Daļu pārtikas ir droši lietot arī pēc derīguma termiņa beigām
Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas
Sociālajos medijos izcēlies sašutums par piedāvājumu pārtikas pakās maznodrošinātajiem iekļaut arī produktus, kuriem beidzies derīguma termiņš – tā esot riskēšana ar cilvēku veselību. Tas nav korekti, jo virknei produktu, piemēram, maizei, putraimiem, pākšaugiem, eļļai, konserviem ir ieteicamais derīguma termiņš, pēc kura tos joprojām noteiktu laiku ēst ir droši. Turklāt šāda pārtika jau pašlaik tiek ziedota trūcīgākajai sabiedrības daļai.
No nākamā gada cilvēki ar maznodrošinātā statusu vairs nesaņems pārtikas pakas. Tās būs pieejamas tikai trūcīgajiem un krīzes situācijās nonākušajiem Latvijas un Ukrainas iedzīvotājiem.
Nedēļas sākumā ziņu aģentūra LETA ziņoja, ka Saeimas deputāte Mairita Lūse (Progresīvie) piedāvājusi noteikt pienākumu tirgotājiem ziedot pārtikas pakām maznodrošinātajiem produktus ar beigušos derīguma termiņu. To plaši komentēja sociālajos medijos. Piemēram, kāds Facebook lietotājs raksta, ka Pārtikas un veterinārais dienests gadiem kontrolējis pārtikas kvalitāti un sodījis ar bargiem sodiem, bet tagad deputāte “ierosina apiet PVD un ar putekļiem barot maznodrošinātos”.
Populārā video par to runā arī bijusī Saeimas deputāte Glorijas Grevcova:
“Ja šie cilvēki ir maznodrošināti, tas nenozīmē, kas drīkst riskēt ar viņu veselību un barot viņus kā cūkas – faktiski ar produktiem, kam beidzies derīguma termiņš.”
Produkti ar beigušos derīguma termiņu nenozīmē, ka tie ir bīstami, jo Latvijā tāpat kā citur Eiropas Savienībā izmanto divus derīguma termiņus, un tikai viens no tiem liecina par produkta drošumu.
Pirmais ir galīgais derīguma termiņš. To apzīmē ar vārdiem “izlietot līdz”. Ja šis termiņš ir beidzies, produktu ir bīstami lietot uzturā. Šādi apzīmē produktus, kas bojājas īpaši ātri, piemēram, gaļas izstrādājumus un piena produktus.
Otrs ir minimālais derīgums termiņš, kuru norāda ar vārdiem “ieteicams līdz” un kas saistīts ar produkta kvalitāti. “Ieteicams līdz” termiņš brīdina, ka pārtika, iespējams, zaudējusi sākotnējo garšu, smaržu, tekstūru vai kādu citu īpašību. Šajā gadījumā katram pašam jāizvērtē, vai produkts ir sabojājies. Minimālo derīguma termiņu izmanto, piemēram, makaroniem, rīsiem, konserviem un maizes izstrādājumiem. Pat ja ieteicamais termiņš beidzies, produktus ir droši ēst, ja tie pareizi uzglabāti.
Šādus produktus lieto arī tagad
Noteiktus produktus ar beigušos “ieteicams līdz” derīguma termiņu jau no 2019. gada drīkst nodot sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādēm, reliģiskajām organizācijām, pašvaldību sociālajiem dienestiem, kā arī biedrībām un nodibinājumiem, kas nodarbojas ar labdarību. Kopš 2020. gada tos arī atļauts tieši ziedot galapatērētajiem. Šie lēmumi pieņemti, lai mazinātu pārtikas daudzumu, kas nonāk atkritumos. Saraksts ar produktiem, kurus drīkst izplatīt pēc termiņa beigām, redzams šeit.
Pārtikas bankas Paēdušai Latvijai vadītāja Agita Kraukle Re:Check skaidro, ka šogad saziedotas aptuveni 683 tonnas pārtikas atlikumu (produkti ar izbeigušos “ieteicams līdz” derīguma termiņu vai vizuāliem defektiem). Pārtikas banka tos piedāvā kā papildu atbalstu cilvēkiem, kas ieradušies pēc pārtikas pakām, bet tos neliek ne pašu, ne ES finansētajās pārtikas pakās. Šos produktus izmanto arī zupas virtuvēs un ēdiena gatavošanas mācību nodarbībās.
Secinājums: Ne visi pārtikas produkti, kuriem beidzies derīguma termiņš, ir nedroši. Ja termiņu norāda ar “ieteicams līdz”, tos joprojām ir droši ēst, bet, iespējams, būs pasliktinājusies produkta garša, smarža vai citas īpašības.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
<!– /wp:paragraph →
–>