Feminisms nesamazina algas un nepalielina nodokļus

APGALVOJUMS

Feminisms ir afēra, lai samazinātu algas, palielinātu nodokļus un ideoloģiski ietekmētu bērnus.

SECINĀJUMS

Trūkst konteksta. Sieviešu iesaiste darba tirgū sekmēja ekonomiku un labklājību; izglītības sistēmu nosaka valdības un nozares eksperti.

Facebook publicēts video, kurā feminismu vaino pie algu samazināšanas un nodokļu ieņēmumu divkāršošanas. 

Video autors stāsta: 

“Feminisms bija afēra, lai iekļautu sievietes darba tirgū, lai varētu ar nodokļiem aplikt abus vecākus un lai ideoloģiski ietekmētu jūsu bērnus skolā.” 

Feminisma defīnīcija sevī neiekļauj to, ka katrai sievietei būtu jāstrādā. Feminisms ir kustība, kura aizsakās 19. gadsimta vidū un iestājas par vienlīdzīgām tiesībām un iespējām ikvienam neatkarīgi no dzimuma. Tas nozīmē, ka sievietēm ir tiesības pašām izvēlēties karjeru vai dzīvesveidu, nevis sekot sabiedrības uzspiestām normām vai stereotipiem. Feminisms sekmē sieviešu iesaisti lēmumu pieņemšanā un citos procesos, vienlīdzīgu atalgojumu, kā arī piekļuvi izglītībai, veselības aprūpei un darba tirgum bez dzimuma diskriminācijas. 

Viņš turpina:

  “Līdz feminismam pietika viena alga, lai uzturētu visu ģimeni. Māte palika mājās, audzināja bērnus, tēvs strādāja. (…) Algas nepalielinājās, bet saruka divkārt.”

Feminisma kustība Eiropā aizsākās 1960. gadu beigās. Arvien vairāk sieviešu iesaistījās darba tirgū, un tas bija viens no faktoriem, kas vairumā valstu uzlaboja ekonomisko situāciju. Piemēram, 2024. gadā veikts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījums rāda, ka sieviešu iesaiste darba tirgū no 2000. līdz 2022. gadam veicinājusi, ka IKP uz vienu iedzīvotāju pieaudzis par  1,8 %. To, ka sieviešu iesaistei tirgū ir pozitīva ietekme uz ekonomisko attīstību, apliecina arī 2021. gadā veikts akadēmisks pētījums. Ievērojami samazināts arī OECD valstu iedzīvotāju vidēji nostrādāto darba stundu skaits gadā – šajā pašā laika periodā par 144 stundām vīriešiem un par 59 – sievietēm. Tāpat video autors stāsta, ka valsts iekasē divreiz vairāk nodokļu, taču noklusē, ka arī ģimeņu materiālais stāvoklis uzlabojas, ja strādā abi vecāki. Tāpat noklusēts, ka tādā ģimenes modelī, kur strādā tikai vīrs, viņam aizejot no ģimenes vai nomirstot, sieviete un bērni var palikt ar minimāliem ienākumiem vai vispār bez tiem.

Kā liecina Latvijas oficiālās statistikas dati, pēdējās gadu desmitgadēs Latvijā manāma sistemātiski augoša sieviešu iesaiste darba tirgū – 1997. gadā bezdarba līmenis starp sievietēm bija 20,3 %, 2025. gadā tas sarucis līdz 6,1 %. Tāpat novērojams arī dzimuma līdztiesības indeksa sistemātisks kāpums. Tajā pašā laikā vidējās algas palielinājušās gan Latvijā, gan citviet Eiropā. Kopš 2000. gada Latvijā vidējās algas pirms nodokļiem pieaugušas 7,5 reizes, neto algas – 7,7 reizes. Ja ņem vērā arī inflāciju, dati norāda uz trīskāršu algu pieaugumu Latvijā, kas atspēko video pausto.

Video autors stāsta arī to, ka feminismu finansē Rokofelleru ģimene, Forda fonds (Ford Foundation) un Amerikas Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) ar mērķi kontrolēt izglītības saturu un ideoloģiski ietekmēt bērnus skolās. 

Feminisma kustībai finansējums tika piesaistīts sešdesmito gadu beigās, aptuveni desmit gadus pēc tā aizsākšanās. Kopējais finansējums periodā no 1970. līdz 1990. gadam bija 850 miljoni dolāru. Finansējums tika saņemts no 900 dažādām organizācijām, bet lielākie investori bija Ford Foundation, Ms. Foundation for Women, Carnegie Corporation, kā arī Rockefeller Foundation. Šo investīciju mērķi bija mazināt diskrimināciju, nodrošināt sieviešu pieeju izglītībai un palīdzēt vardarbībā cietušām sievietēm.

Apgalvojumam, ka izglītības saturu diktē Amerikas Rokofelleru ģimene, CIP vai kāda cita privāta organizācija vai persona, nav nekāda pamata. Izglītības programmas skolās nosaka un lielākoties finansē valstu demokrātiski ievēlētās valdības sadarbībā ar nozares speciālistiem. Tās atšķiras atkarībā no valsts mērķiem, likumiem un mācību standartiem.

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami maldinošus ierakstus META platformās Facebook un Instagram. Par mūsu sadarbību ar META lasi šeit.

Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.