Laimas konfekšu sastāvā nav kukaiņu kāpuru miltu
Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo
Sociālajos medijos populārs kļuvis video par to, ka Laimas zīmola šokolādes sastāvā esot kāpuru milti. Tā nav taisnība, jo Laima saldumu ražotājs – uzņēmums Orkla Latvija – produktos neizmanto kukaiņu kāpuru miltus.
Autore stāsta:
“Tieši šajās šokolādes konfektēs Laima ražotājs pievieno kukaiņu kāpuru miltus. Tātad sanāk, ka šokolādes konfektes tiek ražotas no kāpuru miltiem.”
Uzņēmuma Orkla Latvija pārstāve Laura Bagātā Re:Check skaidroja, ka Laima zīmola produkti nav kukaiņu kāpuru miltus. Atsevišķos Laima produktos pievienots karmīns – krāsviela, ko iegūst no amaltiem kukaiņiem košenilēm un kuru plaši izmanto pārtikā, medikamentos un kosmētikā.
Jau vairākus gadus Eiropas Savienībā noteiktu pārtikas produktu sastāvā drīkst pievienot četrus kukaiņu produktus. Pērn janvārī ES apstiprināja arī daļēji attaukotu mājas circeņu pulveri un vidējo miltu melnuļu kāpurus. Līdz ar to Latvijā līdzīgi kā citās valstīs izplatījās sazvērestības teorija, ka ražotāji pārtikā slēpj kukaiņus.
ES tirgū ir obligāti jānorāda visu pārtikas produktu sastāvs. Tas attiecas arī uz kukaiņiem. Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests skaidro: “Ja pārtikas produkta sastāvā ir no kukaiņiem iegūta sastāvdaļa, tā obligāti jānorāda marķējumā, piemēram, pulverī samalti Acheta domesticus (mājas circeņi)”. Proti, jānorāda gan konkrētā kukaiņa latviskais, gan latīniskais nosaukums.
Eiropas Komisija iepriekš skaidrojusi, ka ēst kukaiņus ir droši un tā ir katra cilvēka izvēle. Tie kā alternatīvs olbaltumvielu avots nav nekas jauns. Kukaiņus uzturā jau tagad lieto vairāk nekā 130 valstīs. Par to jau pirms 11 gadiem stāstījuši arī Latvijas mediji.
Vai hitīns ir kaitīgs veselībai?
Video autore arī apgalvo, ka produkti ar kukaiņu izcelsmes sastāvdaļām esot kaitīgi, jo tajos ir hitīns:
“Šajos kāpuru miltos (..) iekšā ir viena tāda interesanta, slikta viela – hitīns. Šis hitīns, kad nonāk cilvēka organismā, nepārstrādājas. Viņa nevar sadalīties, viņa uzkrājās (..) tieši aknās.”
Hitīns ir šķiedrviela, kas atrodama dažādos organismos, piemēram, kukaiņos, vēžveidīgajos un sēnēs (aptuveni 8–43% no sēnes sausās masas ir hītīns). Hitīns kā šķiedrviela neuzsūcas zarnās. Līdz ar to viela nenonāk asinsritē un video minētajās aknās. Dažas šķiedrvielas garšo zarnu baktērijām, bet pārējās cilvēks izvada ar izkārnījumiem.
Video parakstā minēts, ka autore runā par “laboratorijās mākslīgi audzēto” hitīnu. Nav skaidrs, kādēļ autore lēš, ka mākslīgi ražots hitīns varētu būt atrodams kukaiņu kāpuru miltos. Attīrītu hitīnu komerciāliem mērķiem iegūst no krabjiem un vēžveidīgajiem.
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes ekspertu panelis, balstoties uz pētījumiem, secinājis, ka hitīnam nav kaitīgas ietekmes uz cilvēka organismu. EFSA eksperti piebilst, ka hitīns var aktivizēt dažādas imūnās šūnas, kas var veicināt paaugstinātu jutību (alerģiju). Patlaban zinātniskā literatūra par hitīna ēšanas ietekmi ir nepilnīga, taču daži pētnieki lēš, ka tā lietošana uzturā, iespējams, kavē krūts vēža attīstību un aptaukošanos , kā arī uzlabo zarnu aizsargbarjeru un veicina labās zarnu baktērijas.
Plašāk par hitīna ietekmi un tā ietekmi uz veselību Re:Check rakstījis šeit.
“Vardīte” nav saistīta ar Bilu Geitsu
Video autore arī piemin arī populāro sazvērestības teoriju, ka “vardīte” jeb Lietusmežu alianses logo liecina par saistību ar Microsoft dibinātāju Bilu Geitsu:
“Laimas šokolādes batoniņiem ir logo vardīte… pievienota. Tas nozīmē, ka tas nebūt nav īsti labi. Un, ja mēs dzirdam Bila Geitsa vārdu, saprotam, ka aiz tā nemaz tik spožs nav.”
Lietusmežu alianse ir starptautiskā organizācija, kas jau daudzus gadus sertificē uzņēmumus, kas atbilstoši tās noteiktiem ilgtspējas standartiem strādā pasaules tropu reģionos – proti, audzē un tirgo kakao un kafijas pupiņas, tēju un banānus. Tai nav tiešas saistības ar Bilu Geitsu.
Lietusmežu aliansi 1986. gadā dibināja ASV vides aktīvists Daniels Katcs. Bila Geitsa un viņa bijušās sievas Melindas fonds 2007. gadā ir bijis viens no ziedotājiem, taču tas bijis sen un absolūti lielāko finansējuma daļu Lietusmežu alianse iegūst no sertifikācijas, valstu valdību grantiem un sadarbības līgumiem. Geitsi nav iesaistīti alianses vadības struktūrās.
Plašāk par Lietusmežu aliansi Re:Check iepriekš rakstījis šeit.
Secinājums: Laima zīmola produkti nesatur kāpuru pulveri. Ja pārtikas produktā ir kukaiņi, tas ir skaidri jānorāda. Hitīns ir atrodams ne tikai kukaiņos, bet arī sēnēs un vēžveidīgajos. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde norāda, hitīns var aktivizēt dažādas imūnšūnas, taču tas netiek uzskatīts par kaitīgu cilvēkiem. Logo ar vardi neliecina, ka ar to marķētie pārtikas produkti būtu saistīti ar Bilu Geitsu vai jebkādā veidā kaitīgi.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.