Latvijas valsts parāds nav 294 tonnas zelta

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo

Sociālajā medijā Facebook spriež par Latvijas parādu, kas esot mērāms 294 tonnās zelta. Tas ir būtisks pārspīlējums. Turklāt tagadējais parāds pretstatīts Latvijas zelta krājumam Kārļa Ulmaņa laikā. Taču Latvijai zelts ir arī pašlaik, savukārt valsts parāds bija arī Ulmaiņlaikos.  

Novembrī publicētajā ierakstā pausts:

“Ulmaņlaikos Latvijas Bankai Anglijā glabājās – 6,66 tonnas zelta…. ”

Ierakstā noklusēts, ka zelta krājumi Latvijai ir arī pašlaik. Šobrīd Latvijas Bankai ir 7,7 tonnas zelta, no kurām 1,1 tonna iekļauta Eiropas Centrālās bankas rezervēs.

Pirms Latvijas okupācijas 1940. gadā valsts zelta rezerves bija 12,2 tonnas. Lielākā daļa jeb 10,6 tonnas bija noguldītas ārzemju – Lielbritānijas, ASV, Francijas, Šveices – bankās. Tieši Anglijas bankā tiešām atradās 6,5 tonnas. Pārējās 1,6 tonnas, kas atradās Latvijā, vēlāk piesavinājās padomju vara. Re:Check par to iepriekš rakstīja šeit.

Ieraksta autors toreizējo zelta krājumu pretstata tagadējam valsts parādam:

“Šobrīd Latvijas PARĀDS ir 294 tonnas zelta ….. turpiniet iet uz vēlēšanām un atstājiet vēlēšanu iecirkņos savu parakstu, kas apliecina to, ka Jūs pilnvarojiet koloniālo varu rīkoties Jūsu vārdā.”

Ierakstā minētie skaitļi nav korekti. Šī gada beigās Latvijas valsts parāds sasniegs 20,5 miljardus eiro jeb 49 % no iekšzemes kopprodukta. Saskaņā ar vairākiem informācijas avotiem šī gada novembrī zelta cena ir aptuveni 114 eiro par gramu. Tātad 20,5 miljardi ir aptuveni 180 tonnas zelta.

Tas ir par apmēram 114 tonnām jeb aptuveni pusotru reizi mazāk, nekā apgalvo ieraksta autors.

Kontekstam jānorāda, ka Latvijas valsts parāds tiešām turpina augt. Taču, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, Latvijai tas arvien ir zemāks par vidējo, rēķinot procentuāli pret IKP. Pēc jaunākajiem Eurostat datiem Latvija ierindojas 17. vietā no 27 ES dalībvalstīm. 

Valsts bija parādā arī pirms okupācijas

Ieraksta autors tā laika zelta krājumu pretstata valsts parādam mūsdienās. Taču Latvijas valsts bija aizņēmusies arī pirms okupācijas. Kā norādīts, piemēram, 1939. gada Latvijas statistikas gada grāmatā, tolaik valsts ārējie aizņēmumi bija 130,7 miljoni latu, bet iekšējie – 7,4 miljoni. Salīdzinājumam valsts kopējie ieņēmumi 1939. gadā bija 198 miljoni latu. 

Nav arī nekāda pamata piesaukt kādu “koloniālo varu”. Tas, ka pār Latviju valda kāds cits un tā nepieņem lēmumus patstāvīgi, ir populārs prokremlisks naratīvs. Par to Re:Check iepriekš rakstīja, piemēram, šeit, šeit un šeit. Latvija ir neatkarīga valsts; tās parlamentu ievēl brīvās un demokrātiskās vēlēšanās. 

Secinājums: Ieraksta autors būtiski pārspīlē Latvijas valsts parāda apmēru. Tas nav mērāms 294 tonnās zelta, bet aptuveni pusotru reizi mazāk. Valsts parāds Latvijai bija arī periodā pirms okupācijas.

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto, vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.