Vai ar kompasu un metāla stieni var noteikt pazemes ūdens dziļumu?
Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina
“Hidrokompass, jebkurš metāla mietiņš” – tas esot viss nepieciešamais, lai atrastu, cik dziļi atrodas pazemes ūdens. Tā populārā video apgalvo kāds Facebook lietotājs. Šī metode nav zinātniski pamatota.
Video redzams zemē iedzīts metāla stienis. Vīrietis gar to no lejas uz augšu virza kompasu, līdz kompasa adata pagriežas par 180 grādiem. Pēc tam viņš izmēra, ka kompass atrodas 80 centimetrus no zemes, sreizina to ar desmit un stāsta, ka tātad astoņu metru dziļumā 100% būs pazemes ūdens.
Avots: Ekrānuzņēmums no Facebook.
Latvijas Universitātes (LU) hidroģeologs Jānis Bikše sarakstē Re:Check skaidro, ka par šādu metodi dzird pirmo reizi. “Vienīgā tiešā metode ir izurbt urbumu un nomērīt līmeni ar mērlenti”, stāsta pētnieks. Aptuveno pazemes ūdens līmeni var noteikt ar dažādām ģeofizikālām metodēm, piemēram, elektriskās pretestības metode, kurā ar divu elektrodu palīdzību mēra pazemes slāņu elektriskās īpašības.
Lai noskaidrotu, cik dziļi konkrētā vietā ir dzeršanai piemērots ūdens, jāvēršas Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā, norāda Bikše. Centrs piedāvā sagatavot izziņu par ūdens ieguves slāņiem (horizontiem) un pazemes ūdeņu kvalitāti noteiktā vietā.
Arī LU Fizikas nodaļas pētnieks Ģirts Zāģeris Re:Check norāda, ka video redzamā metode nav zinātniski pamatota. Tam, ka metāla stienis ir magnetizēts, neesot nekādas saistības ar ūdeni, kas atrodas vairākus metrus zem zemes. Magnētiskie efekti esot lokāli, jo, attālinoties no avota, magnētiskais lauks strauji dilst. Proti, šajā gadījumā kompasu ietekmē paša stieņa magnētiskais lauks.
Lai magnētiskais lauks būtu jūtams video minēto astoņu metru attālumā, magnētiskā lauka avotam vajadzētu būt ārkārtīgi spēcīgam. Pēc Zāģera teiktā ūdenim nav nekādu zināmu mehānismu, kas varētu radīt tādu lauku. “Tad mums būtu ļoti daudz problēmu ar tekošu krāna ūdeni, kas rautu no ledusskapjiem nost magnētiņus un ko vēl citu, ja tas tik tiešām tā būtu,” saka Zāģeris.
Secinājums: Nav nekādu pierādījumu, ka video redzamā pazemes ūdens meklēšanas metode darbotos; tā nav zinātniski pamatota.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
Ziedo ar PayPal
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.