Ar klikšķu virsrakstiem biedē par redzes zudumu pēc kovida vakcīnas

Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto, vai trūkst būtiskas papildu informācijas

“Pētījums: Pfizer Covid-19 vakcīna var izraisīt redzes zaudējumu” – ar šādu un līdzīgiem kliedzošiem virsrakstiem vairāki Latvijas mediji publicējuši ziņas, kas rada iespaidu – kovida vakcīnu dēļ var zaudēt redzi. Pētījumā, kuru piesauc ziņu portāli, nekā tāda nav. Kopumā pētījuma dalībniekiem pēc vakcīnas bija nelielas izmaiņas acs audos, taču nevienam neradās redzes problēmas. Pētījuma galvenā autore Fatma Sumera (Fatma Sümer) vēstulē Re:Check norāda, ka Latvijas portālu virsraksti ir “pilnīga pārspīlēšana”.

Ko atklāja Turcijas pētnieki?

Akadēmiskais žurnāls Ophthalmic Epidemiology jūlijā publicēja Redžepa Tajipa Erdogana universitātes pētījumu, kurā vēstīts par nelielām acs radzenes audu izmaiņām pēc Pfizer kovida vakcīnas.

Pētījumā piedalījās 64 cilvēki, kuri iepriekš nebija ne potēti pret kovidu, ne ar to slimojuši. Pētnieki pārbaudīja dalībnieku acis un pēc tam viņus vakcinēja. Pēc divarpus mēnešiem acis pārbaudīja vēlreiz un konstatēja vairākas lietas. Pirmkārt, pēc vakcinācijas dalībnieku radzenes bija vidēji par nepilniem trīs procentiem biezākas nekā iepriekš. Otrkārt, radzenes dziļākajā slānī jeb endotēlijā šūnu blīvums saruka par vidēji 8,5 %. Treškārt, endotēlijos palielinājās sešstūra formas šūnu vidējais skaits – tas liecina, ka acīs, iespējams, bijis pavisam neliels iekaisums. Nevienam no pētījuma dalībniekiem neradās redzes problēmas.

Pētījuma autori norāda uz citām publikācijām, kurās aprakstīti atsevišķi gadījumi, kad pēc kovida vakcīnām vai infekcijas cilvēka ķermenis atgrūž transplantētu radzeni. Taču viņi arī min Itālijas Ferrāras Universitātes pētījumu, kurā neatrada saikni starp kovida potēm un radzenes transplantu problēmām. Piesardzības dēļ Turcijas pētnieki iesaka pēc vakcinācijas uzraudzīt cilvēkus, kuriem radzenē jau ir zems šūnu blīvums un kuriem ir transplantēta radzene.

Pētījumam ir daži trūkumi, uz kuriem norāda paši autori: neliels dalībnieku skaits un neesoša nevakcinēta kontroles grupa, ar kuru salīdzināt potētos dalībniekus. Pētījums ilga tikai divus mēnešus, tādēļ nav zināms, vai izmaiņās acīs ir paliekošas. Autori iesaka turpināt pētīt šo tematu ar vairāk cilvēkiem un ilgākā laika posmā.

Kā par pētījumu ziņoja Latvijas mediji?

Vairāki Latvijas portāli – NRA, LA.lv, Santa – rakstīja par šo pētījumu, balstoties uz britu tabloīda Daily Mail ziņu. Mediji rakstus pasniedza ar kliedzošiem virsrakstiem par risku pēc vakcinācijas zaudēt redzi. Rakstos pētījums atspoguļots pareizi, bet virsraksti neatbilst to saturam.

Avots: Ekrānuzņēmumi no Facebook.

Šos rakstus sociālajos medijos pavairoja arī vairāki dezinformatori. Piemēram, viens to pieteica ar tekstu, ka vakcīnas esot “medicīnisks genocīda noziegums”, bet cits – ka labāk būt “antivakserim”, nevis “sakropļotam un aklam”. 

Šādiem apgalvojumiem nav nekāda pamata. Pētījumā nav minēts, ka Pfizer vakcīna var izraisīt nopietnus redzes traucējumus vai tās zudumu.

Pēc jebkuras potes, tajā skaitā Pfizer kovida vakcīnas, ķermenis var atgrūst transplantētu radzeni. Taču risks esot neliels, un to var atrisināt ar medikamentiem. Vienā no pētījumā minētajiem piemēriem pacientam pēc transplantētas radzenes atgrūšanas radās tūska – šķidruma uzkrāšanās audos, ko nereti pavada stiprs kairinājums, sāpes un redzes pasliktināšanās.

Re:Check lūdza pētījuma galvenajai autorei oftalmoloģei Fatmai Sumerai komentāru par portālu virsrakstiem. Pēc viņas teiktā tajos paustais ir “pilnīga pārspīlēšana”. “Tā absolūti nav. Mēs konstatējām izmaiņas acīs, bet neko tādu, kā minēts virsrakstos,” skaidro pētniece. Proti, pētījuma rezultāti neliecina, ka Pfizer kovida pote var izraisīt redzes zudumu vai smagus tās traucējumus. 

Ko atbildēja portāli?

NRA un LA.lv redakcijas neatbildēja uz Re:Check jautājumu, kādēļ pētījumu pasniedz ar kliedzošiem virsrakstiem. Savukārt Santas galvenā redaktore Inese Mizovska skaidroja, ka raksts balstās uz igauņu Postimees un britu Daily Mail publikācijām. Viņa nekomentēja virsrakstu un to, vai izdevums pats pārliecinājies par pētījuma saturu. Vēlāk raksts no portāla Santa pazuda.

Kas ir zināms par kovida pošu saistību ar acu problēmām?

Pērn janvārī Saūda Arābijas Jazanas Universitātes pētnieki apkopoja zinātnisko literatūru par acu komplikācijām pēc kovida vakcīnām. Kopumā viņi par šo tematu atrada 20 publikācijas.

Pētnieki konstatēja, ka literatūrā aprakstīti 243 gadījumi ar acu komplikācijām. Divās trešdaļās gadījumu tas bija acs vai optiskā nerva iekaisums. 34 gadījumos cilvēkiem acī radās herpes vīrusa infekcija, bet 26 – ar acs asinsvadiem saistītas kaites. Ja tās pareizi neārstē, pacienti var zaudēt redzi. Taču, kā norāda paši pētnieki, problēmu rašanās neilgi pēc vakcinēšanās obligāti nenozīmē, ka potes ir to cēlonis. 

Pēc zinātnisko publikāciju apkopošanas pie līdzīgiem rezultātiem pagājušā gada vasarā nonāca arī starptautisks pētnieku kolektīvs no Indijas un Itālijas.

Kontekstam – līdz pagājuša gada augustam pasaulē cilvēkus pret kovidu vakcinēja vismaz 14 miljardus reižu. Līdz ar to var spriest, ka ar acīm saistītas komplikācijas pēc kovida potēm ir ļoti retas. Abi pētnieku kolektīvi uzsver, cik svarīga ir vakcinēšanās pret kovidu un ka ieguvums no potēšanās būtiski atsver acu komplikāciju risku.

Secinājums: Turcijas zinātnieki pētījumā konstatēja, ka pēc vakcinēšanās ar Pfizer ražoto kovida vakcīnu cilvēkiem ir nelielas izmaiņas radzenes audos. Pētījumā nav minēts, ka potēšanās pret kovidu var izraisīt nopietnas redzes problēmas vai tās zudumu. Latvijas ziņu portāli pētījumu pasniedz ar klikšķu virsrakstiem, kas neatbilst rakstu saturam.

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.