Kā rodas krusa un kāpēc tai nav saistības ar mākoņu sēšanu?

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo

Jūlija pirmajā pusē Smiltenes novadā konstatēja Latvijā līdz šim lielākos krusas graudus. Facebook kāds maldinātājs lēš, ka tas saistīts ar tā saukto mākoņu sēšanu jeb kaisīšanu – mākslīgu lietusgāžu radīšanu. Tam nav pamata. Latvijā šo metodi neizmanto. Tāpat ierakstā maldināts, ka globālās sasilšanas nav.

Ieraksta autors pauž:

“Daudzus protams vairs nepārsteidz, pēdējo 2.gadu notikumi ar milzu ledus bumbām. (..) Tomēr man ir ieteikums, nekavējoties likvidēt “Klimata un enerģētikas ministriju”. Jo kopš izveidoja šo kantori, pēkšņi “nez” no kurienes uzsākās lielais krusu terors.”

Ierakstam pievienota saite uz Delfi raidījuma Zinātne vai muļķības pagājušā gada sēriju par klimata pārmaiņām un mākoņu kaisīšanu.

Kāpēc Smiltenē bija krusa?

Krusa rodas, kad lietusgāžu laikā augšupejoša gaisa plūsma paceļ lietus lāses uz atmosfēras daļām, kur temperatūra ir zem nulles. Lietus lāses tur sasalst. Krusas graudi un augšā uzpūstie pilieni saskrienas un veido vēl lielākus graudus. Krusas graudi var sasniegt pat melones izmēru. Pasaulē lielākā fiksētā krusas grauda diametrs ir 20 centimetri. Kad graudi kļūst par smagu gaisa straumēm, tie krīt zemē.

11. jūlijā Smiltenes novadā piedzīvotās krusas graudi  – aptuveni 11 cm diametrā – bija lielākie, kas līdz šim Latvijā fiksēti, taču nav pamata apgalvot, ka tie ir jebkādi saistīti ar mākoņu kaisīšanu vai cita veida laikapstākļu modificēšanu.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) e-pasta vēstulē Re:Check skaidro, ka 11. jūlijā Latvijā bija negaisam un krusai labvēlīgi laikapstākļi: augsts gaisa mitrums atmosfēras zemākajos daļās. Atmosfēra bija nestabila jeb tāda, kurā gaiss viegli ceļo vertikāli. Latvijā arvien biežāk ir krusa ar lieliem graudiem, pērn raidījumā Zinātne vai muļķības brīdināja LVMĢC Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna.

LVĢMC automātiskās novērojumu stacijas krusu nereģistrē, tādēļ parasti centrs paļaujas uz iedzīvotāju liecībām. 

Latvijā “nekaisa” mākoņus

Mākoņu kaisīšana jeb sēšana ir eksperimentāla metode, kuras efektivitāte patlaban nav līdz galam skaidra. Nokrišņus cenšas panākt dažādos veidos: ar elektrisko lādiņu, infrasarkano starojumu vai ķīmiskiem sāļiem. Lielākā daļa mākoņu kaisītāju gaisā izsmidzina sāli – sudraba jodīdu. To dara gan ar lidmašīnām, gan ar ierīcēm no zemes. Veiksmīgas mākoņu kaisīšanas rezultāts parasti redzams uzreiz vai pēc pusstundas.

Metode balstās uz dabisko lietus rašanās procesu – mazi ūdens pilieniņi saplūst lielākos un krīt zemē, kad kļūst pietiekami smagi. Dabiski šo procesu atvieglo gaisā lidojošas mikroskopiskas daļiņas, piemēram, putekļi – tie kalpo kā aizmetnis mazu pilieniņu saplūšanai. Mākoņu kaisīšana gadījumā pilieniņi savelkas ap izkaisītajām mikroskopiskajām sudraba jodīda daļiņām. Jo vairāk šādu savilkšanās punktu, jo lielāka iespēja, ka veidosies lieli pilieni un līdz ar to līs. Taču, lai metode strādātu, gaisam jau jābūt pietiekami mitram. Proti, mākoņu kaisīšana neuzbur ūdeni no nekā, bet palīdz gaisā jau esošajam mitrumam sakoncentrēties lietus pilienos.

Mākoņu kaisīšana pasaulē nav plaši izmantota metode un, piemēram, Latvijā to neizmanto. To sarakstē ar Re:Check jau iepriekš apstiprināja LVĢMC pārstāve Sanita Pelēķe.

Globālā sasilšana un klimata pārmaiņas ir apstiprināts fakts

Kopš 1980. gada katra desmitgade bijusi siltāka par iepriekšējo, un līdzīga tendence ir Latvijā. Pēdējie desmit gadi ir karstākie, kopš cilvēki sāka reģistrēt ikgadējo temperatūru. Turklāt 2024. gads bija viskarstākais pasaulē (Latvijā tikpat karsts bija arī 2020. gads). Klimata pārmaiņu iespaidā pasaulē arvien biežāk ir ekstrēmi laikapstākļi: vētras, plūdi, ekstrēms sausums, karstuma viļņi un intensīvi nokrišņi.

Globālās sasilšanas un klimata pārmaiņu noliegšana ir izplatīta Latvijā un citur pasaulē. Tomēr šāds uzskats ir pretrunā ar teju visiem pasaules klimata zinātniekiem un viņu pētījumiem. Tie apstiprina – pēdējos 150 gados vidējā globālā Zemes virsmas temperatūra strauji kāpj, un tā cēlonis ir galvenokārt cilvēku darbība.

Secinājums: Vētra Smiltenes novadā ar lielajiem krusas graudiem nav nekādi saistīta ar mākoņu kaisīšanu vai cita veida laikapstākļu modificēšanu. Latvijā šīs metodes neizmanto. Vētras dienā bija krusai labvēlīgi laikapstākļi. Absolūtais vairums zinatnieku norāda, ka globālā sasilšana un klimata pārmaiņas ir fakts un galvenais cēlonis ir cilvēku darbība. 

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.