Trešo valstu imigranti – cik viņu ir un vai nedod “ekonomisko pienesumu”?
Īsumā:
Cik trešo valstu pilsoņu uzturas Latvijā?
Iebraukšanas iemesli ir zināmi
PMLP seko iebraucēju gaitām
Vai Latvija “nefiltrē”, kas iebrauc?
Sociālajos medijos arvien biežāk lielu atsaucību gūst apgalvojumi, ka Latvija nekontrolē iebraucējus no trešajām valstīm; neviens nezina, cik viņu ir un viņi sagādā tikai problēmas, bet nekādu ekonomisko pienesumu nedod. Piemēram, TikTok teju 80 tūkstošus cilvēku sasniedzis, kā noprotams, Nacionālās apvienības Rīgas nodaļas kontā publicēts video ar šādiem vēstījumiem. Skaidrojam, cik trešo valstu pilsoņu ir Latvijā, kādēļ viņi šeit ieradušies un kā Latvijas valsts viņus pārbauda.
Avots: Ekranuzņēmums no TikTok.
Cik trešo valstu pilsoņu uzturas Latvijā?
Trešās valstis ir valstis, kas nav Eiropas Savienībā, Eiropas Ekonomiskajā zonā, kā arī Šveice.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datos redzams, ka pērn jūlijā Latvijā ar termiņuzturēšanās atļaujām (TUA) uzturējās 66,3 tūkstoši trešo valstu pilsoņu. No tiem lielākā daļa jeb aptuveni 32,3 tūkstoši bija ukraiņi. Otrajā vietā bija krievi, trešajā – indieši, bet ceturtajā – uzbeki. Tātad bez ukraiņiem Latvijā ar termiņuzturēšanās atļaujām uzturējās 34 tūkstoši trešo valstu pilsoņu.
Avots: PMLP
Pēc piecu gadu nepārtrauktas dzīvošanas Latvijā ārvalstnieki var pieteikties pastāvīgajai uzturēšanās atļaujai (PUA). Ārzemniekiem jābūt ar pietiekami lieliem finansiāliem līdzekļiem un jāpierāda valsts valodas zināšanas vismaz A2 līmenī. Pērn jūlijā derīgas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas bija 40 tūkstošiem trešo valstu pilsoņu.
Trešo valstu pilsoņi ar pastāvīgajām uzturēšanās atļaujām; pirmās 15 izcelsmes valstis (07.2025.)
Avots: PMLP
Iebraukšanas iemesli ir zināmi
NA Rīgas nodaļas TikTok kontā publicētajā video cilvēks vārdā Ivars Zariņš stāsta:
“Ja tas tiešām ir doktorantūras students, ja viņš dod pienesumu Latvijai, ja viņš spēj šeit iekļauties, jā – šādu iebraucēju mēs varam pieņemt. Taču lielākā daļa no šiem 45 tūkstošiem nav attiecināma uz šo kategoriju… Mēs nezinām, kur viņi ir. Mēs nezinām, ko viņi dara.”
PMLP datos ir norādīts, uz kāda pamata un cik cilvēkiem piešķirtas termiņuzturēšanās atļaujas. Ja neskaita ukraiņus, visbiežāk Latvijā atļauju piešķir darba ņēmējiem, studentiem un Latvijas pilsoņu laulātajiem. Tāpat teju 4000 TUA piešķirtas Krievijas pilsoņiem, kam pērn beidzās pastāvīgā uzturēšanās atļauja, bet kas nav pieteikušies tās atjaunošanai.
Termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršanas iemesli; bez Ukrainas; ieskaitot ģimenes locekļus (07.2025.)
Avots: PMLP
Biežākie trešo valstu pilsoņu amati ir kravas automobiļa vadītājs, palīgstrādnieks, būvstrādnieks un vilcējautomobiļa vadītājs. Tas teikts pērn septembrī publicētajā Iekšlietu ministrijas informatīvajā ziņojumā Par trešo valstu pilsoņu uzturēšanās Latvijā tiesiskā regulējuma pilnveidošanu. Tātad šie cilvēki dod ekonomisko pienesumu, aizpildot tukšās darbavietas un maksājot nodokļus.
