Vai alumīnijs potēs izraisa astmu un dārzeņos trūkst minerālvielu?

Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas

Vairāk nekā 800 Facebook lietotāju dalījušies ar video par to, ka vakcīnas ar alumīniju sastāvā bērniem izraisa bronhiālo astmu. Video arī pausts, ka mūsdienās augļi un dārzeņi zaudējuši 90% minerālvielu un ar pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu neesot iespējams tās uzņemt pietiekamā daudzumā. Patlaban zinātniskā literatūra par alumīniju un astmu ir nepilnīga, bet video paustais par minerālvielām ir pārspīlējums.

Video autore tieši nemin vakcīnas, taču pēc konteksta noprotams, kas domāts ar “medicīnisku iekārtu”, kurā kā adjuvantu jeb reakcijas pastiprinātāju izmanto alumīnija sāļus.

Vai vakcīnas ar alumīniju izraisa astmu?

Alumīnija sāļus kopš pagājušā gadsimta 30. gadiem pievieno vakcīnām, jo tas palēnina aktīvo vielu izdalīšanos un stimulē imūno sistēmu, lai tā labāk “iemācās” cīnīties pret attiecīgo patogēnu. Video alumīnijs pasniegts kā smago metālu piemērs potēs, taču alumīnijs tāds nav. Iespējams, video autore pieļāvusi kļūdu, jo vakcīnas dažkārt satur smagā metāla dzīvsudraba savienojumu tiomersālu. Tiomersālu neizmanto nevienā potē, kuras ir Latvijas bērnu vakcinācijas kalendārā.

Patlaban nav skaidrs, vai alumīnijs vakcīnās veicina astmu. Neliels skaits pētījumu ar dzīvniekiem liecina, ka teorētiski risks varētu pastāvēt, taču līdz šim cēloņsakarība nav novērota. 

Re:Check atrada tikai vienu pētījumu par alumīnija saistību ar astmas risku. Tajā apkopoti dati par nekā 327 tūkstošiem ASV bērnu. Pētnieki analizēja bērnu medicīnisko vēsturi – cik daudz alumīnija viņi saņēmuši no potēm un vai viņiem 24–59 mēnešu vecumā diagnosticēta hroniska astma.

Bērnus iedalīja divās grupās: tos, kas bija slimojuši ar ekzēmu un kas – ne. To darīja, jo ir zināms, ka ekzēmai ir korelācija ar astmu. Pētnieki secināja, ka bērni bez ekzēmas, kuri bija saņēmuši vairāk pošu ar alumīniju, biežāk slimoja ar hronisku astmu. Taču, kā norāda paši autori, atšķirība starp mazāk un vairāk vakcinētajiem bērniem bija neliela. Turklāt pētījuma rezultāti liecina tikai par korelāciju, nevis cēloņsakarību.

Pētījumam bija būtiski ierobežojumi, kas neļauj pārliecinoši spriest, vai efektu tiešām radīja vakcīnu sastāvā esošais alumīnijs. Pirmkārt, netika ņemti vērā vairāki faktori, kas var veicināt astmu: slimības biežums ģimenē, vai bērni bijuši pakļauti pasīvajai smēķēšanai, ģimenes ienākumi u.c. Proti, iespējams, astmas riku palielināja nevis alumīnijs, bet kāds cits pētījumā neapskatīts faktors. Otrkārt, autoriem nebija informācijas par to, cik alumīnija bērni ikdienā uzņēma ar pārtiku. Alumīnijs lielā daudzumā ir piemēram, mātes pienā, piena aizstājējos, maizē un atsevišķos dārzeņos.

Pētījuma autori secināja: “Ņemot vērā nelielo ietekmi un iepriekš aprakstītos ierobežojumus (..), šie rezultāti nav pārliecinoši pierādījumi, lai apšaubītu alumīnija drošību vakcīnās.” Tātad patlaban jautājums nav pietiekami pētīts, lai spriestu par alumīniju saturošām vakcīnām un astmu.

Tāpat pētījuma vadošais autors medijos uzsver, ka vakcīnas glābj bērnu dzīvību. Vēsturiski infekciju slimības bija galvenais bērnu nāves cēlonis. Pēdējo 100 gadu laikā vairums šo infekciju ir iegrožotas vai pilnībā apkarotas, pateicoties vakcīnām.

Vai augļos un dārzeņos trūkst minerālvielu?

Tālāk video autore stāsta, ka ar pārtiku vairs nav iespējams uzņemt nepieciešamās uzturvielas:

“Dietoloģijā tev stāsta, ka nedrīkst klientam teikt, ka ar pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu nevar uzņemt visus vitamīnus un minerālvielas. Bet kursi ārstiem – prezentācijās stāsta, ka pēdējos simts gados magnija, kalcija, kālija un citu minerālvielu līmenis augļos, dārzeņos, produktos ir krities par 90%.”

Vairākās valstīs, piemēram, Indijā, ASV un Lielbritānijā novērots, ka pēdējos 80 gados augļiem un dārzeņiem samazinājusies uzturvērtība. Lielbritānijā no 1940. līdz 2019. gadam augļos un dārzeņos par 52% sarucis nātrija daudzums, bet magnijs, dzelzs un varš – attiecīgi par 10%, 50% un 49%. Līdzīgas tendences ar šīm un citām minerālvielām novērotas arī citās valstīs. Pētnieki lēš, ka to veicinājusi pāreja uz industriālo lauksaimniecību. Intensīvās saimniekošanas dēļ tajā parasti nākas izmantot zemākas kvalitātes augsni – tādu, no kuras izsmeltas minerālvielas un kurā nav pietiekama labo mikrobu daudzveidība. Lauksaimnieki arī biežāk audzējot augu šķirnes ar lielu biomasu, nevis augstu uzturvērtību. Uzturvērtības kritums saistīts arī ar klimata pārmaiņām. Papildu CO2 atmosfērā būtiski samazina kultūraugu uzturvērtību: olbaltumvielu daudzumu, minerālvielas un B grupas vitamīnus.

Re:Check nevienā pētījumā par šo tematu nesaskārās ar apgalvojumu, ka ar augļiem un dārzeņiem bagātu uzturu vairs nebūtu iespējams saņemt nepieciešamās uzturvielas. 

Video autore sociālajos medijos reklamē uzņēmuma Corral Club jeb Koraļļu kluba uztura bagātinātājus un kursus, kuros tos liela. Vienā no saviem TikTok profiliem video autore sevi piesaka, kā Corral Club veselības treneri. Koraļļu klubs ir tīkla mārketinga jeb tā sauktā MLM tipa uzņēmums, kuros tikai retais gūst jebkādu peļņu. Plašāk par Koraļļu klubu Re:Check iepriekš rakstījis šeit.

Secinājums: Patlaban zinātniskā literatūra par alumīniju vakcīnās un astmu ir nepilnīga. Pētījumi vairākās valstīs liecina, kā pēdējos 80 gados augļos un dārzeņos būtiski samazinājies minerālvielu daudzums, taču video autore pārspīlē sakot, ka tas krities par 90%. Nav pamata apgalvot, ka ar pārtiku nevar uzņemt pietiekami vitamīnus un minerālvielas.

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. 

Ziedo ar PayPal
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.