Stambulas konvencija nebija jāratificē ar divām trešdaļām balsu
Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo
Populārā video stāstīts, ka Stambulas konvencija nemaz nav spēkā, jo savulaik Saeimā nav ratificēta ar divām trešdaļām balsu. To it kā paredzot Satversmes 68. pants. Taču konvencija neparedz deleģēt starptautiskām institūcijām daļu no Latvijas valsts institūciju kompetences, līdz ar to šādam pieņēmumam nav pamata.
Video teikts:
“Saskaņā ar Satversmes pasakas 68. pantu, visi līgumi, kas paredz uzraudzības deleģēšanu starptautiskajām organizācijām, var tikt pieņemti tikai ar divām trešdaļām Saeimas balsu. Pie Stambulas konvencijas ratifikācijas šī prasība netika izpildīta. Tātad no juridiskā viedokļa šī konvencija nav spēkā gan faktiski, gan tiesiski.”
Video autors konvenciju sauc par nesaistošu un tādu, kurai “nav mūsu tiesiska pilnvarojuma”. Ar video dalījušies 1900 cilvēku.
Stambulas konvencija ir Eiropas Padomes izstrādāts līgums, kura mērķis ir novērst vardarbību pret sievietēm un ģimenē. Saeima to ratificēja 2023. gada 30. novembrī. Tās ratificēšanu atbalstīja 51 deputāts.
Video autors nekorekti pārstāsta un interpretē Satversmes 68. pantu.
Attēls: Satversmes 68. pants.
Satversmes 68. pants nerunā par “uzraudzības deleģēšanu starptautiskajām organizācijām”. Tajā cita starpā teikts: “Starptautiskus līgumus, kuros starptautiskām institūcijām tiek deleģēta daļa no valsts institūciju kompetences, Saeima var apstiprināt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu, un apstiprināšanai nepieciešams divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākums.” Tātad runa ir par daļas valsts institūciju kompetences, nevis uzraudzības nodošanu.
Satversmes 68. pantu ar šo teikumu, kā arī kopumā ar tā otro, trešo un ceturto daļu papildināja 2003. gadā – neilgi pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā.
Juristi Jānis Pleps un Dita Plepa Nacionālajā enciklopēdijā skaidro, ka šos grozījumus izdarīja, lai paredzētu kārtību, kādā Latvija var pievienoties ES un deleģēt starptautiskām institūcijām daļu no valsts institūciju kompetences, slēdzot starptautiskus līgumus, lai stiprinātu demokrātiju. Vienlaikus arī tika precizēts Satversmes 79. pants – norma par tautas nobalsošanai nepieciešamo kvorumu un balsu vairākumu, lai izlemtu par dalību ES.
To sarakstē ar Re:Check norāda arī zvērināts advokāts un konstitucionālo tiesību eksperts Lauris Liepa. Viņš skaidro, ka šī panta otrā daļa attiecas uz specifiskiem starptautiskajiem līgumiem, kuros paredzēta Latvijas valsts institūciju kompetences nodošana starptautiskām institūcijām. Piemēram, 2003. gadā pieņemtais līgums par iestāšanos Eiropas Savienībā un 2008. gadā ratificētais Lisabonas līgums.
Savukārt Stambulas konvencija neparedz, ka Latvija nodotu kādas mūsu valsts iestādes pilnvaras kādas citas valsts vai starptautiskās organizācijas institūcijām.
Video autors runā par uzraudzības deleģēšanu. Stambulas konvencijas uzraudzības mehānisms aprakstīts tās devītajā nodaļā. Taču, kā skaidro arī Liepa, tajā nav paredzēta valstu institūciju kompetences vai funkciju nodošana ekspertu grupai vai dalībvalstu komitejai – ekspertu grupa novērtē katras dalībvalsts veikumu konvencijā paredzēto pienākumu izpildē.
Iepriekš Latvijā jau izplatīti maldi par starptautisku un neatkarīgu ekspertu grupu, kas regulāri auditē valstu progresu konvencijas mērķu sasniegšanā, publicē ziņojumus par rezultātiem un iesaka tālāku rīcību. Re:Check jau skaidroja, ka ne konvencijā, ne paskaidrojošajā ziņojumā nav minēts, ka šai ekspertu grupai būtu tiesības lemt par valsts politiku vai kādu sodīt.
Secinājums: Saeima ir ratificējusi Stambulas konvenciju 2023. gadā; tā ir spēkā esoša. Video autors nekorekti pārstāsta un interpretē Satversmes 68. pantu. Stambulas konvencija neparedz nodot kādas mūsu valsts institūciju kompetences kādas citas valsts vai starptautiskās organizācijas institūcijām.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto, vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.