“Slepkavības”, “traucējumi” – vai vēja turbīnas apdraud dzīvniekus un cilvēkus?

Vairāki simti sociālā medija Facebook lietotāju dalījušies ar ierakstu par vēja enerģijas nodarīto kaitējumu videi. Vēja turbīnu dēļ it kā izzudīs dažas putnu un sikspārņu sugas, bet šo konstrukciju būvēšana iznīcināšot jūras dzīvnieku spēju medīt un komunicēt. Ieraksta autors noklusē būtisku kontekstu un nemin, ka fosilā kurināmā iespaids uz dzīvniekiem bieži vien ir lielāks. Savukārt citā ierakstā pausti jau agrāk izskanējušie maldi, ka vēja elektrostacijas kaitē cilvēku veselībai. 

Ierakstā pausts:

“Slepkavības. Vēja turbīnas nogalinās putnus un sikspārņus, kas ietrieksies tajās. Kā rezultātā putnu un sikspārņu populācija samazinās, dažas sugas var arī izzust.”

Trūkst konteksta

Atsevišķi lidoņi tiešām mēdz ieskriet vēja turbīnās un iet bojā. Taču, kā norāda ASV Zivsaimniecības un dabas dienests, vēja elektrostacijas tiem ir salīdzinoši neliels drauds. Piemēram, kaķi ASV gadā nogalina 10 tūkstošus reižu vairāk putnu nekā vēja turbīnas, bet saskare ar naftas izplūdumiem – trīs reizes vairāk. Viens no lielākajiem pētījumiem par šo tematu tika publicēts 2020. gadā akadēmiskajā žurnālā PloS One. Pētnieki ievāca informāciju par 44 vēja parkiem ASV ziemeļaustrumos. Viņi secina, ka “sadursmes vēja parkos patlaban nav būtisks drauds daudzu putnu populācijām.”

Vēja enerģija šajā ziņā nav perfekta, taču Facebook ierakstā noklusēta alternatīvas – fosilā kurināmā – ietekme. Piemēram, lai iegūtu gigavatstundu enerģijas, fosilais kurināmais nogalina 19 reizes vairāk putnu – to secinājuši Singapūras pētnieki, apzinot putnu nāvju skaitu resursu iegūšanas un enerģijas ražošanas laikā.

Re:Check ne zinātniskās literatūras meklēšanas rīkā Google Scholar, ne citos akadēmiskos avotos neatrada nevienu liecību, ka vēja turbīnas varētu veicināt sugu izmiršanu. Turpretim fosilā kurināmā izmantošana, kas izraisa klimata pārmaiņas, saasina jau tā apjomīgo dzīvnieku izmiršanu. Jaunākajā ANO Starptautiskās Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) ziņojumā norādīts, ka atkarībā no tā, par cik palielināsies globālā temperatūra, augsts izmiršanas risks ir 5–55% mugurkaulnieku sugu, tajā skaitā 5–70% putnu un 3–50% sikspārņu sugu.

Ieraksta autors turpina:

“Traucējumi. Baltijas jūrā būvētie vēja parki traucēs migrējošo zivju sugu populācijām un iznīcinās jūras zīdītāju komunikāciju, kā arī to spēju medīt.”

Trūkst konteksta

2023. gadā, veicot ietekmes uz vidi novērtējumu Baltijas jūrā, Lietuvas Piekrastes pētniecības un plānošanas institūts norādīja, ka troksnis vēja turbīnu būvēšanas laikā var negatīvi ietekmēt dzīvniekus. Troksnis primāri rodas, būvējot pamatu konstrukcijas, un tas var bojāt dzīvnieku dzirdi. Taču ir virkne pasākumu, ko var ieviest, lai mazinātu kaitējumu. Viens no tiem ir tā sauktie lielie burbuļaizkari (ang. – big bubble curtains) – jūras dibenā izklāta caurule, kas ap konstrukciju pūš gaisu un rada burbuļus. Atduroties pret burbuļiem, būvniecībā radītie skaņas viļņi zaudē enerģiju un kļūst klusāki. Tāpat dzīvniekus var uz būvēšanas laiku aizbaidīt prom. To parasti dara ar akustiskajām atbaidīšanas ierīcēm vai, izmantojot pakāpeniskuma principu – pāļu dzīšanu sāk lēni un relatīvi klusi, lai dzīvnieki laikus pamet būvdarbu teritoriju.

Atsevišķi jūras dzīvnieki, tostarp noteiktas migrējošās zivis, spēj uztver magnētiskos laukus. Pastāv pamatotas aizdomas, ka turbīnu elektrības kabeļu radītais magnētiskais lauks var traucēt šo maņu. Līdz ar to atsevišķiem dzīvniekiem var būt problēmas, piemēram, ar migrāciju vai medīšanu. Patlaban pētnieki meklē risinājumus, lai šo ietekmi mazinātu.

