Vai Latvijā katrs piektais pusaudzis ārstēts no atkarībām?

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo

Bērnu un pusaudžu psihoterapijas speciālists Nils Sakss Konstantinovs kritizē valsts sniegtos pakalpojumus pusaudžiem ar atkarību risku un izsaka pieņēmumu, ka ideja dekriminalizēt narkotiku lietošanu ir tikai mēģinājums piesaistīt vairāk naudas. Viņa arguments – saskaņā ar datiem Latvijā no atkarībām par Labklājības ministrijas (LM) piešķirtajiem līdzekļiem esot ārstēts katrs piektais vai pat ceturtais pusaudzis. Tā nav taisnība, un dati to nerāda. Pērn šādu palīdzību saņēmuši aptuveni 1,6 procenti Latvijas nepilngadīgo no desmit gadu vecuma, un tikai neliela daļa no viņiem izgājuši ilgstošu atkarības novēršanas programmu. 

Konstantinovs Latvijas Radio raidījumā Labrīt 25. jūlijā sacīja, ka Latvijā ir “ārkārtīgi daudz pakalpojumu pusaudžiem ar atkarību un citādiem riskiem” un turpināja:

“Labklājības ministrija gadā velta vairāk nekā miljonu eiro programmām tieši jauniešiem ar atkarībām. Un vienā no šīm programmām tiek apkalpoti, šķiet, ap 10 tūkstošiem pusaudžu gadā. Tas nozīmē, ja rēķinām starp 12 un 17 gadiem, mums valstī ir aptuveni 100 tūkstoši, nu principā katrs piektais pusaudzis ir šobrīd izgājis programmu pret atkarību veidošanos.” 

Nākamajā dienā pēc raidījuma Konstantinovs Facebook rakstīja jau par katru ceturto pusaudzi, kas “pēc cipariem” esot “kaut kur ārstējies no atkarībām”:

Šo it kā lielo skaitu Konstantinovs pasniedz kā iespējamu datu manipulāciju vai nepamatotu bērnu ārstēšanu: “Vai nu Labklājības ministrijas programmās “manipulē” datus un uzdod krietni lielākus. Vai nu mēs masīvi psiholoģizējam bērnu problēmas un vedam visus uz speciālistu kabinetiem, ko vajag un nevajag.” 

Kā noprotams, Konstantinovs runā par Pusaudžu resursu centru. Re:Check vērsās tajā ar jautājumiem. 2022. un 2023. gadā centrs kopumā palīdzējis attiecīgi 8,5 un 11 tūkstošiem bērnu un pusaudžu vecumā no 10 līdz 17 gadiem. Taču no šī skaita pērn saistībā ar atkarībām atbalsts centrā sniegts tikai ceturtdaļai jeb 2600 klientu, Re:Check informēja centra projektu vadītāja Austra Straume. Pagājušajā gadā Latvijā bija gandrīz 162 tūkstoši 10–17 gadus vecu nepilngadīgo. Tātad centrā ar atkarībām saistītu palīdzību statistiski saņēmuši 1,6% Latvijas jauniešu, turklāt pieņemot, ka katram tā sniegta tikai vienu reizi.

Jāņem arī vērā, ka tikai 453 jaunieši piedalījās centra pilnajā – sešu mēnešu ilgajā – Atkarības risku mazināšanas programmā, un tikai 34 no viņiem tajā iestājušies saistībā ar narkotiku lietošanu. Pārējo aptuveni 2150 bērnu un pusaudžu gadījumā speciālists tikai izvērtējis situāciju vai sniedzis dažas atbalsta konsultācijas.

Tātad nav nekāda pamata teikt, ka saskaņā ar skaitļiem pretatkarību programmu ir izgājis vai no atkarībām ārstējies katrs piektais vai ceturtais Latvijas pusaudzis. 

LM Bērnu un ģimenes politikas departmenta direktore Ilze Kurme Re:Check norāda, ka finansējums saistībā ar atkarību riska mazināšanu pērn piešķirts arī citai organizācijai – Sociālā atbalsta un izglītības fondam. Šī organizācija sniedza mentora atbalstu jauniešiem ārpusģimenes aprūpē un bērniem ar atkarības risku. Pagājušajā gadā šādi palīdzēts kopā 65 klientiem. Abām organizācijām kopā LM piešķirtā summa saistībā ar atkarību risku mazināšanu ir 1,2 miljoni eiro.

Maldinoši ir arī tas, kā Konstantinovs ieguvis raidījumā minēto piektdaļu. Facebook viņš skaidro, ka skaita kopā centra divu gadu datus, bet summu dala ar pusaudžu skaitu vienā gadā. Vadoties pēc šādas loģikas, varētu arī ņemt piecus gadus un teikt, ka centrā palīdzību meklējusi teju puse Latvijas jauniešu.

Ko atbildēja Konstantinovs?

Konstantinovs e-pasta vēstulē (pilns teksts šeit) norādīja, ka balstījies uz publiski pieejamo informāciju un citēja LSM pērn decembrī publicēto ziņu (šeit), kuras pamatā ir intervija ar Pusaudžu resursu centra valdes priekšsēdētāju Lieni Dambiņu. 

Avots: Ekrānuzņēmums no LSM.

Lai gan LSM ziņā nav precizēts, cik pusaudži saņēmuši palīdzību katrā tās programmā, tajā lasāms Dambiņas citāts, kurā viņa uzskaita dažādas viņiem raksturīgās problēmas un piebilst, ka “dažiem savukārt ir atkarību riska problēmas”. Tātad ir teikts, ka atkarību problēmas ir tikai daļai, nevis visiem 11 tūkstošiem.

Konstantinovs atbildē arī norāda, ka nav pamata koncentrēties tikai uz Pusaudžu resursu centru, jo bērniem un pusaudžiem palīdzību sniedz “virkne dažādu pakalpojumu sniedzēju, centru, NVO u.tml.” un “būtu jāpieskata vēl citi par valsts un pašvaldību līdzekļiem apkalpotie pusaudži (pie narkologiem, dažādās programmās, sociālo dienestu klienti u.tml.)”. Taču gan intervijā Latvijas Radio, gan Facebook viņš runāja par Labklājības ministrijas jeb valsts apmaksātajiem pakalpojumiem un vienu programmu. Kā minēts, pērn LM finansējumu saņēmušas divas organizācijas un tajās atbalstu atkarību riska mazināšanā statistiski saņēmis nevis katrs piektais vai ceturtais Latvijas pusaudzis, bet gan aptuveni pusotrs procents.

Kādēļ skaitījis kopā centra divu gadu datus un summu dalījis ar viena gada pusaudžu skaitu? Konstantinovs atbildēja: “Tāpat arī var ņemt vērā, ka maksimālais pakalpojuma saņemšanas ilgums šajās programmās, par kurām runāju, ir 6 mēneši, un divu gadu laikā pusaudžu skaits valstī īpaši nav mainījies. Tātad divi gadi ir pamatojams periods, pret kuru izdarīt šādus aprēķinus.”.

Secinājums: Dati neapliecina, ka Latvijā katrs piektais pusaudzis ir ārstējies no atkarībām. Valsts apmaksātos ar atkarībām saistītos pakalpojumus pērn Pusaudžu resursu centrā izmantoja aptuveni 1,6% bērnu un pusaudžu 10 līdz 17 gadu vecumā.

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
 

Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

Ziedo ar PayPal
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.