Vai ES iznīcinās piekrastes zveju?

Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas

Vairāk nekā 600 cilvēku Facebook dalījušies ar biedrības Mazjūras zvejnieki ierakstu, ka “”zaļo” prasību pavadā top Latvijas piekrastes zvejas iznīcināšanas plāns”. Organizācija to secinājusi pēc semināra, kurā Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) un citas organizācijas prezentējusi potenciāli jaunās stingri aizsargājamās jūras teritorijas. Taču plāns ir vēl tikai izstrādes stadijā, turklāt stingra teritorijas aizsargāšana obligāti nenozīmē visas zvejas pārtraukšanu. Skaidrojam, kas ir stingri aizsargājamās teritorijas, kāda darbība tajās atļauta un kur varētu būt jaunās zonas.

Eiropas Savienības Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam paredz, ka dalībvalstīs juridiski aizsargā 30% sauszemes un 30% jūras teritoriju. No tām stingri jāaizsargā vismaz trešdaļa jeb 10% no kopējās Latvijas teritorijas. Jūras teritorijas nozīmē arī piekrasti, kas Zemes pārvaldības likumā definēta kā akvatorija divu kilometru platumā no jūras krasta līnijas. DAP norāda, ka dalībvalstis to ir apņēmušās politiski; to neliek darīt neviena ES regula vai direktīva. Proti, iespējams, ka stingri aizsargājamās jūras teritorijas nemaz nebūs stratēģijā minētie 10%. Apņemšanās mērķa sasniegšanai Valsts zinātniskais institūts BIOR, Latvijas Hidroekoloģijas institūts un Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) projektā LIFE Reef ir sākuši pētīt un kartēt īpaši aizsargājamos jūras biotopus Baltijas jūras akvatorijā.

Latvijas ūdeņu piekrastes zonā ir augstvērtīgas jūras dzīvotnes, piemēram, akmeņaini sēkļi un smilšu rifi, Latvijas Radio skaidro Bior Jūras nodaļas vadītājs Ivars Putnis. Tajos ir liela aļģu un gliemeņu bioloģiskā daudzveidība. Bezmugurkaulnieku sugas izmanto šīs dzīvotnes kā nārsta vietas. Tāpat piekrastēs pastāv putnu piezvejas risks, proti, putni var iepīties zvejnieku tīklos, tāpēc nākamā gada laikā projektā pētīs, cik bieži un kurā laikā tas notiek.

20. augusta LIFE Reef seminārā pētnieki prezentēja teritorijas, kurās konstatēta liela bioloģiskā daudzveidība. Organizētāji aicināja zvejniekus informēt par zvejas vietām, lai saprastu, kā un vai tās pārklājas ar dabas vērtībām, kā arī tur izvietotajiem zvejas rīkiem Patlaban pētniekiem šādas informācijas trūkst, Re:Check skaidro projekta koordinatore Gunta Gabrāne. Tāpat neesot skaidrs, vai noteiktās vietās zvejas periodi nesakrīt ar putnu barošanās periodiem, kuru laikā putni visbiežāk ejot bojā zvejas rīkos. Precīzi dati ļaušot panākt kompromisu starp kaitējumu videi un zvejniecības nozarei. “Mēs arī ļoti labi apzināmies, ka zvejniekiem ir kritiskās vietas, tā saucamās sarkanās līnijas, no kurām neviens nevar atkāpties, jo tās ir ārkārtīgi būtiskas nozvejai, un kuras ir savukārt kritiski svarīgās vietas biotopu, putnu, zivju aizsardzībai, un jāsaprot tie konfliktējošie rajoni,” LR stāsta Bior vadītāja Olga Valciņa.

Seminārā prezentētā iespējamo nākotnes aizsargājamo teritoriju karte. Zaļā krāsā atzīmētas jau esošās Natura 2000 teritorijas, violetā krāsā – zinatnieku konstatētie akmeņu sēkļu zemūdens biotopi, kas pēc būtības atbilstot dabas lieguma zonai.

Cik liela daļā teritorijas jau ir aizsargāta?