Kontekstam jānorāda, ka, turpinot izmantot fosilo kurināmo, globālā sasilšana kļūs vēl intensīvāka, un tās radītās klimata pārmaiņas apdraud jūras iemītniekus globālā līmenī. 2022. gadā starptautisks zinātnieku kolektīvs žurnālā Nature Climate Change publicēja pētījumu par jūras radībām, kas dzīvo ūdeņu virsējos 100 metros (šo dziļumu visvairāk skar klimata pārmaiņas). Pat pieturoties pie Parīzes klimata vienošanās, proti, 2050. gadā sasniedzot klimatneitralitāti, līdz gadsimta beigām vairāk nekā pusei sugu būs augsts izmiršanas risks, bet 44% – vidējs risks. Savukārt, nerīkojoties vispār un turpinot intensīvi kurināt fosilo degvielu, kritiski apdraudēti būtu teju 90% jūras radību sugu.

Kādā citā populārā Facebook ierakstā līdz ar dzīvniekiem pieminēti arī cilvēki, kuriem vēja turbības it kā kaitē:

“Ap VES [vēja elektrostacijām] pastiprināti slimo un mirst cilvēki un dzīvnieki.”

Drīzāk nav taisnība

Re:Check neatrada nekādas liecības, ka vēja turbīnu darbības iespaidā cilvēki biežāk mirtu. Vēja elektrostaciju oponenti nereti min, ka turbīnu darbība izraisa paātrinātu sirdsdarbību, galvassāpes, bezmiegu, nelabumu, grūtības koncentrēties un citus simptomus. Parasti tajā vaino turbīnu radīto infraskaņu vai ap tām esošo elektromagnētisko lauku.

Aptaujās neliels skaits ap vēja turbīnām dzīvojošo ir sūdzējušies par dažādām veselības kaitēm, ko, pēc viņu domām, izraisījusi to darbības laikā radītā infraskaņa. Taču pētnieki lēš, ka infraskaņas radītie simptomi cilvēkiem varētu būt “galvā”. Piemēram, vairākos eksperimentos ar infraskaņu novērots, ka visbiežāk simptomus jūt tieši tie, kas jau iepriekš uztraukušies par infraskaņu (neatkarīgi no tā, vai eksperimentā izmantota infraskaņa vai placebo).

Par to liecina arī zinātnieku veikto aptauju rezultāti. Piemēram, 2021. gada somu pētnieku aptaujā aptuveni 5% respondentu ziņoja par simptomiem. To vidū biežāk bija cilvēki, kurus kaitinājusi vēja turbīnu dzirdamā skaņa un gaismas, kuriem jau bija kāda hroniska kaite un tie, kas uzskatīja, ka viņus nepietiekami informēja pirms turbīnu būvēšanas. Pie līdzīgiem secinājumiem nonākuši arī britu pētnieki. Šajā pētījumā respondenti paralēli pildīja arī psiholoģiskus testus. To rezultātā pētnieki secināja, ka vēja turbīnu it kā kaitīgo ietekmi visvairāk jutuši nervozi, pesimistiski un uz negatīvām emocijām tendēti cilvēki, kā arī tie, kuriem nav viegli tik galā ar neapmierinātību. Šogad martā neatkarīga Austrālijas zinātnieku grupa publicēja pētījumu, kurā cilvēkus trīs diennaktis pakļāva infraskaņai, tādējādi imitējot vēja turbīnu iespaidu. Viņi secināja, ka tā neizraisa veselības traucējumus.

Savukārt ap turbīnām esošais elektromagnētiskais lauks ir salīdzināms ar sadzīves elektrotehnikas radīto un jau 10 metru rādiusā no ģeneratora ir nenozīmīgs, skaidro Latvijas Vides pārraudzības valsts dienests. To apliecina arī zinātniski pētījumi. Piemēram, Kanādā pie vēja turbīnām vidējais magnētiskā lauka plūsmas blīvums ir 0,09 mikroteslas. Tas ir 36 reizes mazāk nekā ledusskapim, 90 reizes mazāk nekā trauku mazgājamai mašīnai un 636 reizes mazāk nekā fēnam. Latvijas likumos maksimālais pieļaujamais drošais magnētiskā lauka plūsmas blīvums ikdienas apstākļiem ir 185–1100 reizes lielāks par to, kas ir pie vēja turbīnām. 

Secinājums: Nav pamata apgalvot, ka vēja turbīnas izraisa putnu un sikspārņu sugu izmiršanu. Lai gan vēja turbīnu būvēšana var kaitēt jūras dzīvniekiem, ir pasākumi, kas šo ietekmi mazina. Fosilā kurināmā lietošana veicina klimata pārmaiņas, kuru rezultātā saasinās jau tā apjomīgā dzīvnieku izmiršana. Vēja elektrostacijas nepadara cilvēkus slimus un neveicina mirstību.

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. 

Ziedo ar PayPal
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.