Grafēns un vates kociņi – izplatās sazvērestības teorijas par prāta kontroli

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina

Sociālajos medijos populārs kļuvis kāds sazvērestības teorijām piesātināts ieraksts. Tajā autore biedē, ka “reptiļi” izmanto Covid-19 potes, vates kociņus un 5G, lai kontrolētu cilvēku prātus. Viņas teiktais ir pilnīgs izdomājums.

Ierakstā pausts:

“”Moderna” injekcija bija nekas cits kā datorprogramma. (..) Grafēna oksīds ir spējīgs savienot cilvēkus ar 5G. Grafēna oksīda un nanobotu kombinācija arī absorbē un izstaro vairāk elektromagnētisko starojumu, grafēns mijiedarbojas ar mērķa šūnu, kur tas atdarina molekulāro urbi. (..) Grafēns var replikēties neironu šūnās mūsu organismos kuras ir atbildìgas par visu – sākot ar mūsu uzvedìbu līdz atmiņai. (..) Spāņu pētījums” La Quinta Columna” atklāja daudz informācijas par grafēna oksīdu nanodaļiņām.”

Grafēns ir ļoti plāna – vienu atoma bieza – oglekļa kārtiņa. Pēc ķīmiskās struktūras tas ir tāds pats kā grafīts, kuru izmanto, piemēram, zīmuļos. Proti, grafēns ir plānākā iespējamā grafīta kārtiņa. Grafēns ir viegls, izturīgs, caurspīdīgs un labi vada elektrību. Pētnieki cer to izmantot elektroierīcēs, piemēram, datoru čipos. Iespējams, šā iemesla dēļ materiāls bieži pieminēts sazvērestības teorijās.

Ne farmācijas kompānijas Moderna ražotajās, ne citās Covid potēs nav ne grafēna, ne grafēna oksīda. Par to Re:Check rakstījis jau iepriekš (šeit). Tāpat nav nekādu pierādījumu, ka grafēns var “savienot cilvēku ar 5G”, ražot elektromagnētisko starojumu vai pavairoties nervu šūnās.

 Ierakstā minētais La Quinta Columna jeb Piektā kolonna ir interneta publikācija, kas nav atrodama nevienā akadēmiskā žurnālā. Tās autors ir kāds Almerijas Universitātes klimata pētnieks. Taču Universitāte ir norādījusi, ka tā ir viņa personīga publikācija, kas nekādā veidā nav saistīta ar autora darbavietu.

Publikācijas autors ar elektronmikroskopu apskatījis kādu it kā Pfizer ražotu produktu. Šķidruma saturs neesot bijis zināms, bet pētnieks pieņēmis, ka tā bijusi vakcīna pret Covid-19 (šķidrumu esot piegādājis kurjers). Viņam šķidrums “uz aci” izskatījies līdzīgs grafēnam akadēmisku žurnālu attēlos. Šo “eksperimentu” publiski kritizējuši citi pētnieki. Piemēram, materiālzinātnes eksperts Metjū Diazio skaidrojis, ka pat 0,05% grafēna šķīdums ir melns, proti, nav pamata uzskatīt, ka caurspīdīgā šķidrumā būtu šī viela. Jānorāda, ka arī pats autors publikācijā atzinis, ka “mikroskops nesniedz pārliecinošus pierādījumus”.

Ieraksta autore biedē arī par vates kociņiem, kurus izmantoja Covid diagnostikā:

“Tāds pats eksperiments tika veikts ar šmovid puļķiem, ar kuriem bakstīja cilvēku degunus. Šajos puļķos bija Darpas hidrogels, kas caur pārplēstu gļotādu nonāca tuvāk smadzenēm un turpināja kristalizēties un augt epifīzes dziedzera virzienā, veidojot nano antenām līdzīgu struktūru.”

Nav nekāda pamata apgalvot, ka Covid testos izmantotos vates kociņus ražojusi DARPA jeb ASV Aizsardzības ministrijas Aizsardzības attīstīto projektu aģentūra. Latvijas aptiekās pieejami dažādu ražotāju Covid antigēna testi. Turklāt, sekojot instrukcijām un paberzējot deguna gļotādu ar vates kociņu, nav iespējams nonākt pie smadzenēm. Tās norobežo galvaskausa kauli.

Foto: Galvas šķērsgriezums. Avots: Wikimedia Common.

Ierakstā pieminēti vairāki patenti. Pirmais ir vakcinācijas metode, izmantojot vektoru, kas satur grafēnu, bet otrs – feritīna nanodaļiņu izmantošana, lai ar radioviļņiem regulētu atsevišķu šūnu darbību, piemēram, noteiktu gēnu aktivitāti. Abos gadījumos tās ir eksperimentālas metodes, kuras praksē nenotiek. Trešais patents ir Microsoft ideja izmantot staigāšanu, skriešanu, lēkāšanu un citas ķermeņa darbības, lai ražotu kriptovalūtu. Nevienam no patentiem nav saistības ar prāta kontroli.

Ierakstā runāts arī par tā sauktajām ķīmiskajām trasēm, par kurām Re:Check iepriekš jau rakstījis, piemēram, šeit.

Secinājums: Covid-19 vakcīnas, Covid testu vates kociņus un 5G neizmanto, lai kontrolētu cilvēku prātus.

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. 

Ziedo ar PayPal
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.