Agrīnās brīdināšanas sistēma strādā; par to iepriekš nav maksāts
Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo
Dezinformators Vladimirs Vološins, kurš sociālajos medijos ar maldinošiem un nepatiesiem stāstiem regulāri nopeļ Latviju, publicējis video par jūlija sākumā ieviesto agrīnās brīdināšanas sistēmu. Viņš apgalvo, ka sistēma it kā nav strādājusi, ka to ieviesa bez konkursa un Latvija jau vairākus gadus par to maksā pusmiljonu eiro gadā. Tā nav taisnība – konkursā piedalījās pieci uzņēmumi un par sistēmas uzturēšanu iepriekš nav maksāts.
Kopš 1. jūlija Latvijā darbojas agrīnās brīdināšanas sistēma jeb šūnu apraide, kas cilvēkiem uz mobilajiem telefoniem var nosūtīt informāciju par draudiem un nepieciešamo rīcību katastrofu vai cita apdraudējuma gadījumā. Līdzīgas sistēmas ir vairākās valstīs, piemēram, Lielbritānijā un Francijā.
Populārā video Vološins runā par “brīdināšanas sistēmu, kas šonakt nenostrādāja”.
Tā nav taisnība. Sistēmu izmēģināja 10. jūlija vakarā – Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs daļā valsts izsludināja oranžās pakāpes brīdinājumu par ļoti sliktiem laikapstākļiem. Bija neliela aizķeršanās, taču kopumā sistēma strādāja. Brīdinājumu nesaņēma visi, kam vajadzētu. Patlaban Iekšlietu ministrija sadarbojas ar mobilo sakaru operatoriem, lai saprastu, kādēļ tā notika. Iespējams, dažos gadījumos cilvēki brīdinājumu nesaņēma, jo nebija atjauninājuši telefonu programmatūru vai atradās pārāk tālu no sakaru torņiem.
“Konkursa uzvarēja uzņēmums, kas nepiedalījās konkursā. Tas ir vienīgais, kas piedalījās šajā konkursā.”
Arī tā nav taisnība. Konkursā, kuru organizēja divās kārtās, par agrīnās brīdināšanas sistēmas izveidi un uzturēšanu piedalījās pieci kandidāti: SIA Belam-Rīga, SIA Corporate Systems, SIA KC.LV un SIA DATI Group, One2many B.V, SIA Meditec. Konkursa rezultātu pārsūdzēšanas dēļ sistēmas ieviešana ieilga vairākus mēnešus. Belam-NG, kurā ietilpst SIA Belam-Rīga, iesniedza sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā par to, ka uzņēmuma pieteikums noraidīts nepamatoti.
Vološins arī saka:
“Šīs sistēmas uzturēšana izmaksās Latvijai 41 tūkstoti mēnesī jeb pusmiljonu gadā. Visus iepriekšējos gadus Latvija maksāja pusmiljonu gadā par šo sistēma, kas nestrādāja.”
Tā nav taisnība. Iekšlietu ministrijas Komunikācijas departaments vēstulē Re:Check skaidro, ka kopējais finansējums šūnu apraides sistēmas izveidei, ieviešanai un uzturēšanai bija 3,4 miljoni eiro. No tiem 85 % sedza Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
No šā gada 1. jūlija sistēmas uzturēšana, pilnveidošana un licences valstij izmaksās nedaudz vairāk par 41 tūkstoti eiro mēnesī. Tātad turpmāk aptuveni pusmiljonu eiro gadā. Taču Vološinam nav taisnība, ka par to esam maksājuši iepriekšējos gadus.
Vološins arī stāsta, ka SIA Meditec īpašnieki ir saistīti ar divām Saeimas partijām. Re:Check tam neatrada pierādījumus. Tāpat nav pierādījumu Vološina teiktajam, ka sistēmas ieviešanā, visdrīzāk, ir korupcija.
Secinājums: Agrīnās brīdināšanas sistēmas izmēģinājums 10. jūlijā nostrādāja, bet ne visi, kam vajadzēja, telefonā saņēma brīdinājumu. Konkursā par sistēmas izveidi un uzturēšanu piedalījās pieci kandidāti. Sistēmas uzturēšana un pilnveidošana turpmāk valstij izmaksās aptuveni 41 tūkstoti eiro mēnesī. Taču nav taisnība, ka Latvija par to maksā jau vairākus gadus.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.