Search

Vai Lazdiņam taisnība par ierēdņu skaitu?



Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina

Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš aicina samazināto PVN augļiem un dārzeņiem kompensēt, atlaižot daļu ierēdņu, jo valsts pārvalde neaizstāvot Latvijas lauksaimniekus. LTV raidījumā Šodienas jautājums Lazdiņš apgalvoja, ka Latvijā ierēdņu esot 26%, kamēr Eiropā tikai 16%. Tā nav taisnība – ierēdņi ir tikai aptuveni pusotrs procents no visiem nodarbinātajiem, bet Lazdiņa nosauktais skaitlis vairāk atbilst visā sabiedriskajā sektorā strādājošo skaitam. Viņu vidū ir, piemēram, skolotāji, karavīri, policisti un mediķi.

Pirmdien aptuveni divi tūkstoši Latvijas lauksaimnieku piedalījās biedrības Zemnieku saeima rīkotajā protesta akcijā. Viena no viņu prasībām ir atjaunot 5% PVN likmi Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem. 5. februārī uz LTV raidījumā Šodienas jautājums uzdoto jautājumu par līdzekļu avotu budžeta roba aizpildīšanai, ja likme tiktu samazināta, Zemnieku saeimas vadītājs atbildēja: 

“Mēs runājam ļoti skaidrā valodā par valsts pārvaldi. Ja valsts pārvalde nav spējīga strādāt priekš lauksaimniekiem – mums nav vidēji tiešmaksājumi, mūsu prasības netiek aizstāvētas –, tad mums nav nepieciešams tik liels ierēdņu daudzums. Latvijā ierēdņi pret vidējo Eiropā ir 26%, Eiropā ir 16%. Mēs par astoņiem procentiem pārsniedzam ierēdņu skaitu. Tad ir jādomā par valsts pārvaldes samazināšanu!”

Cik Latvijā ir ierēdņu?

Saskaņā ar likumu ierēdnis ir cilvēks, kas valsts pārvaldes iestādē veido nozares politiku, sadala finanšu resursus, izstrādā normatīvos aktus un kontrolē to ieviešanu, sagatavo vai pieņem citus ar indivīda tiesībām saistītus lēmumus.

Jaunākajā Valsts kancelejas ziņojumā atrodams, ka pērn pirmajā pusgadā Latvijā bija vidēji 11,3 tūkstoši ierēdņu. Tie ir aptuveni 1,3% no tolaik kopējā nodarbināto skaita un 0,76% no iedzīvotāju skaita, nevis 26%, kā stāsta Lazdiņš. 

Nedaudz lielāks ierēdņu īpatsvars – 1,6% no nodarbinātajiem – redzams Eurostat datos. Balstoties uz Eurostat datiem par ES dalībvalstu iedzīvotāju, nodarbināto un ierēdņu skaitu, Re:Check aprēķināja, ka 2022. gadā Latvija ES bija sestajā vietā, salīdzinot ierēdņu skaitu ar nodarbināto skaitu, bet 15. vietā – ar iedzīvotāju skaitu. 

Cik strādā valsts budžeta iestādēs?

Bieži par ierēdņiem tiek dēvēta visi valsts iestādēs strādājošie. Valsts kancelejas informācija liecina, ka 2023. gada pirmajā pusgadā Latvijā valsts budžeta iestādēs jeb iestādēs, ko pilnā apmērā finansē no valsts budžeta, strādāja nepilni 60 tūkstoši cilvēku. Tie bija 6,7% no visiem nodarbinātajiem, turklāt šajā skaitā ietilpst karavīri, policisti, robežsargi, pedagogi, tiesneši, ārstniecības personas, valsts sociālās aprūpes iestādēs strādājošie un citi. Re:Check neatrada valsts budžeta iestādēs nodarbināto īpatsvara salīdzinājumu pa dažādām valstīm. 

Cik ir visā sabiedriskajā sektorā strādājošo?

Tātad Lazdiņa minētie 26% neatspoguļo ne ierēdņu, ne valsts budžeta iestādēs kopumā strādājošo skaitu. Re:Check telefona sarunā Lazdiņam jautāja informācijas avotu viņa apgalvojumam par 26% ierēdņu. Viņš sacīja, ka par ierēdņu skaitu uzzinājis no cita Zemnieku saeimas valdes locekļa Eduarda Šmita. Savukārt Šmits Re:Check kā avotu norādīja jurista Jāņa Taukača rakstu. 

