Paieška

Kurās valstīs pārtikai piemēro preču uzcenojuma griestus?



Puspatiesība – apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) plāno samazināt pārtikas cenas, tostarp nosakot uzcenojuma griestus atsevišķām preču grupām. Viņš stāsta, ka tādi esot ieviesti, piemēram, Francijā un Grieķijā, kur rezultāti esot labi. Re:Check pārbaudīja Valaiņa teikto un secināja, ka dažās ES valstīs atsevišķiem produktiem tiešām ir valsts noteikti uzcenojuma griesti, taču Francijas to vidū nav, bet Grieķijā tādi ir tikai zīdaiņu piena maisījumam. Nav arī viennozīmīgi skaidrs, vai šie un līdzīgi cenu regulēšanas mehānismi sniedz vēlamo efektu.

Vai Francijā un Grieķijā pārtikai ir uzcenojuma griesti?

Iespējamie pārtikas cenu regulēšanas mehānismi pēdējās nedēļās apspriesti dažādos medijos. Par tiem runa bija arī Rīga TV24 diskusijā Naudas cena. Raidījuma vadītājs Valainim lūdza nosaukt piemērus, kuru Latvija varētu pārņemt. Ministrs nosauca Franciju:

“Piemēram, Francija, viņi diezgan regulāri uzliek preču uzcenojuma griestus un regulāri tos pārskata.”

Re:Check neatrada, ka Francijā veikaliem būtu valsts noteikti uzcenojuma griesti; arī Valaiņa komunikācijas padomniece Katrīna Iļjinska nesniedza avotus, kas apliecinātu Valaiņa teikto. Gluži pretēji, Francijā jau vairākus gadus ir spēkā nosacījums, ka lielveikalos pārtikas produktiem jābūt vismaz 10% lielam uzcenojumam. Proti, tirgotājiem ir jāpārdod prece par vismaz 10% dārgāk nekā tā nopirkta no ražotājiem. Tā valsts nolēmusi pasargāt gan tirgotājus, gan preču piegādātājus no tirgum neatbilstoši zemām cenām.

Šo nosacījumu Francija nav atcēlusi. Tiesa, valdība pēdējos gados ir centusies panākt cenu samazināšanu. Atšķirībā no citām valstīm tur ražotāji un lielie tirgotāji par produktu iepirkuma cenām vienojas reizi gadā, lai gan pieļaujami izņēmumi. Šāda sistēma nozīmē, ka, samazinoties ražotāju izmaksām, preces joprojām jāiepērk par salīgto cenu, pat ja tā kļuvusi neatbilstoši augsta. Šāda situācija radās arī pērn, un atbildīgais ministrs izdarīja spiedienu uz ražotājiem, lai lielāka to daļa samazinātu piegādes cenas ātrāk nekā parastajā termiņā. Savukārt vairums lielveikalu, kuriem ārkārtas pārrunas bija izdevīgas, apņēmās saglabāt zemas cenas pamatpārtikas produktu grozam. 

Tātad Francijā nav preču uzcenojuma griestu. Atšķirībā no Valaiņa plāna ieviest uzcenojuma griestus tikai tirgotājiem, tur valdība iesaistās sarunās, izdarot spiedienu gan uz tirgotājiem, gan uz ražotājiem. 

Kā otru piemēru Valainis minēja Grieķiju:

“Grieķija, piemēram, noteica arī uzcenojuma griestus, pēc pusgada pārskatīja, papildināja ar vēl vairāk precēm.”

Pašlaik Grieķijā uzcenojuma griesti (7% apmērā) noteikti tikai vienai šaurai produktu grupai – zīdaiņu piena maisījumiem. Taču ir taisnība, ka Grieķija ierobežo peļņas iespējas – ir noteikts, ka gan tirgotājiem, gan ražotājiem peļņa no noteiktu produktu pārdošanas nevar pārsniegt 2021. gada peļņas līmeni. Virkne uzņēmumu tiek pārbaudīti saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem, ir palielināti un tiek piemēroti sodi. Tāpat Grieķijā ir ieviesta prasība lielveikaliem noteikt zemāko cenu pamatpārtikas groza precēm. Arī Grieķijā cenu samazināšanas pasākumi tiek attiecināti gan uz tirgotājiem, gan uz ražotājiem. 

Vai uzcenojuma un peļņas griesti samazina cenas?

Uz jautājumu, kā šajās valstīs veicies, Valainis atbildēja:

“Ļoti labi veicās, viņi kaut kādus rezultātus panāk, es nedzirdu lielas pretestības no to valstu iedzīvotājiem, ka viņi būtu ārkārtīgi neapmierināti – kaut kur Grieķijā vai Horvātijā, kur šie procesi ieviesti, vai Francijā, ka viņi protestētu pret šīm lietām. 

