Otsi

Astma nav tikai “galvā – tā ir plaušās



Facebook populārs kļuvis video, kurā homeopāts maldina par mRNS kovida un B hepatīta vakcīnām, nepatiesi apgalvojot, ka pirmās nav īstas potes, bet otras – izraisa multiplo sklerozi. Tāpat nepatiesi apgalvots, ka astma nav plaušu slimība, bet “dzīvo galvā”. Zinātniskā literatūra neko no šī neapstiprina.

Astma nav tikai cilvēka “galvā”

“Man bija ļoti laba kolēģe bērnu slimnīcā. (..) Es jautāju, kāpēc tu raksti tās ārprāta zāles. Tu taču zini, ka astma (..) nedzīvo plaušās. [Ārste atbild:] “Jā, jā, es zinu tā dzīvo galvā, bet man ir 15 minūtes uz pacientu. Es tak nevaru ar viņiem visu dzīvi izrunāt.””

Nav taisnība

Astma ir hroniska slimība, kurai raksturīgs pastāvīgs iekaisums elpceļos un plaušās. Iekaisums padara plaušas īpaši jutīgas pret dažādiem stimuliem, piemēram, mitrumu, aukstumu, putekšņiem un noteiktām ķīmiskām vielām. Tie var apgrūtināt elpošanu, izraisīt klepu un spiešanu krūtīs. Nav pamata apgalvot, ka astma “dzīvo galvā”. Astmas cēloņi nav līdz galam skaidri. Taču patlaban zinātnieki uzskata, ka astmas risku nosaka cilvēka gēni un dzīves apstākļi. Piemēram, dzīvošana piesārņotā vidē vai kopā ar smēķētājiem.

Patlaban astma nav izārstējama, taču to var iegrožot ar medikamentiem, kas samazina iekaisumu. Ja astmu neārstē, cilvēkam var rasties smagas lēkmes, plaušu bojājumi un infekcijas, grūtniecības komplikācijas, gremošanas sistēmas traucējumi. No astmas var nomirt.

B hepatīta potei nav pierādīta cēloņsakarība ar multiplo sklerozi

“Ja anotācijā ir ierakstīts, piemēram, B hepatīta vakcīna… tad, kad tā bija viena pati (..), kad to potēja pirmajās divās stundās bērnam. Engerix bija. Tad tai bija ierakstīts anotācijā, ka blakusparādība ir multiplā skleroze.”

Trūkst konteksta

Latvijā bērnus pirmajās 12 dzīves stundās vakcinē pret B hepatītu. Latvijā reģistrēto B hepatīta pošu aprakstos, tajā skaitā Engerix B, ir norādīts, ka retos gadījumos pēc vakcinēšanās bijis ziņots par multiplo sklerozi – autoimūno slimību, kas skar galvas un muguras smadzenes. Tiktāl video paustajam ir taisnība – šāda norāde anotācijā bija. Taču nav pierādīta cēloņsakarība starp šo slimību un poti.

Romas universitātes Sapienza pētnieki skaidro, ka baumas par B hepatīta potes saistību ar multiplo sklerozi aizsākās 90. gados Francijā. 1994. gadā Francija sāka masveidā vakcinēt skolēnus un pieaugušos pret B hepatītu. Pēc pāris nedēļām daži pieaugušie ziņoja par saslimšanu ar multiplo sklerozi. Francijas valdības izmeklēšanā zinātnieki divos pētījumos konstatēja, ka ar šo kaiti biežāk slimo vakcinētie. Taču rezultāti nebija statistiski nozīmīgi. Proti, statistiskā analīze liecināja, ka, iespējams, multiplās sklerozes gadījumi ir nejauša sakritība. Piesardzības dēļ Francija pārtrauca skolas bērnu rutīnas vakcinēšanu pret B hepatītu. 

Pēdējā desmitgadē vairākas pētnieku grupas ir apkopojušas zinātnisko literatūru par šo tematu. Lai gan pētījumu ir maz, tie liecina, ka vakcinēšanās pret B hepatītu nepalielina multiplās sklerozes vai slimībai raksturīgo simptomu risku.

mRNS vakcīnas pasargā pret kovidu

Homeopāts arī pauž, ka “tā saucamās” kovida mRNS vakcīnas neesot īstas potes.

Pirms mRNS kovida vakcīnu apstiprināšanas ASV un ES klīniskajos pētījumos bija pierādīts, ka tās ir drošas un aizsargā pret saslimšanu. Proti, tāpat kā citas vakcīnas arī mRNS potes pasargā pret saslimšanu un tātad atbilst vakcīnas definīcijai.

Patlaban kovida vakcīnas ir mazāk efektīvas nekā sākumā, jo vīruss gadu gaitā ir mainījies. Taču vakcīnas joprojām samazina iespēju saslimt. Vakcinētie, kas tomēr saķer kovidu, slimo vieglāk. Viņiem ir mazāks risks sasirgt ar garo kovidu, nonākt slimnīcā vai nomirt.

Secinājums: Astma ir hronisks elpceļu un plaušu iekaisums. Tā nav tikai pacientu “galvā”. Zinātniskā literatūra liecina, ka vakcinēšanās pret B hepatītu nepalielina multiplās sklerozes risku. Nav pamata noliegt, ka mRNS kovida vakcīnas būtu īstas potes. Tās pasargā pret kovidu.

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.