Taukača raksts ir pieejams tīmeklī, un tajā runāts nevis par ierēdņiem, bet sabiedriskajā sektorā kopumā strādājošajiem. Būtiski, ka ierēdņi viņu vidū ir niecīga daļa. Bez jau minētajiem valsts budžeta iestāžu darbiniekiem ( karavīriem, skolotājiem, mediķiem u.c.) šajā kategorijā ietilpst arī pašvaldību iestādēs nodarbinātie. Tāpat par sabiedriskajā sektorā strādājošajiem tiek uzskatīti valsts un pašvaldības uzņēmumu (piemēram, Latvenergo, Latvijas valsts mežus, Rīgas satiksmes) darbinieki.

Oficiālās Statistikas portālā redzams, ka pērn trešajā ceturksnī Latvijā sabiedriskajā sektorā strādāja 286 tūkstoši cilvēku jeb 32,2% visu nodarbināto. Savukārt Taukača rakstā informācija par sabiedrisko sektoru ņemta no Starptautiskās darba organizācijas (SDO). Tās jaunākajos datos norādīts, ka 2020. gadā Latvijā sabiedriskajā sektorā strādāja 29% nodarbināto. 

Taču jānorāda, ka SDO dati par citām valstīm ir apšaubāmi. Atsevišķos gadījumos tie ir pretrunā ar Eurostat un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem. Abas organizācijas apkopo datus par vispārējās valdības sektoru. Tā kā tas ir daļa no sabiedriskā sektora, tam būtu jābūt mazākam. Taču SDO datos atsevišķām valstīm tas ir otrādi. Piemēram, pēc Eurostat un OECD datiem vispārējās valdības sektorā Austrijā 2021. gadā bija nodarbināti bija aptuveni 17% strādājošo, kamēr SDO datos viss Austrijas sabiedriskais sektors ir 8%. Kā vasarā Re:Check skaidroja SDO pārstāvis, dati, iespējams, atšķiras, jo katrai organizācijai ir sava metodoloģija – SDO aptaujā mājsaimniecības, bet Eurostat un OECD parasti izmantojot administratīvos reģistrus.

Jānorāda, ka Eurostat datos pēc vispārējās valdības sektorā nodarbināto skaita Latvija īpaši neatšķiras no ES vidējā rādītāja.

Ko atbildēja Lazdiņš?

Uz Re:Check jautājumu, kādēļ pirms raidījuma nav pārbaudījis informāciju, Lazdiņš pēc būtības neatbildēja. Uzzinot, ka ierēdņu skaits ir aptuveni 20 reizes mazāks, Lazdiņš atcirta: “Tad jūs uzskatāt, ka mums ierēdņi ir optimālā daudzumā un viņi strādā valsts labā, un mēs esam plaukstošakā un zeļošakā valsts Eiropā?” Tāpat viņš nesniedza atbildi par to, vai atbalsta sabiedriskā sektora samazināšanu: “Ja mums nozarē situācija pasliktinās, tad attiecīgi arī ierēdņi nav veikuši savu darba uzdevumu un rezultāts ir slikts, nevis labs. Ja mēs nespējam panākt to izvirzīto rezultātu, tad kāpēc maksāt algu, kāpēc vajag tur nodarbināt cilvēkus, ja nav rezultātu?”

Jāpiebilst, ka ES tiešmaksājumu izlīdzināšana tāpat kā izmaiņas PVN likmēs ir politiski, nevis ierēdniecības līmenī risināms jautājums. Tiešmaksājumu sadale ir tiešā veidā saistīta ar ES budžetu un tā iespējamo pārdali valstu vidū. To netieši iepriekš atzinusi arī Zemnieku Saeima, lobējot tiešmaksājumu izlīdzināšanu sarunās ar Latvijas un ES līmeņa politiķiem. 

Secinājums: Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājam Jurim Lazdiņam nav taisnība, ka Latvijā ierēdņi ir 26%. Pērn Latvijā bija vidēji 11,3 tūkstoši ierēdņu, kas bija aptuveni 1,3% no visiem valstī nodarbinātajiem. Tas ir aptuveni 20 reizes mazāk, nekā raidījumā teica Lazdiņš.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!

Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

Ziedo ar PayPal
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.