Eksperiments nepierāda, ka ūdenī ir bīstami daudz smago metālu
Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto, vai trūkst būtiskas papildu informācijas
Kādā populārā sociālo mediju video rāda elektrolīzes eksperimentu ar dzeramo ūdeni un nekorekti secina, ka tajā ir daudz smago metālu. Taču šis eksperiments to nepierāda un krāna ūdenī nav bīstami daudz smago metālu.
Video autore sociālajos medijos sevi dēvē par sertificētu naturopāti un reklamē organisma attīrīšanu. Video viņa rāda divas ūdens glāzes ar elektrolīzes iekārtu:
“Šis ir krāna ūdens, un šis ir Venden ūdens no lielajiem bunduļiem. Gribu paskatīties, kas beigās sanāks. Principā, ja tas ir melns, tad tas ir… tie ir smagie metāli. Ja tas ir zaļš, izskatās vairāk pēc zaļa, tad tas ir arsēnijs [arsēns – aut.], merkūrijs [dzīvsudrabs – aut.], varš, lead, nezinu, kas ir lead [svins – aut.]. Bet, nu, principā tie ir smagie metāli visi.”
Video parakstā viņa pauž:
“Lai arī Eiropā ūdens tiek uzskatīts par drošu, pētījumi rāda, ka smagie metāli, piemēram, svins, dzīvsudrabs, kadmijs un arsēns joprojām nonāk mūsu organismā caur ūdeni un pārtiku.”
Attēls: Ekrānuzņēmums no TikTok video.
Viņas video Instagram ir 55 tūkstoši skatījumu.
Smagie metāli ir metāli ar augstu blīvumu, piemēram, varš, dzelzs un cinks. Dzeramajā ūdenī dabiski atrodas dažādas cilvēka veselībai derīgas vielas, tajā skaitā dzelzs. Taču nav pamata bažām, ka tās dzeramajā ūdenī būtu cilvēkam bīstamā daudzumā.
Arī video neliecina par bīstamu smago metālu klātbūtni ūdenī.
Ierakstā redzams elektrolīzes eksperiments, kuru apgūst vidusskolā, skaidro Rīgas Tehniskās universitātes Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģiju institūta vadošais pētnieks un Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektors Sandis Dejus. Dzeramajā ūdenī ieliek elektrodus, palaiž strāvu, un no elektrodiem sāk atdalīties attiecīgā metāla elektroni, iekrāsojot ūdeni noteiktā krāsā. Dejus nevarēja pateikt, kāds tieši metāls izmantots video redzamajā eksperimentā. Taču ja, piemēram, elektrods ir izveidots no dzelzs, tad ūdens iekrāsojas oranžīgi brūns. Ja tas ir no vara, tad iekrāsosies zaļganpelēcīgs. “Tas liecina par to, ka nevis ūdenī ir jebkādas bīstamās vielas vai smagie metāli, bet, ka krāsa, kurā iekrāsojas ūdens, ir tieši atkarīga no elektroda metāla materiāla, kas tiek izmantots elektrības padošanas procesā,” skaidro Dejus.
Dzeramā ūdens nekaitīguma un kvalitātes novērtēšanai izmantotās minimālās rādītāju vērtības ir noteiktas Latvijas normatīvos (ar tām var iepazīties šeit).
Secinājums: Elektrolīzes eksperiments nepierāda, ka ūdenī būtu bīstams daudzums smago metālu.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto, vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.