Vai Latvijā gaļu ēdam divreiz mazāk nekā Vācijā?

Drīzāk nav taisnība – apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis kritizē Eiropas Komisijas aicinājumu “pārlikt savu ikdienas uzturu no gaļas lietošanas uz augu valsts uzturu”. Viņa arguments ir, ka valstis jāvērtē individuāli, jo Latvijā gaļu lietojot “uz pusi mazāk nekā Vecajā Eiropā, piemēram, Vācijā”. Re:Check secināja, ka tā nav – gaļas patēriņš Latvijā ir līdzīgs kā Vācijā un nedaudz mazāks nekā vidēji ES.

Lauksaimnieku lobijorganizācijas vadītājs raidījumā Rīta Panorāma 11. septembrī stāstīja, ka Eiropas Komisija (EK) atšķirībā no Zemkopības ministrijas “bieži vien negrib dzirdēt, ko mēs sakām”. Viņš piemēram minēja kādu EK sagatavotu dokumentu:

“Lai arī tas ir ieteikuma formā, dokumentā ir rakstīts, ka mums vajadzētu vairāk pārlikt savu ikdienas uzturu no gaļas lietošanas uz augu valsts uzturu. Tad jāsaka, ka Latvijā mēs, piemēram, lietojam gaļu uzturā uz pusi mazāk nekā Vecajā Eiropā, piemēram, Vācijā.”

Re:Check meklēja salīdzinošus datus par katru ES dalībvalsti. ES statistikas birojs Eurostat neapkopo informāciju, cik kurā valstī vidēji cilvēki apēd gaļu vai gaļas produktus. Taču projekts Our World in Data, kurā strādā dažādu valstu pētnieki, tostarp datu eksperti, apkopo datus par gaļas patēriņu. Tos viņi iegūst, analizējot ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas apkopoto statistiku.

Saskaņā ar to (dati redzami šeit) 2021. gadā Latvijā gaļas patēriņš bija gandrīz 74 kg uz cilvēku, savukārt Vācijā – 77 kg. Tātad Latvijā un Vācijā tas ir līdzīgs. Savukārt ES rādītājs bijis 80 kg uz vienu cilvēku. Re:Check neizdevās atrast ES valsti, kurā gaļas patēriņš būtu divreiz lielāks nekā Latvijā.

Jāpiebilst, ka Lauku atbalsta dienests apkopo datus (šeit) par gaļas un gaļas produktu patēriņu Latvijā. Pērn tie bijuši aptuveni 88 kilogrami, ja rēķina uz vienu Latvijas iedzīvotāju. Vienlaikus jāņem vērā, ka šajā patēriņā ietilpst arī gaļa, kas, piemēram, tiek izmantota dzīvnieku barības ražošanai vai neizpārdota nonāk atkritumos. Savukārt Centrālā statistikas pārvalde 2019. gadā aptaujājusi mājsaimniecības par pārtikas patēriņu. Apsekojums rāda (šeit), ka vidēji viens cilvēks gada laikā apēdis 58 kg gaļas un to produktu (neskaitot medījumus un to, kas ēsts kafejnīcās un restorānos).   

Savukārt Vācijas Lauksaimniecības un pārtikas aģentūra ziņo, ka pērn Vācijā patēriņam bija pieejami 70,2 kg gaļas uz vienu cilvēku, bet tās patēriņš cilvēku pārtikā bijis nepilni 52 kg. Proti, viens cilvēks vidēji Vācijā gadā apēdis 52 kg gaļas.

Vēl citus datus – par gaļas patēriņu ES kopā – piedāvājusi Eiropas Komisija 2021. gada decembrī publicētā ziņojumā. Tajā teikts, ka 2018. gadā vidējais gaļas patēriņš ES bija nepilni 70 kg uz cilvēku, un tiek prognozēts, ka tas turpinās samazināties. Tāpat redzams, ka cilvēki arvien vairāk ēd mājputnu gaļu, bet mazāk liellopa un cūkas.

Faktiskais un prognozētais gaļas patēriņš ES vidēji uz vienu cilvēku (kg gadā)

Dati un prognoze: ES Lauksaimniecības ziņojums 2021. – 2031.

Ko atbildēja Gūtmanis?

Re:Check jautāja Gūtmanim datu avotu. Viņš atsaucās uz 2019. gada oktobrī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra izdevumā publicētu rakstu. Taču tajā salīdzinošu datu par valstīm nav un nav arī nekā par Vāciju. Tajā ar atsauci uz kādu vārdā nenosauktu EK ziņojumu teikts, ka Eiropas Savienībā vidēji viens cilvēks gadā apēd 40 kg cūkgaļas un 15 kg liellopa gaļas. Salīdzinājumam viņš piedāvāja jau minētos 2019. gada datus, kas iegūti, aptaujājot mājsaiemniecības. Taču pat abu minēto avotu datu salīdzinājums nerāda, ka Vācijā gaļu ēd divreiz vairāk nekā Latvijā. Gūtmanis atzina, ka viņam būtu šim jautājumam vairāk jāpievēršas un ka “jautājumu esot vairāk nekā atbilžu”. 

Secinājums: Nav datu, kas apstiprinātu LOSP vadītāja teikto, ka Latvijā gaļu lietojam uz pusi mazāk nekā Vācijā vai Vecajā Eiropā. Pieejamie dati par gaļas patēriņu liecina, ka Latvijā tas ir līdzīgs kā Vācijā un mazliet mazāks nekā ES vidēji. 

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!

Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

Ziedo ar PayPal
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMUJa Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.