Stāsts par pedofiliem pārdotajiem Ukrainas bērniem – Krievijas propagandas safabricējums

APGALVOJUMS

Ukrainas prezidenta dzīvesbiedres Olenas Zelenskas fonds piegādā rietumvalstu pedofiliem Ukrainas bērnus.

SECINĀJUMS

Nav taisnība. Stāsts ir safabricēts; to izplata Krievijas kanāli bez jebkādiem pārbaudāmiem pierādījumiem.  

Decembra sākumā atkal atdzīvināta Krievijā radītā dezinformācija, ka Ukrainas prezidenta dzīvesbiedres Olenas Zelenskas vadītais labdarības fonds piegādā rietumvalstu pedofiliem Ukrainas bērnus. Vairāk nekā divus gadus veco stāstu atkal izplata Krievijas kanāli, bet Latvijā platformā Facebook to publicējis Sergejs Muļivanovs, kurš kandidējis vēlēšanās no Latvijas Krievu savienības un regulāri sociālajos medijos izplata Krievijas propagandu. Ar ierakstu dalījies vairāk nekā pustūkstotis cilvēku, un tas sasniedzis vairākus desmitus tūkstošu Facebook lietotāju. 

Ierakstā teikts:

“Pirmās lēdijas Olenas Zelenskas fonds var būt iesaistīts bērnu tirdzniecība. Daļa šo bērnu nonāk pie rietumvalstu pedofiliem. Par to ziņo amerikāņu izdevums The Intel Drop.”

Ierakstā runāts par Zelenskas 2022. gada rudenī nodibināto labdarības fondu, kura mērķis ir atjaunot Ukrainas cilvēkkapitālu. Tas galvenokārt palīdz Ukrainas bērniem, tajā skaitā meklējot iespējas ar vēzi slimiem bērniem ārstēties Rietumu klīnikās. 

Muļivanova ierakstā stāstīts, ka šī “amerikāņu medija” informācijas avots ir kāds vārdā nenosaukts  bijušais fonda darbinieks – šoferis, kas bieži esot vedis “ukraiņu bērnus uz audžuģimenēm bagātos Londonas, Parīzes un Berlīnes rajonos” un redzējis, ka pret viņiem izturas vardarbīgi. 

Šo stāstu bez jebkādiem pierādījumiem dažādi Krievijas mediji un ar to saistīti informācijas kanāli pirmoreiz izplatīja 2023. gada rudenī. Vēlāk par to rakstīja arī Re:Check (šeit). Toreiz dažādās tā versijās figurēja divi it kā rietumvalstu mediji, ar kuriem esot runājis šis bijušais fonda šoferis. Vienā versijā bija runa par interneta izdevumu The DC Weekly. Žurnālisti un dezinformācijas pētnieki secināja, ka tāda interneta vietne tiešām pastāvēja – taču ne kā uzticams ASV medijs. To un vēl daudzas citas līdzīgas vietnes (kā piemēram, ChicagoChron, Miami Chronicle, kuru nosaukumi atgādina ASV vietējos medijus) bija izveidojis kādreizējais ASV armijas jūras kājnieks un policijas darbinieks Džons Dugans. Viņš pēc dzimtenē izvirzītajām apsūdzībām par dažādiem interneta drošības pārkāpumiem 2016. gadā pārcēlās uz Krieviju. Šie portāli kļuva par būtisku Krievijas propagandas tīkla daļu. Vietnēs publicēti gan safabricēti oriģinālraksti, gan ar mākslīgo intelektu radīti teksti. Tos tāpat kā rakstu par Zelensku publicējuši “žurnālisti” ar izdomātiem vārdiem un internetā zagtiem citu personu foto. 

Jau pirms diviem gadiem citās šā mīta versijās kā informācijas avots minēts arī Muļivanova stāstā piesauktais “amerikāņu medijs The Intel Drop”. Re:Check neizdevās tīmeklī atrast mediju ar šādu nosaukumu. Taču, kā pirms diviem gadiem rakstīja Krievijas neatkarīgo žurnālistu izdevums The Insider, arī šāda interneta vietne pastāvēja. Tajā publicēti vairāki Krievijas propagandas raksti. Konkrēto – par Zelenskas fondu – parakstījis kāds Roberts Šmits. Žurnālists ar šādu vārdu atrodams Vācijā, taču viņš neko par Zelenskas fondu nekad nav rakstījis.

Otrs Muļivanova ierakstā minētais informācijas avots ir Ukrainas drošības dienesta bijušais darbinieks Vasilijs Prozorovs. Viņš stāsta, ka bērni Ukrainā ir prece. Viņi tiekot izvesti no Donbasa uz Kijivu, tālāk nogādāti Rietumvalstu pedofiliem. Tāpat viņš esot pārliecināts, ka bērnus pārdodot orgānu transplantācijai, lai gan pierādījumu viņam neesot. Arī nekādus pierādījumus bērnu tirgošanai viņš nesniedz. Prozorovs Ukrainas drošības dienestā strādāja līdz 2018. gadam un drīz pēc tam pārcēlās uz Krieviju. 2019. gadā Maskavas sarīkotā preses konferencē viņš paziņoja, ka ar Krieviju sadarbojas jau kopš 2014. gada.

Krievijas mediji izdomātos stāstus par Ukrainas bērnu izmantošanu publicē regulāri. Muļivanova publicēto safabricējumu šā gada decembra sākumā atkal izplatījis, piemēram, Krievijas izdevums Аргументы и Fакты – tajā pašā dienā, kad publicēts Muļivanova ieraksts Facebook. Krievijas medijā tas šoreiz izmantots kā vēl viens “pierādījums” Ukrainas “bāreņu pārdošanai verdzībā” – tā par Zelenskas fonda darbu teikts virsrakstā. Rakstā runāts arī par citiem it kā ar to saistītiem skandāliem, atsaucoties uz “Ukrainas mediju Украина.ру”. Taču Украина.ру ir reģistrēta Krievijā un ietilpst Kremļa propagandas mediju ķēdē Россия сегодня. 

Iespējams, ar viltus stāstiem par Ukrainu kā bērnu izmantotāju Krievija cenšas novērst uzmanību vai pat attaisnot pašas noziegumu – Ukrainas bērnu masveida izvešanu uz Krieviju. Ukrainas varasiestādes ziņojušas, ka no okupētajām teritorijām uz Krieviju aizvesti vismaz 20 tūkstoši bērnu. Neatkarīgais medijs Meduza izpētījis, ka Krievijā tiek izstrādātas programmas viņu “pāraudzināšanai” un Ukrainas aizmiršanai. Pati Krievija stāsta, ka šos bērnus glābj, nevis nolaupa.

Komentāri pie Muļivanova Facebook ieraksta liecina, ka viņa sekotāji safabricētajam stāstam par Zelenskas fondu un pedofiliem tic – tas tikai pierādot, ka Krievijas “izglābtajiem” bērniem ir paveicies un nekādā gadījumā viņus nedrīkstot Ukrainai atdot.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.