Krievijā vārda brīvība ir būtiski ierobežota
APGALVOJUMS
Krievijā saistībā ar vārda brīvības ierobežošanu ir daudz mazāk arestu nekā Apvienotajā Karalistē.
SECINĀJUMS
Trūkst konteksta. Krievijā vārda brīvība, tajā skaitā preses brīvība, ir būtiski ierobežota.
Vairāki simti cilvēku platformā Facebook dalījušies ar video, kura autors izvirza virkni pārmetumu Stambulas konvencijas aizstāvjiem.
Viņš saka:
“Konkrēti pastāstiet, kuras ir tās vērtības, kuras aizstāvat? Cilvēktiesību pārkāpumi neskaitāmie? Jūs zināt, ka UK notiek 12 400 aresti, kamēr Krievijā 3600 aresti notiek gadā par vārda brīvības ierobežojumiem?”
Video autors stāsta, ka Krievija, salīdzinot ar Apvienoto Karalisti, ir kā vārda brīvības paradīze.
Britu medijs Times šogad ir ziņojis, ka Anglijā un Velsā 2023. gadā bijuši vairāk nekā 12 tūkstoši arestu saistībā ar dažādām izpausmēm internetā un pēdējos gados šis skaits ir būtiski audzis. Iespējamo pārkāpumu loks ir ļoti plašs: naida runa; draudi privātpersonām; viltus paziņojumi par spridzekļu izvietošanu; privātpersonu datu publicēšanu un tamlīdzīgi. Taču kontekstam būtiski, ka tikai neliela daļa šo arestu pārvēršas sodos, turklāt sodīto skaits gluži pretēji pēdējos gados būtiski krities. 2023. gadā tiesa pie atbildības saukusi aptuveni desmito daļu arestēto.
Noskaidrot precīzu statistiku par arestiem Krievijā nav iespējams, jo valsts iestādes šādus datus nepublicē. Līdz ar to nav iespējams korekti salīdzināt abu valstu attieksmi konkrētā pārkāpumu jomā.
Nav nekāda pamata uzskatīt Krieviju par vārda brīvības paradīzi. Nevalstiskās cilvēktiesību organizācijas OVD-Info apkopotā informācija liecina, ka divos gados kopš pilna apmēra iebrukuma Ukrainā Krievija politisku motīvu dēļ ir apcietinājusi aptuveni 20 tūkstošus cilvēku. Lielākā daļa – par uzskatiem, kas vērsti pret karu. Pēc tam, kad Krievijas cietumā aizdomīgos apstākļos mira opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs, viņa piemiņas pasākumos pirms nepilniem diviem gadiem visā Krievijā divu dienu laikā vien tika aizturēti vairāk nekā 400 cilvēki. Pirms desmit gadiem Krievijā tika nošauts vēl viens opozīcijas līderis Boriss Ņemcovs, draudus un uzbrukumus saņēmuši arī citi, vairāki patvērumu meklējuši ārzemēs.
Par vārda brīvību liecina arī mediju brīvība. Starptautiskās organizācijas Reportieri bez robežām veidotajā preses brīvības indeksā Krievija ierindota 166. vietā no 180 – kā viena no valstīm, kur ir ļoti nopietns šīs brīvības ierobežojums. Tā ir iznīcinājusi neatkarīgu žurnālistiku un izmanto tiesu sistēmu, lai ierobežotu un sodītu neatkarīgus medijus, kas strādā no ārvalstīm.
Video autors stāsta, ka sabiedrība ir aunu bars, kas uzvedas līdzīgi kā kovida pandēmijas laikā: “Un visi vakcinējās, saslima, nomira un tā tālāk.”
Kovida pandēmijas laikā un pēc tās ir veikta virkne pētījumu dažādās pasaules valstīs, kas liecina – vakcinācija glāba dzīvības, nevis nogalināja. To apliecina arī pārsniegtās mirstības statistika. Tā bija lielāka valstīs ar zemāku vakcinācijas līmeni. Plašāk par to Re:Check rakstījis, piemēram, šeit un šeit.
Video arī pausts:
“Francijā pēc Stambulas konvencijas ieviešanas ir kāpušas izvarošanas.”
Francija Stambulas konvenciju ratificēja 2014. gadā. Taisnība, ka par seksuālu vardarbību notiesāto skaits šajā laikā Francijā līdzīgi kā vairākās citās Eiropas valstīs audzis. Piecos gados no 2017. līdz 2022. gadam pieaugums ir 14 %. Taču tas obligāti neatspoguļo patieso noziegumu skaitu. Proti, ļoti ticams, ka pieaugums ir tāpēc, ka sievietes biežāk uzdrošinās vērsties policijā, kā arī mainījusies pašu tiesībsargu attieksme. Īpaši ziņošana par šādiem noziegumiem pieaugusi pēc visā pasaulē lielu uzmanību guvušās kustības #MeeToo (Es arī), kas pieņēmās spēkā pēc tam, kad laikraksts The New York Times publicēja materiālus par filmu producentam Hārvijam Vainstīnam izvirzītajām apsūdzībām. Piemēram, Anglijā policijas saņemto ziņojumu skaita straujš pieaugums vairākkārt bijis pēc tam, kad tiesībsargājošo iestāžu darbā ieviesti kādi vērienīgi uzlabojumi. Gan Francijā, gan citur veiktās aptaujas liecina, ka par pāridarījumiem arvien ziņo tikai neliela daļa upuru, tāpēc noteikt patieso noziedzības līmeni ir neiespējami.
Viņš turpina:
“Zviedrija kļuvusi super nedroša, tur ir rajoni, kur pat policija baidās doties iekšā.”
Zviedrijas tiesībsargājošās iestādes ir atzinušas, ka valstī noteiktās apkaimēs, kur ir sliktāki sociālekonomiskie apstākļi un liela noziedzības ietekme, dienestu darbs ir sarežģītāks un ar lielākiem izaicinājumiem. Taču tās nav “no go” zonas jeb apkaimes, kur policija nedodas – tieši pretēji, tur policijas klātbūtne un centieni mazināt noziedzību ir lielāki.
Neatkarīgai žurnālistikai vajag neatkarīgu finansējumu
Pētījumi bieži top vairākus mēnešus. Ja Tev ir svarīgi, lai tie būtu un tos bez maksas varētu lasīt – atbalsti mūsu darbu!
Atbalsti Re:Baltica →
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami maldinošus ierakstus META platformās Facebook un Instagram. Par mūsu sadarbību ar META lasi šeit.
Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.