Vai elektromobiļi rada vairāk siltumnīcefekta gāzu izmešu nekā “parastās” automašīnas?
Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas
Lai apturētu klimata pārmaiņas un to radītās sekas, pasaulē drastiski jāsamazina siltumnīcefekta gāzu izmeši. Liels to avots ir transportlīdzekļi, tāpēc arvien vairāk tiek izmantotas alternatīvas iekšdedzes dzinēju automašīnām. Par spīti zinātnieku secinātajam joprojām populāri ir maldi, ka elektromobiļi šajā ziņā nav zaļāki par tā sauktajām parastajām automašīnām. Šonedēļ kāds Facebook lietotājs tos izplatīja ar karikatūras palīdzību.
Augšējā daļā rakstīts “Jūtos tik netīrs (dīzelis)”, bet apakšējā – “Jūtos tik tīrs (elektriskais)”. Avots: Ekrānuzņēmums no Facebook.
Ieraksta autors vedina domāt, ka elektromobiļiem nepieciešamās elektrības ražošana rada vairāk siltumnīcefekta gāzu nekā braukšana ar iekšdedzes dzinēja automašīnu. Viss nav tik vienkārši, jo to, kāda automašīnā ir labāka, nosaka tas, kā valstī iegūst elektrību, kā arī elektromašīnu mūža ilgums, izmērs un akumulators. Tāpat ir pamats domāt, ka lielākajā daļā ES un citur elektromobiļi šajā aspektā aspektā uzvar. Par to liecina virkne akadēmisku pētījumu.
2018. gadā Florences Universitātes zinātnieki, izmantojot teorētiskus modeļus, salīdzināja abu automašīnu veidu iespaidu uz dabu visā to dzīves cikla laikā, ieskaitot materiālu ieguvi, ražošanu, izmantošanu un utilizāciju. Viņi pieņēma, ka elektromobilim ir litija jonu baterija, bet parastais automobilis izmanto benzīnu. Šajā modelī abas mašīnas nobrauktu 150 000 kilometru un elektroenerģiju ražotu tādi avoti, ko lielākoties izmanto ES.
Atšķirībā no iekšdedzes dzinēja automašīnām elektromobiļi tiešā veidā nerada CO2, taču izmeši rodas to izgatavošanas laikā un iegūstot nepieciešamos materiālus. Pēc pētnieku modeļiem elektromašīnas dzīves ciklā rada par 36% mazāk CO2 emisiju, līdz ar to pāreja uz tiem palīdzētu cīņā pret klimata pārmaiņām. Tālāk pētījumā apskatīts elektromobiļu potenciālais kaitējums divās ļoti atšķirīgās valstīs – Polijā un Norvēģijā. Pēc Eurostat datiem pētījuma publicēšanas gadā Polijā 85% elektroenerģijas ražoja ar oglēm un dabasgāzi, bet Norvēģijā 95% – ar hidroelektrostacijām. Pēc pētnieku aplēsēm, ražojot elektrību kā Norvēģijā, elektroauto visā dzīves ciklā radītu līdz pat piecām reizēm mazāk siltumnīcefekta gāzu. Turpretim, ražojot elektrību kā Polijā, to apjoms nedaudz palielinātos.
Siltumnīcefekta gāzu izmeši atkarībā no automašīnas veida un elektroenerģijas iegūšanas avotiem.
Avots: Del Pero et al. (2018). Life Cycle Assessment in the automotive sector: a comparative case study of Internal Combustion Engine (ICE) and electric car. Procedia Structural Integrity.
2022. gadā citi itāļu pētnieki salīdzināja dažādu izmēru un dzinēju automašīnu izmešus, ņemot vērā visu to dzīves ciklu un nobraukto kilometru skaitu. Viņi secināja, ka elektromobiļi uz mūža laikā nobraukto kilometru izdala mazāk siltumnīcefekta gāzu nekā iekšdedzes dzinēja automašīnas un tā sauktie hibrīdi.
Līdzīgi rezultāti iegūti arī 2022. gada pētījumā par dažāda veida automašīnām Honkongā. Pat 2019. gadā, kad 73% elektroenerģijas ražoja ar oglēm un dabasgāzi, elektromobiļi mūža laikā radīja mazāk siltumnīcefekta gāzu izmešu.
Lai gan pāreja uz elektromobiļiem palīdzētu cīņā pret klimata pārmaiņām, tie nav perfekts risinājums. Piemēram, iepriekš minētajā Flocerences Universitātes pētījumā secināts, ka ar atsevišķiem izņēmumiem atsevišķās valstīs, tiem ir lielāks potenciāls gaisā radīt mazu daļiņu piesārņojumu. To pašu secina arī Honkongas pētnieki, taču viņi lēš, ka, pārejot uz zaļāku elektroenerģijas ražošanu, būs otrādi. Tāpat elektromobiļi mūža laikā rada vairāk fotoķīmiskā ozona, kas reaģē ar organiskām vielām un kaitē dzīvām radībām. Savukārt pētījumu rezultāti par gaisa piesārņojumu ar mazām daļiņām patlaban ir pretrunīgi.
Secinājums: Pētījumi liecina, ka visās dzīves ciklā, ieskaitot ražošanu un utilizāciju, elektromobiļi rada mazāk siltumnīcefekta gāzu izmešu nekā iekšdedzes dzinēju automašīnas.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
Ziedo ar PayPal
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.