Otsi

Vai Valsts kontroles revīziju pārsūdzēšana ir ierasta prakse?



Drīzāk nav taisnība – apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs

Jaunās vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics vedina domāt, ka Valsts kontroles revīziju lēmumu pārsūdzēšana ir ierasta prakse. Tā viņš izteicās kontekstā ar Valsts kancelejas pārsūdzēto revīziju partijas biedra Krišjāņa Kariņa lidojumu lietā. Taču dati liecina, ka Valsts kontroles lēmumi tiek pārsūdzēti ļoti reti – kopš 2019. gada tikai sešās revīzijās.

Jurēvics 2. aprīļa raidījumā Spried ar Delfi skaidroja partijas rīcību saistībā ar Kariņa (JV) demisiju. Bijušais premjers par atkāpšanos no ārlietu ministra amata paziņoja pēc ilgstošas kritikas par privāto avioreisu izmantošanu komandējumos. Raidījuma vadītāja Alina Lastovska Jurēvicam jautāja, vai Valsts kontroles ziņojuma rezultāts varētu ietekmēt Kariņa atgriešanos vai neatgriešanos strādāt frakcijā. Viņa norādīja, ka ziņojumu aizvien gaidām un Valsts kanceleja to apstrīdējusi.

Jurēvics atbildēja, ka ziņojuma saturu nezinot, taču gribot piebilst:

“Manuprāt, absolūts vairākums, kad vienmēr ir Valsts kontroles revīzijas jebkādā iestādē, jebkādā uzņēmumā, tā pārsūdzība skan tā dramatiski, bet vienmēr tas tā notiek.”

Viņš turpināja:

“Es arī gribētu noņemt to spekulāciju, ka Valsts kanceleja kaut ko apzināti pārsūdzējusi, lai novilktu [laiku]. Jo, cik esmu runājis ar kolēģiem, kam ir lielāka pieredze, ka gandrīz jebkura revīzija, kur varbūt revidējamais par 90% piekrīt, bet, ja ir 10% kādi jautājumi, kur ir savādāks viedoklis revidējamai personai, viņi sniedz savu alternatīvo skatījumu – tas saucas savā ziņā pārsūdzība.”

Re:Check jautāja Valsts kontrolei, vai tiešām vairumā gadījumu revīzijas tiek pārsūdzētas. 

No 2019. gada līdz šim brīdim visu veidu revīzijās Valsts kontrole sagatavojusi 277 ziņojumus, ieskaitot starpziņojumu Speciālo lidojumu izmantošana Ministru prezidenta komandējumos. Tā liecina Valsts kontroles pārstāves Signes Znotiņas-Znotas sniegtā atbilde. Pa šo laiku saņemtas sūdzības par Valsts kontroles lēmumiem sešās revīzijās. Valsts kancelejas sūdzība par starpziņojumu saistībā ar Kariņa lidojumiem ir viena no tām. 

Ko atbildēja Jurēvics?

Jurēvics telefonsarunā Re:Check skaidroja, ka atceras no savas pieredzes – Valsts kontrole lūdzot revidējamajai iestādei sniegt savus komentārus par revīziju. Tad iestāde varot paust, ja kādā daļā nepiekrīt. Uz norādi, ka tā ir standarta procedūra, Jurēvics atbildēja: “Es vienkārši gribēju minēt, ka es tā savā prātā biju iedomājies, ka visas iestādes sniedz savādāku redzējumu par kaut kādiem punktiem, ka tas tā kā tiek uzskatīta par kādas daļas pārsūdzību. Tāda mana doma bija, to sakot. Varbūt kaut kāda juridiska pārteikšanās no manas puses, bet es tā biju domājis.” Politiķa pilno atbildi lasiet šeit.

Jānorāda, ka Valsts kontrole pārbaudāmajai iestādei vienmēr pirms publicēšanas nosūta revīzijas ziņojumu. Divu nedēļu laikā šī iestāde var precizēt faktus, sniegt papildu informāciju vai komentārus, Re:Check skaidroja Valsts kontrole. Pēc tam Valsts kontroles padome pieņem lēmumu un 15 dienu laikā to var pārsūdzēt. Valsts kontroles revīzijas ziņojumos arī lasāms, ka revidētajām iestādēm un Valsts kontrolei daļā jautājumu viedoklis nereti atšķiras. Taču tas nebūt nav tas pats, kas lēmuma pārsūdzēšana. Kā minēts, pēdējos gados no 277 revīziju ziņojumiem sūdzības saņemtas par sešiem lēmumiem, tajā skaitā par Kariņa lidojumiem.

Secinājums: Edmunds Jurēvics (JV) vedina domāt, ka Valsts kancelejas pārsūdzība par Valsts kontroles ziņojumu saistībā ar Kariņa lidojumiem ir ierasta prakse. Patiesībā pēdējos gados no vairāk nekā 250 revīzijas ziņojumiem pārsūdzēti tikai seši, tajā skaitā par Kariņa lidojumiem. 

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!

Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

Ziedo ar PayPal
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMUJa Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.