Latvijā ir septiņas aizsargājamas jūras teritorijas, kas kopā veido 15,7% Latvijas akvatorijas. Savukārt stingri aizsargāts ir 0,61%. Stingri aizsargātās teritorijas ir tādas, kuras ir nozīmētas dabas konservācijai, bioloģiskās daudzveidības integritātes un/vai ekoloģiskās struktūras atjaunošanai. To dabiskajos procesos cilvēki neiejaucas. Precīzu definīciju var izlasīt šeit. Pērn DAP direktore Gita Strode Re:Check skaidroja, ka Latvijas izpratnē šīs “stingrās zonas” būtu dabas liegumi, rezervāti, mikroliegumi un noteiktas nacionālo parku zonas.

Vai stigri aizsargātās teritorijās nedrīkst veikt saimniecisko darbību?

Gabrāne no DAP skaidro, ka ekoloģiski augstvērtīgākās teritorijas varētu būt arī jūras piekrastes zonā. Līdz ar to ir iespējams, ka jaunu stingri aizsargājamu teritoriju izveidošana ietekmēs piekrastes zvejniecību. Taču tas nenozīmējot, ka šajās vietās nedrīkstēs neko darīt.

Latvijā šobrīd ir septiņas aizsargājamas jūras teritorijas. Divās no tām – Nida-Pērkone un Rīgas līča rietumu piekrastē – ir  stingri aizsargātas lieguma zonas. Abās nedrīkst ierīkot jaunas grunts novietnes, rūpnieciski iegūt aļģes un gliemenes, mehāniski bojāt akmeņaino grunti, piemēram, uzstādot vēja stacijas vai iegūstot derīgos izrakteņus. Taču zvejošana ne vienā, ne otrā nav aizliegta.

Gabrāne norāda, ka par jaunajiem stingri aizsargāto teritoriju saimnieciskās darbības ierobežojumiem – tāpat kā par pašām teritorijām – vēl nav lemts un tie būs atkarīgi no konkrētās teritorijas aizsargājamā mērķa. Proti, šobrīd plāns ir tikai izstrādes stadijā un ir pāragri spriest par to, cik lielā apmērā tas ietekmēs piekrastes zvejniecību. Kad LIFE Reef beigs pētīt, projekta priekšlikumus izskatīs VARAM un tālāk Latvijas ministru kabinets.

Sarakstē ar Re:Check Mazjūras zvejnieku valdes priekšsēdētājs Andris Cīrulis norādīja, ka seminārā prezentētajā kartē iekļautas arī vietās, kurās notiek piekrastes zveja. Lielākā piekrastes zvejnieku koncentrācija esot posmā no Kuivižiem līdz Lāņiem, Lapmežciemā un Ragaciemā, posmā no Engures līdz Melnsilam. “Potenciāli nosakot šeit zvejas liegumus, zvejniekiem zūd iespējas turpināt arodu,” sarakstē Facebook Messenger viedokli pauž Cīrulis. Tiesa, Facebook ierakstā biedrība pati atzīst, ka plāna izstrādātāji piedāvājuši zvejniekiem atzīmēt teritorijas, kurās notiek zveja, lai varētu plānotās lieguma zonas pabīdīt “uz vienu vai otru pusi”. Taču tai šādi kompromisi esot nepieņemami, jo Latvijā esot tikai 140 licencēto piekrastes komerczvejnieku, no kuriem tikai 50 ar zvejniecību nodarbojoties kā amatu. 

Secinājums: ES Biodaudzveidības stratēģijas ietvaros Latvijā plānots radīt jaunas stingri aizsargājamās jūras teritorijas, taču patlaban tas ir ir tikai izstrādes procesā, kurā aicināti piedalīties arī zvejnieki. Tas, ka teritorija ir stingri aizsargājama nenozīmē, ka tajā nedrīkst veikt nekādu saimniecisko darbību. Latvijā jau esošajās stigrās aizsardzības jūras teritorijās nav aizliegts zvejot, taču ir pāragri spriest, kas būs atļauts jaunajās.  

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!

Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

Ziedo ar PayPal
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.