Karte ar valstu vidējo IQ nav ticama

APGALVOJUMS

Vairumā Subsahāras Āfrikas valstu vidējais IQ ir zem 70

SECINĀJUMS

Trūkst konteksta. Kartē redzamie dati ir iegūti selektīvi, un daļā gadījumu izdomāti.

Vairāki simti Facebook lietotāju dalījušies ar ierakstu, kurā redzama karte ar it kā visu pasaules valstu iedzīvotāju vidējo IQ. Šī un līdzīgas kartes nereti parādās sociālajos medijos un dažādos klikšķu portālos, taču to ticamība ir apšaubāma.

Kas ir IQ?

Intelektuālās attīstības koeficientu jeb IQ pētnieki parasti izmanto kāda prāta spēju izvērtēšanai salīdzinājumā ar citiem tā paša vecuma cilvēkiem. ASV Nevadas Universitātes psiholoģijas profesors Veinss Veitens mācību grāmatā Psychology skaidro, ka inteliģence ir grūti definējams un plašs jēdziens. IQ testi mēra informācijas apstrādes ātrumu, īstermiņa atmiņu un spēju atrisināt loģikas uzdevumus. Tie parasti labi paredz, kā cilvēkam klāsies skolā, taču IQ nevar saukt par viennozīmīgu inteliģences rādītāju.

IQ sadalījums populācijā. IQ vidējā vērtība vienmēr ir 100. Avots: Wikimedia Commons.

IQ testu vidējā vērtība vienmēr ir 100. Augstāks vai zemāks rezultāts nozīmē, ka testa pildītājam veicies sliktāk vai labāk nekā vidējam testa veicējam tajā pašā vecumā. Inteliģences testu rezultātus ietekmē gan iedzimtība, gan citi faktori, piemēram, pietiekams uzturs, izglītība agrīnā bērnībā, pieeja mācību materiāliem un prātu attīstošām spēlēm, apstākļi mājās. Pētnieki lēš, ka atkarībā no šiem faktoriem cilvēka IQ var variēt par 20–25 punktiem. Tāpat jāņem vērā, ka sliktāks testa iznākums var būt nesaistīts ar prāta spējām, bet gan ārējiem apstākļiem – piemēram, redzes vai dzirdes problēmām, stresu, grūtībām koncentrēties vai nepietiekamām valodas zināšanām.

Avots: Ekrānuzņēmums no Facebook.

Facebook ieraksta kartē norādīts, ka datu avots ir pirms diviem gadiem mirušais britu psihologs Ričards Lins. Viņš ir apkopojis pētījumus par to, kā dažādu valstu iedzīvotājiem veicies inteliģences testos, un tajos iegūtos rezultātus attiecinājis uz visu valsti. Lins datus ir publicējis vairākās grāmatās. Pirmā iznāca 2002. gada IQ un globālā nevienlīdzība, bet jaunākā – Nāciju inteliģence – izdota 2019. gadā. Pēc skaitļiem var spriest, ka kartes skaitļi ņemti no viņa pirmajām grāmatām 2000. gadu sākumā.

Pēc Lina datiem vairumā Subsahāras Āfrikas valstu vidējais IQ ir zem 70. No tā izriet, ka lielākajai daļai afrikāņu it kā ir intelektuālās attīstības traucējumi.

Kas ir Ričards Lins?

Lins ir baltais nacionālists un“zinātniskā rasisma” pārstāvis. Tā ir pseidozinātne,, kuras piekritēji nepamatoti uzskata, ka cilvēci var strikti sadalīt rasēs, kuru pārstāvjiem fundamentāli atšķiras prāta spējas un tikumība. Pirms nāves 2023. gadā viņš 11 gadus vadīja eigēniķu organizāciju Pioneer Fund, kas finansē “zinātniskā rasisma” un balto pārākuma ideoloģijas pārstāvjus.

Juridiskā atbalsta organizācija Southern Poverty Law Center skaidro, ka Lins 50 gadus centās pierādīt baltās rases, it sevišķi balto vīriešu, ģenētisko pārākumu. Lins nepamatoti uzskatīja, ka rasu atšķirības ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ vienas valstis ir bagātas, bet citas – ne. Viņa ieskatā valstis, kurās vairums iedzīvotāju nav baltādainie, nav spējīgas būt neatkarīgas un ekonomiski veiksmīgas. Lins aicināja sadalīt ASV vairākās valstīs pēc štatu etniskā sastāva. Viņš arī atbalstījis piespiedu sterilizāciju cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem, noziedzniekiem un mātēm, kas saņem sociālos pabalstus.

Kartē redzamie dati nav ticami

Lina darbi ir plaši kritizēti. Iespējams, visdziļāk tos analizējusi Amsterdamas Universitātes pētnieku grupa psihologa, intelekta testu eksperta Jeltes Vičerta vadībā. 2010. gadā Vičerts un kolēģi skaidroja, ka Lina dati ir nekvalitatīvi un, visticamāk, nav apkopoti godprātīgi.

Pirmkārt, atšķirībā no citiem zinātniekiem, Lins informācijas ievākšanās nav vadījies pēc noteiktas sistēmas. Parasti pētnieki nosaka striktus datu meklēšanas kritērijus, jo samazinās risks jauši vai nejauši izlaist avotus, kuros ir nevēlama informācija. Sistemātiska pieeja arī ļauj citiem jomas ekspertiem pārbaudīt datu ievākšanas procesu.

