Sēklu eļļas neveicina iekaisumus, sirds un asinsvadu slimības

APGALVOJUMS

Sēklu eļļās esošās omega-6 taukskābes veicina iekaisumus, sirds un asinsvadu slimības. Sviests un speķis ir veselīgāks.

SECINĀJUMS

Nav taisnība. Gluži pretēji – omega-6 taukskābes, iespējams, mazina video minēto kaišu risku.

Sociālajos medijos kāds dzīvesstila influenceris biedē, ka augu eļļas kaitē cilvēka veselībai. Video aprakstā precizēts, ka runa ir par rapšu, saulespuķu, sojas, kukurūzas eļļām. Video autors min vairākus iemeslus, kādēļ tās it kā ir kaitīgas.

Augu eļļās esošās omega-6 taukskābes nerada iekaisumus

Video autors arī apgalvo, ka augu eļļas, tajā skaitā sēklu eļļas, esot kaitīgas, jo to sastāvā ir omega-6 taukskābes:

“Augu un sēklu eļļas satur milzīgu daudzumu omega-6 taukskābju. Omega-6 veicina iekaisumu, oksidējas pie karstuma un bojā šūnu membrānas. (..) Kad tu tās lieto katru dienu pannā, salātos, mērcē, “veselīgos” produktos, tavs ķermenis dzīvo hroniskā iekaisumā. (..) Omega-6 veicina iekaisuma molekulu veidošanos, kas ilgtermiņā ir saistītas ar sirds un asinsvadu slimībām, liekā svara epidēmiju, metaboliskām problēmām un autoimūnām reakcijām.”

Taukskābes ir tauku sastāvā esošās uzturvielas. Vairākas no tām ir jāuzņem ar pārtiku. Izšķir divas grupas: piesātinātās taukskābes, kas parasti ir zīdītāju izcelsmes produktos (tauki, sviests), un nepiesātinātās, kuras vairāk ir augu eļļās. Video minētās omega-6 taukskābes pieder pie nepiesātinātajām.

Nav pamata biedēt, ka omega-6 taukskābes veicina iekaisumu. Par to liecina virkne pētījumu. 2022. gadā Dienvidkorejas Hanjanas Universitātes zinātnieki apkopoja 21 pētījumu par omega-6 taukskābju ietekmi uz veselību. Zinātnieki secināja, ka nav pietiekami pierādījumu, lai uzskatītu, ka omega-6 taukskābju uzņemšana ar uzturu veicinātu iekaisumu vai izraisītu kaites, piemēram, sirds, asinsvadu un ar vielmaiņu saistītas slimības vai vēzi. Pie līdzīgiem secinājumiem nonākuši arī citi pētnieki, piemēram, no Lielbritānijas un Serbijas. Tāpat omega-6 taukskābes nav saistītas ar video minēto aptaukošanos.

Pretēji video paustajam omega-6 taukskābes, iespējams, samazina tā sauktā sliktā holesterīna līmeni un līdz ar to arī sirds un asinsvadu slimību risku. Tās arī mazina iespēju saslimt ar otrā tipa diabētu.

Re:Check akadēmiskajā literatūrā neatrada, ka omega-6 taukskābes bojātu šūnu membrānas jeb apvalkus.

Kas ir omega-3 taukskābes un kā ietekmē veselību?

Video autors pareizi stāsta, ka omega-3 taukskābes “mazina iekaisumu, stabilizē nervu sistēmu un aizsargā sirdi”. Arī tās ir nepiesātinātās taukskābes. Maldinošs ir video autora ieteikums augu eļļas aizstāt ar “sviestu, speķi, liellopu taukus, kokosriekstu eļļu un auksti spiestu olīveļļu”, jo šajos produktos omega-3 taukskābju nav vai tikpat kā nav. Visvairāk omega-3 taukskābju ir linsēklu, rapšu un sojas pupiņu eļļā, kā arī zivīs.

Avoti: ASV Portlendas valsts universitāte, SOP Transactions on Analytical Chemistry, Journal of Thermal Analysis and Calorimetry. * – dažādām rapšu eļļām var būtiski atšķirties omega-6 un omega-9 taukskābju attiecība.

Jāpiebilst, ka omega-6 un omega-3 taukskābēm jābūt noteiktā līdzsvarā. Vairums pētnieku uzskata, ka omega-6 taukskābēm nevajadzētu pārsniegt omega-3 taukskābes vairāk kā četras reizes. Tipiska Rietumvalstu iedzīvotāja uzturā attiecība ir daudz lielāka – aptuveni 20:1. Taukskābju līdzsvaru vajadzētu uzturēt, ēdot vairāk omega-3, nevis samazinot omega-6 apjomu.

Piesātinātās taukskābes palielina sirds slimību risku

Video autors aicina izmantot sviestu, speķi, liellopu taukus un kokosriekstu eļļu, taču šajos produktos tāpat kā palmu eļļā ir salīdzinoši daudz piesātināto taukskābju.