Grieķijā, kur tiešām ieviests peļņas ierobežojums un pārējie minētie mehānismi, rezultāts nav viennozīmīgs, Re:Check pauda faktu pārbaudes medija Greece Fact Check vadītājs Tanoss Sitistas, kurš arī palīdzēja apkopot informāciju. Zemākās cenas nosacījumu pamatpārtikas grozam valdība ieviesa 2022. gada beigās, bet pārtikas cenas turpināja augt līdzīgi kā pārējā ES un 2024. gada janvārī pārtikas inflācija tur bija pat augstākā dalībvalstu vidū. Iespējams, valsts iejaukšanās dēļ cenu kāpums bija mazāks, bet 2024. gada sākumā veiktā aptaujā iedzīvotāji šo mehānismu novērtēja kā vismazāk efektīvo, un arī tirgotāji to kritizēja lielo administratīvo izmaksu dēļ. 

Valaiņa padomniece Iļjinska kontekstā ar preču uzcenojuma ierobežošanu Grieķijā atsūtīja saiti uz 2015. gadā publicētu pētījumu. Tajā teikts, ka 2010. gadā Grieķija uz laiku ieviesa uzcenojumu griestus augļiem un dārzeņiem. Pētījuma autori secina, ka efekts bija pretējs iecerētajam, proti, cenas nevis samazinājās, bet bija augstākas. Regulējums, visticamāk, noveda pie tā, ka lieltirgotāji vienojās par uzcenojumu, un brīdī, kad griesti tika atcelti, šo produktu vidējā cena samazinājās par 6%. Autori arī norāda uz citiem pētījumiem, kuros nonākts pie līdzīgiem secinājumiem. 

Kur vēl ir uzcenojuma griesti un ko atbildēja Valaiņa pārstāve?

Valaiņa komunikācijas padomniece Iļjinska Re:Check rakstiskā atbildē Re:Check pauda, ka ministra minētie Grieķijas un Francijas piemēri “nav skatāmi atrauti”, jo visās valstīs, kurās ir kaut kas ieviests, ir izveidots mehānisms no vairākiem instrumentiem un arī Latvijā nav plānoti tikai uzcenojuma griesti. Viņa arī aicināja vērtēt ministra pausto pēc būtības, nevis izņemt no konteksta divus teikumus. Taču jāņem vērā, ka uzcenojuma griesti ir pirmais no kopumā pieciem punktiem EM piedāvājumā.

Runājot par uzcenojuma griestiem, Iļjinska norādīja, ka tādi ir arī Bulgārijā, Rumānijā un Horvātijā. Bulgārijā valdība ilgi plānoja tādus ieviest vairākām preču grupām, taču šā gada aprīlī pēkšņi nolēma to piemērot tikai trīs veidu maizei – tirgotāja uzcenojums nedrīkst pārsniegt 15%. Griesti ir spēkā līdz šā gada beigām. Uzcenojuma griesti pamatpārtikas precēm ieviesti arī Rumānijā, kur saskaņā ar Frīdriha Eberta fonda pētījumu šī soļa ietekme bija 0,6% no pārtikas groza cenas. Arī Rumānijā uzcenojuma griesti noteikti visā piegādes ķēdē, ne tikai tirgotājiem. Šogad bija plānots sarakstu papildināt ar vietējā ražojuma produktiem, taču lielo iebildumu dēļ atbildīgā ministrija ieceri atsaukusi un pagaidām tikai uzraudzīšot to cenas. Horvātijā ir nevis uzcenojuma griesti, bet līdzīgi kā Ungārijā valsts noteiktas maksimālās cenas noteiktam produktu skaitam. Pēc lielveikalu ķēdes Spar sūdzības Eiropas Savienības tiesa atzinusi, ka Ungārijas rīcība neatbilst ES likumu normām.

Secinājums: Francija un Grieķija ir ieviesusi dažādus mehānismus pārtikas cenu mazināšanai, taču uzcenojuma griestu to vidū nav (ja neskaita maksimālo uzcenojumu zīdaiņu piena maisījumam Grieķijā). Francijā gluži pretēji ir valsts noteiktais minimālais uzcenojuma līmenis 10%. Uzcenojuma griesti nav plaši izmantota metode cenu samazināšanai, un nav viennozīmīgas atbildes, vai tā tiešām sniedz vēlamo efektu. Jāņem arī vērā, ka inflācija jeb cenu pieaugums ne vienmēr ir lielāku uzcenojumu rezultāts.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.