attiecīgi 15 400 un 42 125 cilvēkus.

Cits cilvēks, pārpublicējot attēlus, pievienojis saiti ar video krievu valodā. Tajā apgalvots, ka visas Latvijas, tās kultūras, rūpniecības un zinātnes attīstība notikusi, tikai pateicoties PSRS. Tā nav taisnība. Latvija pirmajos divdesmit neatkarības gados starp Pirmo un Otro pasaules karu bija spējusi daudzās jomās attīstīties līdzīgi kā citas Eiropas valstis. Savukārt pēc okupācijas, neraugoties uz ražošanas kāpināšanu, Latvija strauji atpalika no citām valstīm, kas bija saglabājušas neatkarību un attīstījās brīvā tirgus apstākļos. Mītus par PSRS it kā lielo ieguldījumu Latvijas rūpniecībā Re:Check jau iepriekš atspēkojis, piemēram, šeit un šeit.

Kā pārbaudīt attēlu?

Sākotnējā attēla oriģinālu Re:Check atrada ar Google attēlu meklēšanas rīka palīdzību. To var izdarīt katrs, ielādējot attēlu Google Lens meklētajā (šeit). Tīmekļa pārlūkprogrammas Chrome lietotāji var turpat Facebook uzklikšķināt uz attēla ar labo peles pogu var izvēlēties “Meklēt attēlu, izmantojot Google Lens”. Re:Check detalizēti skaidrojis to iepriekš savā video (šeit) un rakstā (šeit).

Secinājums: Attēls ar saimniecību PSRS laikos uzņemts 1959. gadā Kazahstānas teritorijā, nevis Latvijā. “Mūsdienu” bilde ar sagrauto ēku, visticamāk, ir safabricēta.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.