Sahāras putekļi Latvijā nav jaunums; smiltis magnetizējas, jo tajās ir dzelzs savienojumi

Aprīļa pirmajās dienās Latviju sasniegušais Sahāras tuksneša putekļu mākonis aktivizējis sazvērestības teoriju piekritējus. Viņi vaino meteorologus melos un rāda, kā putekļi līp pie magnēta – tas esot pierādījums, ka no gaisa tiek kaisītas indīgas vielas. Taču līdzīgi Sahāras putekļu mākoņi Latviju sasnieguši arī citus gadus. Arī to magnētisms nav nekas neparasts, jo tuksneša smilts sastāvā ir dzelzs savienojumi. 

Kāpēc Latvijā nonāk Sahāras putekļi?

Sahāras tuksnesis ir lielākais karstais tuksnesis pasaulē. Tuksnesis ir 142 Latvijas teritoriju izmērā un tajā katru gadu vairākas reizes izceļas vētras, kas atmosfēras augšējos slāņos saceļ putekļu mākoņus. Piemēram, šajā ziemā putekļu mākoņi vismaz trīs reizes devušies ceļā no Sahāras tuksneša uz Eiropu un Dienvidameriku. Latviju iepriekšējoreiz tāds sasniedza 2021. gada februārī.

Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Monitoringa daļas vadītāja Iveta Indriksone Re:Check skaidro, ka putekļiem, kas vētru iespaidā tiek uzmesti atmosfērā, ar laiku nākas nosēsties. “Pirmās cietējvalstis ir visas, kas ir apkārt Vidusjūrai, bet var gadīties, ka mākoņi ir lielāka apjoma un tiek pacelti vēl augstāk, un pārnesti tālāk tūkstošiem kilometru,” stāsta Indriksone. Augšējos atmosfēras slāņos esot spēcīgi dienvidu vēji, kas putekļu mākoni aiznes līdz Latvijai un pēc tam uz Skandināvijas valstīm.

Kāpēc Sahāras putekļi ir magnētiski?

Sociālajos medijos lielu popularitāti guvuši vairāki video, kuros cilvēki uz mašīnām sakrājušos putekļus sastumj kopā un rāda, kā tie pieķeras pie magnēta. 

Avots: Ekrānuzņēmums no Facebook.

Kāpēc tā notiek? Smiltis sastāv no daudziem maziem iežu gabaliņiem, kas tūkstošu un miljonu gadu laikā atdalījušies no lielākiem akmeņiem. Tuksnešu smilts sastāvā ir galvenokārt kvarca jeb silīcija oksīda graudiņi, taču tiem ir virkne piemaisījumu, tostarp magnētiskie dzelzs oksīdi. Turklāt ceļā uz Latviju mākonis sev “paķer līdzi” citas putekļu daļiņas un izmešus, kas tur nonākuši piesārņojuma iespaidā.

Kā norāda Eiropas Vides aģentūra, Sahāras putekļos ir arī magnetīta un hematīta graudiņi, kas ir magnētiski. Kopā magnētiskie dzelzs oksīdi veido aptuveni septiņus procentus Sahāras putekļu masas. Tāpēc nav pārsteigums, ka tie ir magnētiski.

Sahāras smiltis vai vietējais piesārņojums?

Atsevišķu sociālo mediju lietotāju sašutumu izraisīja meteorologa un LTV laika ziņu redaktora Toma Briča paustais, ka lielākā daļa piesārņojuma radīta tepat Latvijā, siltajās dienās iedzīvotājiem dedzinot dārza atkritumus, kurinot ugunskurus un grilus. To apliecinot arī gaisa piesārņojuma intensitāte pēcpusdienās un vakaros. Bricis arī norādīja, ka to veicinājuši nelabvēlīgie laikapstākļi, kuru dēļ šis piesārņojums gaisā nav viegli iekliedējies. 