Lielā daudzumā tie var palielināt sliktā holesterīna līmeni. Sliktais holesterīns nogulsnējas artērijās – tās kļūst šaurākas un var plīst sieniņu iekšējais slānis. Plīsuma gadījumā ķermenis mēģina aizlāpīt brūci ar trombu, kurš var nosprostot asinsvadu. Trombs var arī atdalīties, aizceļot uz šaurākām artērijām un tās nobloķēt. Rezultātā cilvēks var piedzīvot insultu, infarktu un audu atmiršanu. Pētījumi liecina, ka, samazinot piesātināto taukskābju daudzumu uzturā, samazinās sirds un asinsvadu slimību risks. Tātad video autora ieteiktie zīdītāju izcelsmes tauki un kokosriekstu eļļa var kaitēt sirds un asinsvadu veselībai.

Vai eļļu ražošanā izmantotais heksāns kaitē veselībai?

Video pausts:

“Ja tu domā, ka augu eļļa tiek vienkārši izspiesta, tā nav. Sēklas tiek sasmalcinātas, apstrādātas ar heksānu, kas ir naftas šķīdinātājs, karsētas augstā temperatūrā, rafinētas, balinātas un dezoderētas, jo citādāk tās smird.”

Pārtikā visbiežāk lieto rafinētu augu eļļu. Tās ražošanā sēklas samaļ un no tām izspiež eļļu. Samaltās sēklas sajauc ar šķīdinātāju, kas no tām izvelk atlikušo eļļu. Parasti šķīdinātājs ir ogļūdeņradis heksāns, ko ražo no jēlnaftas. Eļļas un heksāna maisījumu atdala no sausās masas un vairākkārt karsē, lai šķīdinātājs iztvaiko. Gala produktā mēdz palikt niecīgs heksāna daudzums, kura maksimālo pieļaujamo vērtību nosaka Eiropas Savienības direktīvas un Latvijas tiesību akti.

2022. gada pētījumā Francijas Aviņonas Universitātes zinātnieki skaidro, ka patlaban nav pētījumu par apēstā heksāna ietekmi uz cilvēka veselību. Taču zinātniskajā literatūrā atrodami vairāki pētījumi, kuros šo vielu baroja pelēm vai žurkām.

Simptomi, piemēram, nervu bojājumi vai paralīze dzīvniekiem novēroti tikai pie ļoti lielām heksāna devām, kuras cilvēks nevarētu uzņemt ar pārtiku. Zemākā deva, pie kuras pētnieki konstatējuši negatīvu ietekmi, ir 43,5 miligrami heksāna uz peles kilogramu. Taču šī deva ir ļoti liela – 70 kilogramus smagam cilvēkam ekvivalents daudzums būtu aptuveni trīs grami heksāna dienā. Salīdzinājumam ES maksimālais pieļaujamais heksāna piemaisījuma daudzums uz kilogramu eļļas ir viens miligrams jeb 3000 reizes mazāk, nekā minētajā pētījumā baroja pelēm. Tātad maz ticams, ka ar heksānu iegūta eļļa cilvēkiem var izraisīt eksperimentos ar dzīvniekiem novērotās veselības problēmas.

Video autors arī vedina domāt, ka sēklu eļļas esot kaitīgas, jo tās sākotnēji lietoja rūpnīcu ierīču eļļošanai un dažādu neēdamu lietu, piemēram, ziepju ražošanā. Taču arī dzīvnieku taukus izmanto šiem nolūkiem. Dzīvnieku taukus tāpat kā augu eļļas var arī izmantot biodegvielas ražošanā.

Kādēļ čipsi, cepumi un tiem līdzīgi produkti ir kaitīgi?

Video autors biedē, ka augu tauki ir virknē pārtikas produktu:

“Ja tu reāli gribi nomest augu un sēklu eļļas, nepietiks, ka tu nomainīsi savas pannas eļļu. Tās ir praktiski visur. Čipsi, šokolādītes, cepumi, mērces, proteīna batoniņi, “fast food”, produktos, kas izskatās nevainīgi.”

Šo produktu ražošanā tiešām bieži lieto augu eļļas. Taču neveselīgus tos padara kas cits, piemēram, lielais cukura, sāls un kopējais kaloriju daudzums. Šajos produktos mēdz būt arī daudz piesātināto taukskābju, taču vairumā gadījumu to avots nav augu eļļa (izņēmums ir palmu eļļa un kokosriekstu eļļa). Veselībai par labu nenāk arī daudzu “junk food” jeb neveselīgas pārtikas sastāvā esošās transtaukskābes. Tās lielā apjomā ir produktos, ko ražo no margarīna. Augu eļļās transtaukskābes ir pavisam niecīgā daudzumā – mazāk nekā zīdītāju taukos vai piena produktos.

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami maldinošus ierakstus META platformās Facebook un Instagram. Par mūsu sadarbību ar META lasi šeit.

Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.

Neatkarīgai žurnālistikai vajag neatkarīgu finansējumu

Pētījumi bieži top vairākus mēnešus. Ja Tev ir svarīgi, lai tie būtu un tos bez maksas varētu lasīt – atbalsti mūsu darbu!

Atbalsti Re:Baltica →