Nav arī pamata apgalvot, ka pienesumu nedod ārvalstu studenti. Pirms gada publicētajā domnīcas LaSER pētījumā secināts, ka ārzemju studentu pienesums Latvijas ekonomikai 2024. gadā, iespējams, bijis 385 miljoni eiro jeb gandrīz 1 % iekšzemes kopprodukta. Taču jāņem vērā, ka LaSER pētījums aptver visus ārzemju studentus – ne tikai no trešajām valstīm.
PMLP seko iebraucēju gaitām
PMLP Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Madara Puķe Re:Check skaidro, ka pārvalde seko, vai mainās iebraucēja apstākļi. TUA katru gadu ir jāatjauno, un pārvalde pārliecinās, ka viņi joprojām atbilst pieteikumā norādītajiem iemesliem. Tāpat, piemēram, ja cilvēks, kurš Latvijā uzturas kā darba ņēmējs, pamet darbu, darba devējs par to ziņo PMLP.
Iekšlietu ministrijas ziņojumā skaidrots, ka 2024. gadā Valsts robežsardze valsts uzņēmumos veica 647 ar ārzemnieku nodarbinātību saistītas pārbaudes. Tāpat iestādes seko, vai ārzemnieki tiešām studē. Piemēram, 2024. gadā par mācību pārtraukšanu vai izslēgšanu no studējošo saraksta termiņuzturēšanās atļaujas anulēja 1211 cilvēkiem.
Vai Latvija “nefiltrē”, kas iebrauc?
Zariņš arī apgalvo, ka “absolūti nefiltrējam”, kādi cilvēki iebrauc no Indijas, Pakistānas un Uzbekistānas.
Tā nav taisnība. PMLP pārbauda prasītāja personīgo informāciju, nepieciešamo iztikas nodrošinājumu, sodāmību un dokumentus, kas saistīti ar uzturēšanās mērķi.
Ir virkne iemeslu, kādēļ PMLP var atteikt uzturēšanās atļauju, piemēram, ja ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks rada nelegālās imigrācijas risku vai viņam ir veselības traucējums vai slimība, kas apdraud sabiedrības drošību un tās locekļu veselību.
Noteiktu valstu pilsoņus, piemēram, video minētos pakistāņus pārbauda padziļināti. Pārbaudes laikā PMLP, Drošības policija un Satversmes aizsardzības birojs pārliecinās, vai ārzemnieks neradīs draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai.
Pēc tam, kad Valsts drošības dienests norādīja uz sistēmiskiem trūkumiem imigrācijas kontrolē, Iekšlietu ministrija un Izglītības ministrija paziņoja, ka plānots ierobežot studējošo ģimenes locekļu ieceļošanu, stingrāk vērtēt topošo studentu zināšanas un angļu valodas prasmes un samazināt bez attaisnojuma neapmeklēto mācību skaitu, pēc kura ārzemju studentus atskaita. Tāpat plānots prasīt, ka pirmā kursa studentiem ir nauda valsts pamešanai gadījumā, ja viņiem atceļ uzturēšanās atļauju.
Re:Check neizdevās sazināties ar video autoru Ivaru Zariņu. Nacionālās apvienības (NA) birojs apstiprināja, ka partijā ir biedrs ar šādu vārdu. Birojs atteicās sniegt Zariņa kontaktinformāciju. Re:Check telefonsarunā jautāja NA Rīgas nodaļas vadītājam Ģirtam Lapiņam, vai nodaļā ir cilvēks ar vārdu Ivars Zariņš. Lapiņš atbildēja, ka “drīzāk ir”, taču arī viņš kontaktus dot atteicās – nezinot, vai to drīkst darīt.
Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.