Amsterdamas pētnieki sniedz piemērus, kā Lins ogojis datos. Piemēram, vienā gadījumā Lins izlaiž datu kopu, jo inteliģences testu veica afrikāņi, kuri dzīvoja Francijā, nevis savās dzimtajās valstīs. Lina ieskatā šajā gadījumā no emigrantu rezultātiem nevar spriest par viņu dzimtajām valstīm. Tajā pašā laikā Lins grāmatā iekļauj Izraēlā dzīvojošu Etiopijas imigrantu rezultātus un attiecina tos uz Etiopiju. Lins neskaidro, kādēļ vienā gadījumā tas ir svarīgi, bet otrā – ne. Iespējams, Lina izvēli ietekmējis tas, ka Francijas datu kopā Subsahāras afrikāņu vidējais IQ ir par 11 punktiem augstāks nekā Izraēlas publikācijā. 

Dažkārt Lins neiekļauj datus par cilvēkiem, kas trenējušies pildīt inteliģences testus, bet citreiz – nezināmu iemeslu dēļ tā viņam nav problēma. Lina datiem parasti ir lielāka iespēja būt “nederīgiem”, ja tie ir pretrunā ar viņa viedokli par afrikāņu zemo intelektu. Lins pāris datus kopas (piemēram, no Botsvānas) nav atzinis par reprezentatīvām, jo tajās inteliģences testa rezultāti bijuši pārāk augsti. Amsterdamas pētnieki arī norāda, ka Lins nav izmantojis virkni Āfrikas valstu akadēmisko žurnālu publikāciju.

Otrkārt, nav skaidrs, cik korekti Lins pasniedz datus. Liela daļa viņa izmantoto avotu ir 50 vai vairāk gadus veci, un ne visi ir pieejami tīmeklī. Amsterdamas kolektīvs izceļ vienu kliedzošu piemēru – Lina grāmatā zemākais vidējais IQ ir Ekvatoriālās Gvinejas iedzīvotājiem. Viņa avots ir kāda 1997. gada publikācija, kura nav atrodama tīmeklī. Amsterdamas pētnieki atklāja, ka īstenībā publikācijā ir dati par garīgi atpalikušiem bērniem Spānijā. Tātad tie nekādi nav attiecināmi uz Ekvatoriālās Gvinejas iedzīvotājiem. Pagāja četri gadi, līdz Lins atzina savu kļūdu.

Treškārt, aptuveni 40 procentiem valstu Lins vidējo IQ vērtību piešķīris, balstoties uz blakus esošajām valstīm. Piemēram, Lins izlēma, ka Latvijai, kurai 2002. gadā nebija datu, vidējais IQ bija 98, jo blakus esošajā Igaunijā un Krievijā rezultāti bija attiecīgi 99 un 97.

Ceturtkārt, daudzos Lina izmantotajos avotos testus pildījis pavisam niecīgs cilvēku skaits. Piemēram, viņa jaunākajā grāmatā Angolas vidējā IQ vērtība izriet no publikācijas, kurā inteliģences testu pildīja tikai 19 cilvēki. Kontekstam – 2019. gadā, kad iznāca pēdējā Lina grāmata, Angolā bija 32 miljoni iedzīvotāju. 

Tātad daļa kartē redzamo datu ir iegūti selektīvi. Daļai valstu IQ noteikts, tikai balstoties uz blakus valstīm.

2010. gadā Subsahāras Āfrikas valstu vidējo IQ centās noskaidrot arī pats Amsterdamas kolektīvs. Atšķirībā no Lina viņi tam piegāja sistemātiski un noteica skaidrus kritērijus pētījumu atlasē. Kolektīvs secināja, ka Subsahāras Āfrikas valstu vidējais IQ varētu būt 81, nevis 69, kā apgalvo Lins. Pēdējā gadsimta laikā attīstītajās valstīs cilvēki testos sasniedz arvien labākus rādītājus. IQ ir relatīvs mērs, kura vidējā vērtība vienmēr ir 100. Līdz ar to Subsahāras Āfrikas valstu rezultāts (81) ir pielīdzināms tam, kas, piemēram, 1950. gadā Nīderlandē skaitītos 100 punkti. Ja šajās Āfrikas valstīs tāpat kā attīstītajās valstīs uzlabosies pārtikas, veselības aprūpes un izglītības pieejamība un kvalitāte, sagaidāms, ka uzlabosies arī inteliģences testu rezultāti.

Re:Check Facebook ieraksta autoram jautāja, vai viņš ir pārbaudījis kartes ticamību. Autors atbildēja, ka atšķirībā no teorētiķiem viņš ir daudz ceļojis un dzīvojis citu kultūru un reliģiju vidē. “Neesmu pārbaudījis katru kartes punktu, bet par 90 % tā atbilst tam, ko esmu redzējis dzīvē,” skaidro ieraksta autors.

Facebook ierakstā arī maldināts par Stambulas konvenciju – Eiropas Padomes izstrādāto līgumu, kura mērķis ir novērst vardarbību pret sievietēm un ģimenē. Ierakstā pausts, ka tās 60. pants it kā atvieglos bēgļa statusa iegūšanu LGBT+ kopienai un cilvēkiem, kas neatbilst dzimumu normām. Tā nav taisnība. Pants nosaka, ka dalībvalstis pieņem normatīvos aktus vai veic citus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka ar dzimumu saistīta vardarbība pret sievietēm tiek atzīta par vajāšanu, tādējādi atvieglojot bēgļa statusa iegūšanu. Plašāk par Stambulas konvenciju un biežākajiem ar to saistītajiem maldiem Re:Check rakstījis šeit.

Neatkarīgai žurnālistikai vajag neatkarīgu finansējumu

Pētījumi bieži top vairākus mēnešus. Ja Tev ir svarīgi, lai tie būtu un tos bez maksas varētu lasīt – atbalsti mūsu darbu!

Atbalsti Re:Baltica →

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami maldinošus ierakstus META platformās Facebook un Instagram. Par mūsu sadarbību ar META lasi šeit.

Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.