Krievija ir agresors, kas Ukrainā nogalinājusi desmitiem tūkstošus cilvēku

APGALVOJUMS

Kamēr Latvija “žvadzina ieročus”, Krievija attīstās. 

SECINĀJUMS

Trūkst konteksta. Krievija ir agresorvalsts, kas īsteno pilna mēroga karu suverēnā valstī. 

Facebook vairāk nekā 600 cilvēku dalījušies ar ierakstu par it kā miermīlīgo Krieviju – pretstatā korumpētajai un rusofobiskajai Latvijai, kas “žvadzina ieročus” un gatavojas karam. Ierakstā ir vairāki kļūdaini apgalvojumi un noklusēts būtisks konteksts – Krievija ir agresorvalsts, kas pirms nepilniem četriem gadiem sāka pilna mēroga karu Ukrainā un ir nogalinājusi tur vairākus desmitus tūkstošus cilvēku.

Ieraksta autors šogad vairākas nedēļas bijis Krievijā un raksta, ka cenšas “maksimāli objektīvi” parādīt to, ko tur redzējis. Ieraksta beigās viņš pauž vēlmi dzīvot draudzīgu, labklājīgu un stipru kaimiņu vidū un raksta, ka miers baro un nemiers posta.

Ierakstā teikts:

“Kamēr šeit žvadzina ieročus, skrien ar kartona lidmašīnām, kūda un skalo smadzenes tautai, mīnē robežu un būvē dzeloņstiepļu žogus, Krievija un Baltkrievija attīstās.”

Atsauce uz “kartona lidmašīnām”, visticamāk, tapusi kāda safabricēta attēla iespaidā. Tajā redzami it kā Latvijas bruņoto spēku karavīri ikgadējā parādē soļojam ar kartona lidmašīnu modeļiem. Patiesībā nekas tāds Latvijā nav noticis – bilde ir montēta no attēla, kas jau vairāk nekā 12 gadus tiek izmantota, lai izsmietu dažādu valstu armijas spējas (piemērs). Re:Check par to rakstīja šeit. Tātad Latvijā ar kartona lidmašīnām neviens neskrien. Arī robeža mīnēta netiek. Latvija tāpat kā vairākas citas reģiona valstis ir nolēmusi izstāties no Otavas konvencijas, kas aizliedz nevadāmo kājnieku mīnu lietošanu, uzglabāšanu un ražošanu, taču nekāda mīnēšana nenotiek.  

Gan izstāšanās no konvencijas, gan žoga būvēšana uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju ir daļa no aizsardzības spēju stiprināšanas. Latvija militārās spējas pastiprināti uzlabo, jo Krievija 2022. gada februārī neizprovocēti iebruka Ukrainā, īsteno tur pilna apmēra karu, okupē suverēnas valsts teritorijas un izposta infrastruktūru. Kopš kara sākuma Ukrainā ir nogalināti vismaz 14 tūkstoši civiliedzīvotāju un vismaz 46 tūkstoši karavīru. 

Tātad, kamēr Latvija gatavojas nepieciešamības gadījumā aizsargāties, Krievija uzbrūk un karo. Tas atspoguļojas arī militārajām vajadzībām veltītajā budžetā. Latvijā aizsardzības budžets šogad ir aptuveni 3,5% no IKP, savukārt Krievijā militārajām vajadzībām velta aptuveni 7% no IKP jeb divas reizes vairāk. 

Nav arī nekāda pamata teikt, ka Krievija attīstās pretstatā Latvijai. Latvija ir attīstīta valsts ar augošu iekšzemes kopproduktu.

Ieraksta autors runā par “mūsdienu Latvijas realitāti” – “kapitālisma, korupcijas un naudas varas apstākļiem”. Par Latvijā likumīgi ievēlēto varu viņš raksta: “Tikmēr hunta ložņā pa mūsu kabatām, lēnām un metodiski savelkot cilpu ap tautas kaklu.”

Ieraksta autors noklusē svarīgu kontekstu – saskaņā ar dažādiem pētījumiem Krievijā korupcijas uztvere vai tās riski ir būtiski augstāki nekā Latvijā. 

Par atzītāko mēģinājumu izvērtēt korupcijas līmeni parasti uzskata Transparency International ikgadējo korupcijas uztveres indeksu. Tas atspoguļo organizācijas atlasītu uzņēmēju un ekspertu redzējumu par sabiedriskā jeb valsts sektora korupciju.  

Jaunākajā Transparency International ziņojumā Latvija saņēma 59 no 100 punktiem un ierindojās 38. vietā pasaulē, savukārt Krievija – ar 22 punktiem ir 154. vietā pasaulē. Tas nozīmē, ka Krievijā tiek saskatīta daudz lielāka korupcija nekā Latvijā. Pēdējos gados Krievijā šis rādītājs ievērojami pasliktinājies. Uz augstākiem korupcijas riskiem Krievijā norāda arī Eiropas Pretkorupcijas un valsts veidošanas pētniecības centrs.

Ierakstā par Krieviju teikts:

“Un vēl – NAV LGBT! Pat vairāk nekā – nav. Pat – nevar būt, jo LGBT ir iekļauta aizliegto organizāciju sarakstā.”

Tas, ka starptautiskā lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu (LGBT) kustība Krievijā ir aizliegta, nenozīmē, ka tur šīs kopienas cilvēku nav. Krievija izmanto tiesu sistēmu “krusta karā”, lai uzspiestu “tradicionālās vērtības”, marginalizētu un cenzētu LGBT cilvēkus, teikts starptautiskās organizācijas Human Rights Watch ziņojumā. Kopš 2024. gada sākuma Krievijā bloķēti vairāk nekā 170 tūkstoši ar kopienu saistīto interneta lapu, valstī tiek pieļauta LGBT cilvēku diskriminācija, pret viņiem vērsta vardarbība, liegts pulcēties un lietot kopienas simboliku. Taču tas nenozīmē, ka šo cilvēku valstī nav. 

Autors raksta, ka, ceļojot pa Krieviju, nav redzējis vēja un saules parkus:

“Nu, labi – atgriežamies Krievijā. Tātad – nav “stulbo” korķu, nav “vēja parku”, nav “saules parku”. 

Lai gan maz, Krievijā ir gan saules, gan vēja parki. Piemēram, šogad plānots atklāt valstī lielāko saules parku, kas saražotās elektronerģijas ziņā pārspēj jebkuru Latvijas saules parku. Krievijā vēja un saules elektroenerģija veido zem 1% no visas valstī saražotās (Latvijā – vairāk nekā 10%). 

Ieraksta autors noklusē kontekstu. Lielāko daļu elektroenerģijas Krievija ražo no fosilā kurināmā jeb gāzes un akmeņoglēm – pašā Krievijā iegūtiem resursiem, kas līdz ar to ir lēti, taču ir kaitīgi videi un klimatam. Lai gan iepriekš politikas dokumentos Krievija ir apņēmusies ievērojami samazināt siltumnīcefekta gāzu izmešus, realitātē tas nenotiek un būtiska izmešu samazināšana tur netiek prognozēta. Krievija ir viena no klimatu visvairāk apdraudošajām valstīm pasaulē. 

Neatkarīgai žurnālistikai vajag neatkarīgu finansējumu

Pētījumi bieži top vairākus mēnešus. Ja Tev ir svarīgi, lai tie būtu un tos bez maksas varētu lasīt – atbalsti mūsu darbu!

Atbalsti Re:Baltica →

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami maldinošus ierakstus META platformās Facebook un Instagram. Par mūsu sadarbību ar META lasi šeit.

Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.