LVĢMC pārstāve Indriksone Re:Check norāda, ka ir grūti izvērtēt, cik liela daļa piesārņojuma nāk no citām valstīm un cik radīta tepat Latvijā. LVĢMC balstās uz Copernicus atmosfēras monitoringa servisa prognozēm par Sahāras tuksneša pacelto putekļu mākoņa virzību, koncentrāciju un augstumu virs zemes. Centrs izmēra kopējo piesārņojumu un, ņemot vērā ierastos bāzes rādītājus, aplēš, vai piesārņojumu var attiecināt uz Sahāras tuksnesi.

Sahāras putekļi vai “ķīmiskās trases”?

Vairāki sociālo mediju maldinātāji stāsta, ka šie putekļi patiesībā ir “globālistu kaisītas indes”. Viņu vidū dezinformators un tagad arī Eiropas Parlamenta deputāta kandidāts Rūdolfs Brēmanis (Apvienība Jaunlatvieši), kura video TikTok skatīts 92 tūkstošus reižu. Partijas Latvija pirmajā vietā pārstāvis Māris Ruks, kurš ir Saeimas deputātes Ramonas Petravičas palīgs un Eiropas Parlamenta deputāta kandidāts, piesārņojumā vaino “ķīmtrases”. Viņš raksta: 

“Laikam Sahāras tuksneša putekļi izplatās no lidmašīnām virs mums un sevišķi intensīvi pēdējās nedēļās ar īpašajām “inversijas” astēm (..) Bet ķīmtrаsеs viņi kladzina par “sazvērestības teoriju”.”

Tā sauktās ķīmiskās trases ir populāra, bet nepamatota sazvērestības teorija, ka lidmašīnas slepeni un mērķtiecīgi izsmidzina kaitīgas vielas. Patiesībā debesīs redzamās svītras ir lidmašīnu dzinēju ūdens tvaiks, kas tropopauzes zemajā temperatūrā sasalst. Šīs lidmašīnu pēdas sauc par inversijas gāzu sliedēm. Nav nekādu pierādījumu, ka tās satur kaitīgas vielas. Tāpat nav pamata apgalvot, ka Latvijā redzamās Sahāras putekļu nogulsnes ir saistītas ar lidmašīnām. Plašāk par ķīmisko trašu sazvērestības teoriju un tās vēsturi Re:Check rakstījis, piemēram, šeit.

Iepriekšējo reizi būtisks Sahāras tuksneša putekļu mākoņa piesārņojums Latviju sasniedza pirms trim gadiem. Arī toreiz LVĢMC brīdināja iedzīvotājus par gaisa piesārņojumu. Tobrīd Latvijā ķīmisko trašu sazvērestības teorija vēl nebija izplatīta un arī Sahāras smilšu nonākšana līdz Latvijai sociālajos medijos netika apšaubīta. 

Par Sahāras putekļiem maldina arī citās valstīs. Jau pirms pāris mēnešiem tika publicēti vairāki video angļu valodā, kuros arī apgalvots, ka putekļu magnētiskās īpašības pierādot “ķīmisko trašu” teoriju. Savukārt 2022. gadā Spānijā un Beļģijā sociālo mediju lietotāji izplatīja videoklipus ar traktoriem, kuri it kā Sahāras tuksnesī gaisā dzen “indi”. Šie traktori redzami arī Brēmaņa video. Traktoru video ir zemā kvalitātē un apgriezti tā, lai nav redzams apkārt notiekošais. Pēc senākās Re:Check atrastās video versijas noprotams, ka traktori, visticamāk, novāc ražu un neatrodas Sahāras tuksnesī.

Foto: Ekrānuzņēmumi no Brēmaņa apgrieztā video (pa kreisi) un oriģinālā video (pa labi). Avots: Ekrānuzņēmumi no TikTok un YouTube.

Secinājums: Sahāras putekļi nav mērķtiecīgi izkaisīta inde. Tie nonāk Latvijā spēcīga dienvidu vēja iespaidā. Putekļi ir magnētiski, jo to sastāvā ir arī magnētiski dzelzs savienojumi. Tā sauktās ķīmiskās trases ir nepamatota sazvērestības teorija.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!

Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

Ziedo ar PayPal
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMUJa Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.