Jūlija negaisi radās dabiski, nevis tos “iesēja”
Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo
Facebook un TikTok lietotāji aktīvi dalās ar maldinošu video par to, ka spēcīgos negaisus jūlija pirmajā pusē kāds radīja mākslīgi. Video autors bez pierādījumiem lēš, ka tas it kā darīts, lai pārbaudītu jauno agrīnās brīdināšanas jeb šūnu apraides sistēmu. Tam nav nekāda pamata, un Latvijā laikapstākļus mākslīgi nemaina.
Video pausts:
“Manuprāt, nevienam vairs nav noslēpums par “dabiski” veidotajiem laikapstākļiem. Un šoreiz to mērķis ir tā saucamās šūnu apraides sistēmas testēšana, palaišana. (..) Šis viss teātris ar laikapstākļiem “dabiskajiem”, kur zibeņošana kā no grāmatas un pērkons, un krusa, kāda tai jābūt, tas viss ir, lai šo jauno šūnu apraides sistēmu notestētu un ieviestu darbībā.”
Kopš 1. jūlija Latvijā darbojas agrīnās brīdināšanas sistēma jeb šūnu apraide, ar kuru valsts uz mobilajiem telefoniem var nosūtīt informāciju par draudiem un rīcību katastrofu vai cita apdraudējuma gadījumā. Līdzīgas sistēmas ir vairākās valstīs, piemēram, Lielbritānijā un Francijā. Latvijā sistēmu izmēģināja 10. jūlija vakarā, kad Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) daļā valsts izsludināja oranžo brīdinājumu par ļoti sliktiem laikapstākļiem.
Nav pierādījumu, ka sliktos laikapstākļus radīja mākslīgi. LVĢMC e-pasta vēstulē Re:Check skaidro, ka todien Latvijā bija negaisam labvēlīgi laikapstākļi. Pirmkārt, atmosfēras zemākajās daļās bija augsts gaisa mitrums. Otrkārt, atmosfēra bija nestabila jeb tāda, kurā gaiss varēja viegli ceļot uz augšu.
Kas ir mākoņu sēšana?
Teorētiski lietu un negaisu varētu izraisīt ar mākoņu sēšanu jeb kaisīšanu. Taču Latvijā to neizmanto, sarakstē ar Re:Check jau iepriekš apstiprināja LVĢMC pārstāve Sanita Pelēķe. To pērn raidījumā Zinātne vai muļķības skaidroja arī centra Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna.
Mākoņu sēšana balstās uz dabisku lietus rašanās procesu – mazi pilieniņi saplūst lielākos un, kļūdami pietiekami smagi, krīt zemē. Dabiski to atvieglo gaisā lidojošas mikroskopiskas daļiņas, piemēram, putekļi – tie kalpo kā aizmetnis pilieniņu saplūšanai. Jo vairāk šādu savilkšanās punktu, jo lielāka iespēja, ka veidosies lieli pilieni un līdz ar to līs. Taču, lai metode strādātu, gaisam jau jābūt pietiekami mitram.
Mākoņu kaisītāji parasti gaisā izsmidzina mikroskopiskas sudraba jodīda daļiņas, ap kurām mazie pilieni var savilkties. Mākoņu sēšana ir eksperimentāla metode, un patlaban nav skaidrs, cik tā ir efektīva. To nav viegli pētīt, jo laikapstākļus ietekmē virkne dažādu atmosfēras faktoru. Līdz ar to ir grūti pateikt, cik lielā mērā lietusgāzes iespaido tieši izsmidzinātās vielas.
Secinājums: Nav pierādījumu, ka sliktos laikapstākļus 10. jūlijā radīja mākslīgi, lai testētu agrīno brīdināšanas sistēmu. Latvijā neizmanto laikapstākļu modificēšanas metodes.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.